Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Lopkopība
Piena lopkopība
Zālēdāju projekts

Par risinājumiem piena nozares efektīvai attīstībai šonedēļ LLKC rīkotajā konferencē „Piensaimniecības nozares situācija un ražošanas efektivitātes sliekšņi” sprieda eksperti un lauksaimnieki no visas Latvijas.

Konferencē nozares situāciju analizēja un priekšlikumus sniedza LLKC un Zemkopības ministrijas speciālisti, piena ražotāji un pārstrādātāji no Latvijas un ārvalstīm, kā arī ekonomisti.

„Piena nozares potenciāls ir ļoti labs, – mums ir pietiekami daudz zemes, plašas ganības un atbilstošs klimats. No mums pašiem atkarīgs, vai spēsim ražot efektīvi un saražoto eksportēt. Jāņem vērā, ka viena darba vieta lopkopībā dod vienu darba vietu pārstrādē un loģistikā. Lai sasniegtu mērķi – iespējami augstus ienākumus no katra saražotā piena kilograma – visām nozarē iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas,” tā konferences atklāšanā teica LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Par lauksaimnieku un pārstrādes uzņēmumu sadarbības iespējām, kā arī efektīvas saimniekošanas pieredzi konferencē stāstīja gan paši saimnieki – z/s „Lapsas” īpašnieks Guntis Krūmiņš, z/s „Zilūži” saimnieks Jānis Grasbergs un SIA „Ogres piens” pārvaldnieks Ingmārs Sniedze, gan arī pārstrādes uzņēmumu pārstāvji – LPKS „Straupe” vadītājs Imants Balodis un a/s „Foof Union” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. Ārvalstu pieredzē dalījās Polijas piena kooperatīva „Mlekovita” tirdzniecības direktore Magdalēna Zablovska, kā arī Peters Tomsens no Dānijas uzņēmuma „Farmer General Farming Management”.

Nopietnas pārdomas par nozares attīstību raisīja Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktores un valsts sekretāra vietnieces Rigondas Pārslas Krieviņas stāstītais par tirgus attīstības tendencēm un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieka Andra Miglava secinājumi par piensaimniecības stiprajām un vājajām pusēm, kā arī ieteikumi izmaksu mazināšanai. Pēc A. Miglava teiktā, šobrīd Latvijas piensaimnieki saņem vidēji par 4 eiro centiem par piena kg mazāk nekā  ES veco dalībvalstu saimnieki un par 2 eiro centiem mazāk nekā kaimiņzemes Igaunijas saimnieki. Tie ir 30 miljoni eiro, ko mūsu saimnieki zaudē katru gadu. Šāda summa tiek zaudēta gan piena pārstrādātāju vājuma dēļ – tie nespēj iegūt pietiekamu tirgus spēku, gan pašu piena ražotāju joprojām nepietiekami efektīvās saimniekošanas dēļ.

Kāda ir piena ražošana Latvijā un kādi ieteikumi efektīvākai saimniekošanai, aplūkojams konferences dalībnieku prezentācijās.

Informāciju sagatavoja

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto Galerija: