Add new comment

Šis pavasaris laikam ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. Vai un kā tas ietekmē kultūraugus mūsu dārzos?

Skaidro Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā: „Nedaudz skaitļu. Normāli aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5^OC, bet aktīvas augšanas periods sākas tikai virs +10^OC. Šobrīd, izņemot kādas atsevišķas dienas, vidējā gaisa temperatūra nepaceļas virs +10^OC. Tāpēc visi augšanas procesi notiek, bet tikai palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. Tas ir jāsaprot un no tā baidīties nevajadzētu. Kāda situācija ir kartupeļu stādījumos? Kurzemes un Zemgales pusē, kur laika apstākļi bija nedaudz labvēlīgāki aprīļa beigās un maija sākumā, kartupeļi jau visi ir sastādīti. Toties Austrumlatvijā šie darbi, līdzko ļauj meteoapstākļi, vēl turpinās. Tiem bumbuļiem, kas iestādīti kodināti, aukstums nekaitē, tāpat tiem, kuri ir pareizi sadiedzēti – vēsumā un gaismā. Sliktāk var klāties stādījumos, kur iestādīti spēcīgi saasnojuši kartupeļi, jo uz etiolētajiem – baltajiem asniem var sākt attīstīties dīgstu puve, tā vēl vairāk kavējot to sadīgšanu.

Cik iespējams, jānogaida ar augsnes pirmo uzrušināšanu, jāgaida, kamēr augsnes virskārta vairāk iesils. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par nezālēm un to savlaicīgu apkarošanu, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar augsnes herbicīdu pielietošanu. Tas vienlīdz saistoši ir arī burkānu un sīpolu sējumos un stādījumos.

Ar dēstiem stādāmām kultūrām, ļoti svarīgi ir veikt to pamatīgu norūdīšanu, izliekot dēstu ārā, citādi izstādītie kāposti, selerijas u. c. piedzīvos īstu šoku. Šogad daudz lielāku pozitīvu pienesumu dos dažāda veida plēves un agrotīkla īslaicīgie segumi. Iecavas pusē dobes ar elementāriem maziem plēves tuneļiem bija noklātas vairāku hektāru platībā. Lai arī naktis ir ļoti aukstas un dažviet pat ir bijušas augsnes virskārtas salnas, nopietni salnu postījumi nav vērojami. Pie tik zemām temperatūrām no augu minerālās barošanās viedokļa var rasties problēmas ar fosfora uzņemšanu.

Augļu dārzos turpinās augļu koku ziedēšana, šobrīd zied ķirši, plūmes, bumbieres, sākušas ziedēt arī ābeles. Aukstā laika dēļ ziedēšana notiek lēnāk un ilgāk. Apputeksnēšanai ļoti nepieciešama ir aktīva bišu darbība, bet aukstuma dēļ tas notiek nepietiekoši. Situāciju glābj kamenes, kas ir daudz aukstumizturīgāki kukaiņi, taču, cik tās katrā konkrētā vietā ir sastopamas, ir cits jautājums. Situācija varētu būt labvēlīgāka bioloģiskajos dārzus, kur ir labvēlīgāki apstākļi to darbībai, tāpēc pastāv risks, ka daļa ziedu paliks neapputeksnēti. Augļu koku šķirnēm, kam ir tendence ražot pārbagāti, tas pat būs pozitīvi, bet mazražīgām šķirnēm tas ražu var ietekmēt nopietnāk. Labā ziņa ir tā, ka arī kaitēkļiem aukstums „neiet pie sirds”, to ir maz un tie ir mazaktīvi.”