You are here

Demonstrējumos pēta bezaršanas tehnoloģijas efektivitāti

Projekti

Projekta “LIFE CRAFT” ietvaros LLKC speciālisti piedalās demonstrējumu ierīkošanā, kuros tiek pētīta tiešās sējas tehnoloģijas efektivitāte. Iepazīstinām ar izdarītajiem secinājumiem.

Tiešā sēja un “strip-till” jeb joslveida apstrāde ar sēju pirms gadiem pieciem bija bieds un nezināmais ne tikai saimniekiem, bet arī agronomiem. Jāatzīst, ka tehnikas kompānijas ar straujo tiešās sējas tehnoloģiju sējmašīnu ienākšanu lauksaimniecībā ir un bija priekšā Latvijas agronomijas praksei. Agronomi-konsultanti parasti ir samērā skeptiski pret jaunām tendencēm un praksēm. Taču uz konsultantiem, kuri iesaka tehnoloģijas un palīdz lauksaimniekiem, gulstas liela atbildība, kas pēdējos gados kļuvusi ļoti dārga, sadārdzinoties audzēšanas tehnoloģijām. Vēl nedaudz ievadam – interesanti ir novērot, kā mainās mūsu agronomu domāšana par labu jaunākajām tehnoloģijām.

Agronomijā, kad ir runa par augsnes apstrādes vai sējas tehnoloģijām, pirmais, ko agronoms jautās saimniekiem – kāda augsne ir tavā saimniecībā. Jau izsenis ir skaidrs, – jo smagāks augsnes granulometriskais sastāvs saimniecībā, jo sagatavot labu sēklas gultni sējai ir sarežģītāk. Tad jau tradicionālajā apstrādes variantā veiksmei, lai  izdotos vienmērīgs sējums, nāk palīgā laikapstākļi. Ja sēklai nav kontakta ar augsni, tad tādi argumenti kā šķirne, sējas laiks, izsējas norma paliek otrajā plānā. Projekta ietvaros tiešās sējas un “strip-till” laukos sējuma vienmērīga dīgšana ir pirmais, kas piesaista agronomu. Protams,  pirmajos gados, kad saimnieki sāka sēt tiešajā sējā un mēģināja strādāt, kā ierasts pēc termiņiem, mazāk skatoties uz augsnes gatavību sējai, – tika novērotas kļūdiņas, piemēram, neaizbērta sēklas vadziņa pārmitros apstākļos smagākās augsnēs. Lai gan novērojams, ka arī tāds sējums labi sadīgst, pārziemo un dod labu ražu. No agronomiskā aspekta patiesībā nav tik būtiski,  kādā tehnoloģijā notiek sēja – galvenais vienmērīgs sējums ar strauju izlīdzinātu dīgšanu. Vislabāk to var panākt tiešajā sējā, tāpēc retorisks paliek jautājums – kāpēc sēt savādāk? Ja runājam par vieglākām augsnēm, tad projekta laikā saimniecībā “Lejasaudzi” no agronomiskā viedokļa lielas atšķirības starp tiešās sējas lauku un lauku tradicionālajā tehnoloģijā neredzējām. Ar neprofesionālu skatu raugoties, protams, apstrādātā laukā (parasti arts un kultivēts vairākas reizes) nav vai ir ļoti maz augu atlieku – vizuāli skaistāk, jā, bet…augsnes virskārtā nepaliek augsnē dzīvojošajām dzīvības formām vitāli nepieciešamās barības vielas.

Papildus vērtējot sējas tehnoloģiju projekta laukos, veicām augsnes tilpummasas mērījumus divas reizes sezonā (pavasarī – aprīlī un rudenī – oktobrī). Uzsākot mērījumus, jau zinājām, ka manāmas izmaiņas diez vai redzēsim, jo, ja augsnes struktūra gadiem laukos bija mākslīgi veidota ar apstrādes palīdzību, tad sagaidījām, ka, to pārstājot darīt, iespējams, augsnes tilpummasa var pieaugt, līdz atkal sāk veidoties poras un struktūra, bet jau dabiskā veidā, augsni nekustinot.

Pāris novērojumu un atziņu par augsni. Saimniecībās “Anģi” un “Legzdiņas” “strip-till” lauki bija ar vissmagāko granulometrisko sastāvu (īpaši smags māls). Abos laukos novērotas vienādas tendences, kas saistītas ar augsnes tilpummasas izmaiņām. Tendences, ne zinātniski novērojumi, jo mērījumus veicām katrā laukā trīs vietās, četros dažādos dziļumos trīs gadu garumā, kas zinātniekiem ir par maz, tomēr tendences ir skaidri saskatāmas.

Otrajā sezonā – 2021. gada rudenī, kad saimniecība jau gadu bija pārgājusi uz tiešo sēju šajos laukos – augsnes tiplummasa 10–15 cm dziļumā bija vislielākā – 1,71 g/cm3 saimniecībā “Anģi” un 1,70 g/cm3 saimniecībā “Legzdiņas” (1. attēls). Citos laukos ar vieglāku granulometrisko sastāvu augsnes tilpummasai bija novērotas mazākas svārstības pa gadiem, un tās bija robežās no 1,3 līdz 1,6 g/cm3. Laukos ar smagāku granulometrisko sastāvu pēdējos gados augsnes tilpummasa samazinās (skatīt attēlu). Protams, tā samazināsies līdz minerālaugsnēm raksturīgajai tilpummasai >1,4, kas tāpat būs ļoti blīva. Tāpēc, lai apstiprinātu šo tendenci, tilpummasas mērījumus turpināsim veikt vēl vairākus gadus arī bez projekta finansējuma.

  1. attēls. Augsnes tilpummasa z/s “Anģi”, g/cm3

Ik gadu veicot augsnes paraugu rakšanu, augsnē vizuāli novērots arvien vairāk dabisku poru veidotāju – sakņu sistēmas atstātās pēdas, plaisas, slieku ejas un vēl daudz vizuālu novērojumu, ko mēs projektā nemērījām.

Vēl viens aspekts veiksmīgai tiešās sējas tehnoloģijai ir augu maiņa. Viena no lietām, ko atzīst saimnieki, veiksmīgai tiešajai sējai ir nesēt atkārtotus sējumus – īpaši graudaugus pēc graudaugiem, piemēram, ziemas kviešus pēc ziemas kviešiem. Tas ir iespējams, bet tad īpaša uzmanība ir jāpievērš salmu problēmai un sārņaugu ierobežošanai. Manuprāt, viens no faktoriem, kādēļ projekta laikā saimniecības tik veiksmīgi izmantoja tiešo sēju, bija tieši augmaiņas aspekts, kad nebija atkārtots sējums. Zemgalē vislabāk veicās augmaiņā – ziemas kvieši–ziemas rapsis–ziemas kvieši+(starpkultūra)–pupas– ziemas kvieši. Izaicinājums ir saimniecībās samazināt ziemas kviešu sējplatības, jo tie joprojām ir finansiāli ienesīgākie graudaugi. Projekta saimniecībās bija arī novērota prakse, ka tiešajā sējā sēja ziemas kviešus pēc ziemas kviešiem, saimnieki teica, ka rezultāti nav labi. Katrā Latvijas reģionā augu maiņa saimniecībās ir atšķirīga. Vidzemes un Latgales pusē vairāk dominē vasarāji, Zemgalē – ziemāji. Tāpēc pareizās augu maiņas tiešajai sējai nav. Tomēr būtu noteikti jāievēro princips, ka nevajadzētu sēt atkārtotus sējumus.

Nezāļu un sārņaugu ierobežošana tiešajā sējā viennozīmīgi ir izaicinājums. Jebkurā kultūraugu audzēšanas tehnoloģijā nezāles un kultūraugu sārņaugi tiek kaut kādā veidā ierobežoti. Aršana, kultivēšana un citas augsnes apstrādes operācijas ne tikai veic augsnes sagatavošanu sējai, bet arī – nezāļu mehānisku iznīcināšanu. Tiešās sējas vai “strip-till” gadījumā mehāniska augsnes apstrāde un līdz ar to arī nezāļu/sārņaugu iznīcināšana nevar notikt. Parasti un visbiežāk to ierobežošanu veic ar vispārējas iedarbības herbicīdu. Pagaidām tie ir glifosātu saturoši produkti. Jā, glifosātu, iespējams, lieto biežāk, bet ne vairāk tiešajā sējā. Tiešās sējas saimnieku pieredze rāda, ka viņi izmantos darba šķīdumu devas, labākai herbicīda iedarbībai pievienojot ūdens paskābinātājus, tādējādi arī panākot salīdzinoši mazas herbicīda devas lietošanu uz ha. Atceramies, tiešās sējas tehnoloģijas lietošana un tās lietotāji domā par izdevumiem un ekonomisko ieguvumu un nelietos herbicīdus vairāk nekā nepieciešams. Vēl viens aspekts, kas nav pētīts, bet vajadzētu to darīt, ir nezāļu sēklu banka – tiešajā sējā laika gaitā tai būtu jāsamazinās, jo dziļāk augsnē noglabājušās sēklas, tās neizceļot augsnes virspusē, ar laiku zaudēs dīgtspēju un jaunās nezāļu sēklas netiks noglabātas atkal augsnē. Te gan nepieciešami ilggadīgi pētījumi.

Saimnieku diskusijās ar tiešās sējas piekritējiem un tiem, kas domā sākt mēģināt tiešo sēju, izkristalizējas viedoklis, ka būtu labi, ja saimniecībā ir tehnika, kas sēju var veikt dažādās tehnoloģijās, tas nozīmē – jābūt divām sējmašīnām. Jā, atļauties nevar, jo dārgi. Veiksmīgie saimnieki, kuri uzsākuši tiešo sēju, sāka ar lietotām sējmašīnām un ir apmierināti ar rezultātu. Cik nemanāmi laukkopībā ienāca minimālā augsnes apstrāde, kas nu jau sāk dominēt pār klasisko augsnes apstrādi, tikpat nemanāmi ienāk tiešā sēja. Agronomiem ir jābūt ar atvērtu domāšanu, jo,  iedziļinoties tiešās sējas aspektos, ir iespēja atkal mācīties par augsni, augiem, augsnes organismiem atkal no jauna.

Oskars Balodis,
Agronoms

Foto: Jānis Kažotnieks

Uzziņai

Projekta “LIFE CRAFT: klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā” mērķis ir veidot un sniegt ekonomiski pamatotu praktiskās pieredzes kopumu klimata pārmaiņu mazinošas lauksaimniecības prakses īstenošanai Latvijā. Viens no uzdevumiem bija ierīkot demonstrējumu laukus aptuveni 200 hektāru platībā, kur tiek izmantota bezaršanas jeb tiešās sējas tehnoloģija, izvērtēt metodes efektivitāti, ietekmi un ekonomisko ieguvumu.

Projekta īstenošanas laiks: 01.04.2018–31.12.2023.

Vadošais partneris: Latvijas Dabas fonds (LDF). Partneri:     nodibinājums “Vides risinājumu institūts”,  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs,  Čehijas Zinātnes un sabiedrības centrs.

Projekta kopējais finansējums: 1 987 764,00 EUR (t. sk. ES finansējums: 1 177 696,00 EUR).