Kociņus mežā var stādīt arī rudenī, jāveic aizsardzības pasākumi

Meža īpašnieki bieži vēršas pie mums ar jautājumu par koku stādīšanu mežā rudens periodā. Vai, līdzīgi kā dārzā, arī mežā to var darīt?

Atbildi un padomus sagatavoja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare.

Var stādīt ar tikpat labām sekmēm

Meža stādīšana ir vissvarīgākais posms meža atjaunošanā, meža vai plantāciju meža ieaudzēšanā. To vislabāk veikt pavasarī tūlīt pēc zemes atkušanas līdz pumpuru saplaukšanai, taču arī rudenī var stādīt ar tikpat labām sekmēm, it īpaši egli. Rudens stādījumos slikti ieaug priede.

Tomēr jāatceras, ka nedrīkst stādīt sausā vai slapjā smaga mehāniskā sastāva un kūdras augsnē. Pirmajā gadījumā ir traucēta sakņu augšana, bet otrajā – iespējami sala izcilājumi. 

Kokaudzētavas meža stādīšanai piedāvā dažāda veida stādus: kailsakņus (stādi ar vaļēju sakņu sistēmu), kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi ar vaļēju, vertikāli orientētu, kompaktu kamolu) vai ietvarstādus (stādi ar slēgtu, vertikāli orientētu, kompaktu sakņu sistēmu, kas ietverta kūdras substrātā).

Padomi un ieteikumi

Tā kā mūsu ģimene mežu stāda paši, cenšamies arvien iesaistīt šajā pasākumā bērnus, tuvākos radus, draugus. Esam sapratuši, ka vispateicīgākie stādi šādām talkām ir ietvarstādi. Tie parasti tiek pārdoti safasēti papīra kastēs. Ja substrāts sasalis, tad stādīt nedrīkst. Rūpīgi jāseko līdzi stādu stāvoklim kastēs, jo svarīgi, lai tie neiekalst!  Obligāts priekšnosacījums – jābūt sagatavotai augsnei.

Stādīšanai tiek izmantotas lāpstas, kas ir universāls instruments, jo der ne tikai kailsakņu stādīšanai, bet arī tikpat labi – ietvarstādu stādīšanai. Šajā gadījumā nav jāuztraucas, ka talcinieki neiestādīs kvalitatīvi, tas ir, ka nepaliks kāda sakne ārā, kas ir lielākais drauds stādu bojāejai. Arī stādu piemīšana iet veikli, tikai saliekot talciniekus pāros, jāpaseko no sākuma, kā katram iet, ja vajag – jāpamāca.

Bieži gadās, ka stādāmā platība ir nevienmērīga, te uzkalniņš, te – ieplaka, kur tieši tobrīd ir ūdens. Protams, ūdenī nestāda, ja iespējams, stāda malā, bet mums ir gadījies, ka lielāks laukums ir ūdenī un iestādīt tobrīd nevar. Tad iedur koka maikstes, atzīmējot, kur beidzas stādījums, un, kad nosusējis, rindu pabeidz ar to pašu koku sugu vai koku sugu, kurai vairāk patīk mitrums, tā dabiski veidojot mistrojumu.

Gadās, ka stādi rudenī ir brīvi pieejami

Stādu pieteikšanas kārtība nav mainījusies – stādi jāpiesaka laikus! Taču rudenī ir lielāka varbūtība, ka kādā no kokaudzētavām tie vēl būs brīvi pieejami. Izvēloties stādus pirkt AS “LVM” kokaudzētavās, ir atrodama pieteikuma veidlapa, ko pircējs iesniedz (nosūta) par nepieciešamo sugu un apjomu uz e-pasta adresi: mezastadi@lvm.lv. Izvēloties privātu kokaudzētavu, internetā ir atrodamas adreses un kontakti.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Valsts meža dienestu un AS “Latvijas Valsts meži” struktūrvienību “LVM sēklas un stādi” katru gadu aktualizē meža kokaudzētavu sarakstu, piedāvāto meža reproduktīvo materiālu sortimentu, izcelsmi un meža stādu pieejamību.

Kā pasargāt iestādītos kociņus?

Viens no veidiem, kā pasargāt stādījumus no briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem ir dažādu repelentu izmantošana. Lieto  šķidrumus, kuru smaka atgādina asins, naftas produktu vai jēlgumijas smaku. Šajā grupā pieejami tādi repelenti kā “Plantskydd”, “Trico” u. c.

Kociņu aizsardzībai var izmantot arī repelentus, kas veido nepatīkamas sajūtas dzīvnieka žokļos, smilts garšu, un tos uzklāj uz apstrādājamo kociņu galotnēm ar otiņu vai cimdiem. Pieejami tādi repelenti kā “Cervacol Extra”, “WAM extra”, “WŐBRA” u. c.  Jāatceras, ka ar iepriekš minētiem preparātiem kociņi jāapstrādā pirms sala iestāšanās.

Ja jaunaudzes platība nav liela, jauno kociņu aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot to uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laikapstākļiem, jo vislielākie postījumi parasti tiek nodarīti no janvāra līdz marta beigām. Vilna atbaida dzīvniekus no jaunajiem kociņiem gan ar smaku, gan ar garšu.

Tikpat svarīgi ir sadarboties ar vietējiem medniekiem, lai regulētu pārnadžu blīvumu, kā arī lai nepieļautu dzīvnieku piebarošanu un laizāmā sāls izvietošanu jaunaudžu tuvumā.

Plašāk par šo tēmu var uzzināt Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajos semināros, kā arī e-seminārā “Mežaudzes aizsardzība pret dzīvnieku un kukaiņu bojājumiem”, kurš pieejams www.mkpc.llkc.lv sadaļā E - semināri meža īpašniekiem. 

Foto: MKPC arhīvs