Pavasara darbu sezona – ar pārmaiņām

Pavasaris lauksaimniekiem atnācis ar raizēm par minerālmēslu nodrošinājumu, augstām degvielas un citu resursu cenām. Jaunie apstākļi ienes pārmaiņas saimniekošanā zemniekiem, vienlaikus radot izaicinājumu ES un arī valsts pārvaldes institūcijām ātru lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu pārtikas izejvielu ražošanu pietiekamā apjomā.

Minerālmēsli – lielajiem gana, mazajiem trūkst

Lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar pavasara darbiem nepieciešamo minerālmēslu daudzumu saimniecībās, marta beigās un aprīļa sākumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, iesaistot birojus Latvijā, apzināja situāciju dažāda lieluma saimniecībās.

Tūlīt jāmin, ka saimnieki reģionos tika aptaujāti telefoniski un sniegtās atbildes liecina par tendencēm, bet nav uzskatāmas par statistiski precīzām. Aina visos reģionos iezīmējas vienāda – lielākā daļa lielo saimniecību jau pērn nodrošinājās ar minerālmēsliem, bet daudzas mazās un vidējās saimniecības pirkumu atlika uz šo gadu. Konkrētāk. Vidēji 60 līdz 90% no aptaujātajiem lielajiem saimniekiem, kas apsaimnieko virs 200 ha, minerālmēslus šīs sezonas darbu veikšanai iepirka jau pērn un saka, ka šī gada darbu sezonai to pietiks. Vienlaikus tikai  trešdaļa atzīst, ka lietos tos 100% apmērā no iecerētā, pārējie plāno taupības pasākumus, rēķina minimālās devas, kādas lietot, lai būtiski nemazinātos ražas.

Saimniecības izmērā no 100 līdz 200 ha nodrošinājušās vidēji par 45 līdz 80%. Šajā saimniecību grupā teju visi atzinuši, ka centīsies taupīt. Mazās saimniecībās, kas apsaimnieko līdz 100 ha, aina ir citādāka – lielākā daļa pērn minerālmēsu iegādi atlika uz šo gadu, tādēļ to nodrošinājums ir nepietiekams. Turklāt daudzi atzīst, ka augstās cenas dēļ tos vispār nepirks un centīsies iztikt vai nu ar to daudzumu, kas palicis pāri no pērnā gada, vai strādās bez minerālmēsliem. Atsevišķi saimnieki norādījuši, ka  tirgotāji mazām saimniecībām par minerālmēsliem prasa norēķināties pat 15 dienu laikā, nevis kā iepriekšējos gados – rudenī, kad ienākusies nauda par pārdotajiem graudiem. Tā kā naudas nav, tad minerālmēslu iegādi neveic. Jāpiemin, ka pērn rudenī slāpekļa mēslojuma tonnas cena bija vidēji 300 eiro, šajā pavasarī tā pārsniedz 1000 eiro/t.

Vaicāti par risinājumiem minerālmēslu krīzē, zemnieki uzsver kompensāciju nepieciešamību augstajām resursu – minerālmēslu un arī degvielas – cenām, nodrošināt minerālmēslu pieejamību, jo daudzviet tos pat nav iespējams iegādāties. Atsevišķi saimnieki vaicā arī pēc konsultāciju atbalsta taupības pasākumu ieviešanai. Pie risinājumiem tiek mineta arī ātrāka tiešmaksājumu izmaksa, kā arī zaļināšanas prasību atcelšana – ļaut apstrādāt papuves, lai var sēt vairāk graudu. Jāteic, ka daļa no priekšlikumiem jau tiek ieviesti.

ES ievieš krīzes pagaidu risinājumu

Eiropas Komisija 23. martā paziņoja, ka pieņēmusi lēmumu par krīzes pagaidu regulējumu, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp paredzot virkni atbalsta pasākumu arī lauksaimniekiem. Konkrēti.

1. Dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā.

2. EK iedalīs 500 miljonus eiro valsts piešķīrumiem, lai tiešā veidā atbalstītu lauksaimniekus, kurus visvairāk skārušas augstākas izejvielu izmaksas un eksporta tirgu slēgšana (ES valstis var papildināt šo atbalstu līdz pat 200% ar valsts līdzekļiem).

3. ES valstis varēs maksāt paaugstinātus KLP tiešos maksājumus avansā, lai risinātu naudas plūsmas grūtības, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki.

4. Tirgus drošības tīkla pasākumu ieviešana cūkgaļas nozarei, ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju, kurā tā atrodas.

5. Atļauts audzēt kultūraugus ES atmatā atstātās zemēs, vienlaikus saglabājot lauksaimniekiem pilnus zaļināšanas maksājumus.

6. Ir pieļaujama īpaša elastība attiecībā uz dzīvnieku barības importa prasībām, lai mazinātu spiedienu uz barības tirgu.

Papildus tam EK veiks risku un ievainojamību kartēšanu ES piegādes ķēdē, lai savlaicīgi varētu reaģēt, kā arī ierosina jaunu, patstāvīgu pagaidu krīzes regulējumu, kas attiektos arī uz lauksaimniekiem, mēslošanas līdzekļu ražotājiem un zivsaimniecības nozari.

Krīzes pagaidu regulējums darbosies līdz 2022. gada 31. decembrim, notiek tā ieviešana dalībalstīs.

Izmaiņas atbalstā un platību maksājumos

Latvija jau ieviesusi daļu no krīzes pasākumiem.

1. No 16. marta lauksaimniekiem iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu. Lauksaimnieki avansā varēs saņemt ne vairāk kā 50% no 2021./2022. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.

2. No 16. marta lauksaimniekiem ir iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Tas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021. gadā vienotajam platības maksājumam apstiprināto platību. Aizdevuma apjoms 40 eiro par hektāru.

3. Izmaiņas ir arī tiešmaksājumos. No 12. aprīļa lauksaimnieki piesakās platību maksājumiem LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Jāņem vērā, ka zaļināšanas prasību izpildei  lauksaimnieks aramzemi var deklarēt kā papuvi ar kultūraugu kodu 619 (papuve, kuru izmanto pārtikas un lopbarības ražošanai). Šajās platībās var: audzēt jebkuru aramzemes kultūraugu (piemēram, vasarājus vai dārzeņus); ganīt dzīvniekus; novākt ražu; lietot augu aizsardzības līdzekļus. Lauksaimnieks par šīm platībām ir tiesīgs saņemt vienoto platības maksājumu, zaļināšanas maksājumu un maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem.

Par pārējiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem un piešķīrumiem augsto izejvielu cenu kompensācijā nosacījumi vēl tiek skaņoti. Par to informēsim turpmāk gan “Lauku Lapā”, gan pārējos LLKC informatīvajos kanālos www.llkc.lv un LLKC sociālo tīklu kontos.

Konsultāciju atbalsts taupīgai saimniekošanai

Saimniekus, kuriem nepieciešams padoms, kā strādāt taupīgāk, aicinām vērsties pie konsultantiem LLKC birojos visā Latvijā. Atgādināsim, ka lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties konsultāciju atbalstam pasākuma “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” ietvaros. Pasākuma mērķis – veicināt individuālu konsultāciju saņemšanu par savstarpējās atbilstības prasībām, vides aizsardzību, higiēnu, dzīvnieku labturību un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, meža apsaimniekošanu, klimata pārmaiņu ietekmi, par saimniecības, uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomisko un ekoloģisko rādītāju uzlabošanu, kā arī nekaitīgumu klimatam un noturību pret klimata pārmaiņām.

Mežsaimniecības, augkopības un lopkopības konsultāciju saņemšanai nav nekādu ierobežojumu. Savukārt ekonomikas konsultācijas var saņemt juridiska vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību lauku apvidū lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē un kuras apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā nepārsniedz 30 000 eiro, ņemot vērā saistītos uzņēmumus (tai skaitā vienu vienotu uzņēmumu). Konsultāciju skaits vienam gala labuma guvējam netiek ierobežots. Maksimālais atbalsta apmērs vienam gala labuma guvējam visā plānošanas periodā – 3000 eiro.

Lai saņemtu konsultācijas lauksaimniecībā, jāsazinās ar tuvāko LLKC biroju, savukārt par mežsaimniecības jautājumiem – ar Meža konsultāciju pakalpojumu centru. Pieteikties konsultāciju atbalstam var arī internetā: https://www.mitto.me/konsultacijas/pieteikties

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja