Jūs atrodaties šeit

Jaunlopu audzēšana, zālāji un piena kvalitāte interešu grupu saimniecībās

Iegūt pieredzi un zināšanas par jaunlopu audzēšanu ir LLKC organizētās piena interešu grupas (IG) uzdevums. Grupas sastāvā ir astoņu saimniecību īpašnieki. Noslēdzot 2020. gada darbu, piena IG secinājums: svarīgi, lai vaislas telītes piena periodā tiktu pareizi turētas, koptas, barotas, izaudzētas un nesaslimtu.

Piena periodā raksturīgākā vaislas telīšu slimība ir caureja, kuras cēloņi var būt dažādi: nesavlaicīga pirmpiena izbarošana, nekvalitatīvs pirmpiens, netīri trauki, no kuriem baro teļus, nepietiekami tīras un sausas guļvietas. Tieši labas kvalitātes pirmpiens, sausa un tīra guļvieta nodrošina labus apstākļus jaundzimušā teliņa dzīves sākumam. Teliņiem, kuri guvuši traumas dzemdību laikā, vai kuriem kaut kādu apstākļu dēļ izpaliek zīšanas reflekss, dzīvības procesu nodrošināšanai jaunpienu izbaro ar speciālu zondi.

Piena izēdināšana

Interešu grupu saimniecībām katrai ir savs pirmpiena daudzuma un piena izēdināšanas veids. Visas saimniecības izēdina pirmpienu 2–2,5 l pirmajā ēdināšanas reizē. Dažas saimniecības cenšas ēdināt pirmpienu, cik vien teļš spēj apēst. Reizēm izdodas pirmpienu izēdināt pat 4,2 l. Turpmākā teļu ēdināšana atšķiras, un varianti ir sekojoši: piens 2,5 mēneši, bioloģiskās saimniecībās pienu ēdina 3 mēnešus, četrās saimniecībās izēdina piena aizvietotāju. Piena aizvietotāja ēdināšanas shēmas ir dažādas. Vienā variantā piena aizvietotāju sāk ēdināt no mēneša vecuma, otrā variantā no 7.–10. dienas, bet trešajā variantā no otrās dzimšanas dienas. Pēdējā variantā teļu bojā eja bija lielāka, un šobrīd piena aizvietotājs tiek izēdināts no 5.–7. dienas.

Arī piena pašizmaksa saimniecībās ir atšķirīga, 22–42 centi par 1 litru piena. Lielāka piena pašizmaksa ir tām saimniecībām, kas investē līdzekļus mēslu krātuvju, govju un jaunlopu fermu būvniecībā, iepērk jaunu tehniku un iekārtas. Tieši saimniecības, kas attīstās, teliņu ēdināšanā izmanto piena aizvietotāju.

Apkopojot saimniecību rezultātus, izkristalizējās seši ēdināšanas varianti un šiem variantiem aprēķināta telīšu ēdināšanas izmaksas pienam. Dati apkopoti 1. grafikā.

1. grafiks. IG saimniecību piena izēdināšanas izmaksas teļiem piena periodā

Aprēķinot izmaksas pienam telīšu ēdināšanā piena periodā, viszemākās tās ir, ja piena pašizmaksa ir bijusi 22 centi par 1 litru piena gan konvencionālā, gan bioloģiskā saimniecībā, ēdinot pienu 3 mēnešus. Ja cena ir 31 centi par 1 litru piena, tad ir izdevīgi izmantot piena aizvietotāju no 1 mēneša vecuma. Ja izmanto dārgu piena aizvietotāju, tad ēdināšanas izmaksas ir vislielākās. Pēc 1 mēneša sasniegšanas teļiem varētu nomainīt piena aizvietotāju uz lētāku, taču parasti pie teļu ēdināšanas robota tiek ievietoti no jauna dažu dienu veci teliņi, kuriem nepieciešams kvalitatīvs piena aizvietotājs. Līdz ar to piena aizvietotāja kvalitātei jābūt teicamai, bet, divus mēnešus barojot dārgu piena aizvietotāju, tas kopumā sadārdzina telīšu izaudzēšanu līdz 197 eiro.

Teļu saglabāšana un caurejas novēršana ir viens no interešu grupas karstiem problēmu jautājumiem. Saimnieki tikšanās laikā dalījās pieredzē, un galvenie ieteikumi bija ātri un pēc iespējas vairāk izēdināt pirmpienu pēc teļa piedzimšanas, kā arī dot siltu pienu, pie piena pievienot prebiotikas. Ja caureju nevar novērst dienas laikā, tad izdzirdināt sāļu šķīdumu 2–4 l dienā, samazinot teļa organisma dehidratāciju. Lietot acidozes novēršanas bolus, sazinoties ar veterinārārstu, lietot antibiotikas. Saslimušiem teliņiem lietot mētelīšus, kas pasargā teļa organismu no enerģijas zuduma jeb glikozes deficīta organismā. 1. attēlā redzams teļa mētelītis, kas pagatavots no melnās plēves un līmlentes. Arī šāds lēts variants pasargā teļu no atdzišanas, bet svarīgi starp plēvi un teļa ādu atstāt brīvu gaisa spraugu aptuveni 2–3 cm platumā.

1. attēls. Pašgatavots teļa mētelītis no plēves un līmlentes

Pārējie ieteikumi ir bagātīgi kaisīt teļu sprostus, nepārblīvēt aizgaldus, novērst caurvēju. Iepirkt teļus vasarā un tos novietot karantīnā, jo ar iepirktiem dzīvniekiem var ievest dažādas infekcijas, kas atkal ietekmē teļu augšanu un veselību, līdz ar to pieaug veterinārās izmaksas.

Zālāji un to izvēle

Šogad starp interešu grupas dalībniekiem bija divi saimnieki, kas pirmo reizi audzēja kukurūzu, un trīs saimnieki, kas pirmo reizi gatavoja lopbarību tranšejā. Piena kāpums vai liels izslaukums sasniedzams ar augstas kvalitātes rupjo lopbarību. Dažādu apstākļu dēļ iegūtie skābbarības rādītāji lielai daļai interešu grupas dalībniekiem ir apmierinoši. Tie, kas “ķēra” katru mirkli, kad nelija lietus, vai gatavoja skābbarību ar lielāku mitruma daudzumu, ieguva augstāku proteīna saturu skābbarībā un labāku sausnas apēdamību.

Ieteikums visiem saimniekiem – iedziļināties sēto zālāju sastāvā līdz pat šķirnei, jo, citu gadu pērkot, sastāvs var būt vienāds, bet sēklu šķirnes var atšķirties un, tad rupjās lopbarības kvalitāte var būt izmainīta uz labo vai slikto pusi. Ļoti labi zālāji izauga Raunas pusē no Lietuvā ražota sēklu maisījuma “Pļaušanai 2” (“Pjovimui 2”) ar šādu augu sastāvu un šķirnēm: daudzgadīgā airene 15 % – VERSEKE/ ELENA, auzeņairene 20 % – VĒTRA/ LINA DS/ LOFA, pļavas auzene 20 % – SIGITA/ KAITA DS, timotiņš 15 % – ŽOLIS, sarkanais āboliņš 30 % – ARMAČIAI (diploīdais, augstvērtīgs), izsējas norma zālājam 25–30 kg. Un zālāja Nutri Fibre (mīkstlapu auzenes) sēklu maisījums šādā sastāvā: BAROLEX – 37 % DK – mīkstlapu auzene, ALICE – 4 % NZ –  āboliņš, BARKAMAZ – 10 % DK – airene, SPURT – 8 % FR – āboliņš, PAOLO – 41 % DK – mīkstlapu auzene, izsējas norma zālājam 35–45 kg.

Nutri Fibre zālājā ir liels saražoto olbaltumvielu daudzums no hektāra, augsts viegli sagremojamās kokšķiedras jeb efektīvās kokšķiedras saturs šūnapvalkos, kā arī spēcīga sakņu sistēma, kas nodrošina to augšanu sausos laika apstākļos. Sakņu sistēma parastai airenei ir 15–30 cm, bet mīkstlapu niedru auzenei saknes dziļums ir 75–105 centimetri. Par šo zālāju Nīderlandes selekcionāri stāsta, ka pirmajā gadā aug lēnāk nekā citi zālāji, jo enerģija tiek izmantota sakņu sistēmas izveidei. Pēc sakņu sistēmas izveides zālāju raža ir augsta. Izpētīts, ka šis zālājs nodrošina par 30 % vairāk sausnas un par 30 % vairāk olbaltuma no viena hektāra. Nutri Fiber ir daudzgadīgs zālājs, un tas vismaz 10 gadus nodrošinās augstas ražās, nesamazinoties ražībai.

Piena kvalitāte

Ja sagatavota kvalitatīva rupjā lopbarība, tad piena izslaukumi priecē saimniekus. Šī gada piena pārraudzības rādītāji: somatisko šūnu skaits (SŠS), pirmās sēklošanas (1.S) un pirmās atnešanās (1.A) vecums, servisa periods (SRV) apkopoti 1. tabulā. Izslaukums ir kāpis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, īpaši saimniecībā B, kur gada sākumā slauca 7786 kg piena un gada nogalē 10 312 kg piena standartlaktācijā. Interešu grupas saimniecībām piena kvalitāte kopumā ir ļoti laba, somatiskās šūnas pienā ir robežās 75–401 tūkst. ml/l.

1. tabula. Interešu grupas saimniecību pārraudzības datu analīze


Tikšanās laikā pārrunāti mastītu cēloņi. Noskaidrojām, ka sagatavošanās slaukšanai visās IG saimniecībās notiek šādi: tiek mazgāts un notīrīts (ja tas ir nepieciešams) tesmenis, pirmo strūklu noslaukšana, pirms slaukšanas notiek dezinfekcija un tesmeņa pupu nosusināšana. Tālāk tiek pielikti slaukšanas stobriņi, pēc slaukšanas tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis. Ja nepieciešams, tiek veikta starpslaukšanas dezinfekcija.Ir saimniecība ar lielu somatisko šūnu skaitu pienā, tam cēlonis ir govju acidoze, saistīta ar kļūdām ēdināšanā. Saimniecībā ēdināšana tika sakārtota un situācija uzlabojas.

Arī slaucot robotos, nākas saskarties ar problēmām piena kvalitātē, tikai robotos uzkrātie dati un fiksētā informācija palīdz ātrāk saskatīt problēmu. Piemēram, pieaugusi piena vadītspēja, nospārdīti stobriņi, izlaista slaukšanās reize vai straujš piena izslaukuma kritums ir pirmie signāli par mastīta iespējamību. Robotā piena kvalitāti palīdz noturēt rūpīga sekošana somatisko šūnu skaitam. Parasti pilna cikla robota apkope notiek divas reizes diennaktī, kad tiek dezinficēti visi stobriņi. Vienā no saimniecībām esošajā De Laval robotā papildus uzstādīta P3OXONU iekārta veic dezinfekciju pēc katras slaukšanas reizes un dod ļoti labus rezultātus. Vidējais somatisko šūnu skaits saimniecībā ir 77 tūkst. ml/1. Tikpat nozīmīga ir sausu guļvietu uzturēšana ar smiltīm, sausiem, smalcinātiem salmiem, kas papildināti ar lopbarības kaļķi. Kaļķis ir labs materiāls, tas padara apkārtējo vidi sārmainu un samazina patogēno baktēriju vairošanos. Pēc izmantošanas pakaiši kopā ar kūtsmēsliem nonāk lagūnā, un vēlāk tos iestrādā augsnē, kas kopā ar kaļķi samazina augsnes skābumu. Tas savukārt veicina labāku barības vielu uzsūkšanos augos un lielāku zaļo masu zālājiem, un tiek ievērota laba saimniekošanas prakse lopkopībā.

Pēc interešu grupu saimniecību pārstāvju domām, IG ir nepieciešamas zemniekiem, lai pilnveidotu un papildinātu zināšanas, kā arī gūtu jaunas idejas, ikdienā saimniekojot savās saimniecībās.

Andra Seredina,
LLKC Cēsu biroja lopkopības konsultante