Add new comment

No šā gada 3. septembra tiks atvērta projektu pieņemšanas kārta pasākumā „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, kura laikā mazās saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000–15 000 eiro robežās, līdz 5. oktobrim varēs pieteikties uz 15 000 eiro vienreizēju atbalstu, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Lai saņemtu atbalstu, pretendentam sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju jāsagatavo projekta iesniegums, kas ietver darbības plānu divus līdz četrus kalendāra gadus ilgam laika posmam. Konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts ir publiskots LAD mājaslapas sadaļā „Atbalsta veidi”.

Jāņem vērā arī tas, ka, lai saņemtu atbalstu, kopējā īpašumā esošās vai nomātās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 50 hektāru, kā arī jābūt iegūtai augstākajai vai vidējai profesionālajai lauksaimniecības izglītībai vai arī apgūtām lauksaimniecības pamatzināšanām vismaz 160 stundu apjomā.

Pieejamais publiskais finansējums pirmajā kārtā ir kopumā 20 851 400 eiro darbības plāna īstenošanai, un mērķu sasniegšanai nepieciešamos ieguldījumus veido vismaz 80% ilgtermiņa ieguldījumi, ko apliecina priekšapmaksas rēķini vai citi darījumus apliecinoši dokumenti, kā arī vispārējās izmaksas, kas ir ne vairāk kā 20% no ilgtermiņa ieguldījumiem.

Atbalsta apmērs viena darbības plāna īstenošanai ir 15 000 eiro, kas tiek izmaksāts divās daļās atbilstoši darbības plānam: pirmais maksājums 80% apmērā no kopējā atbalsta, galīgais maksājums – 20% apmērā.

Kā ziņots, lēmums par atbalstu tika pieņemts 9. jūnija valdības sēdē, akceptējot noteikumu projektu „Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība”.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, 56,5% jeb 46 000 Latvijas saimniecību ražo produkciju tikai pašpatēriņam, un lielākā daļa no šīm saimniecībām ir mazās saimniecības ar apgrozījumu līdz 4000 eiro. Produkciju tirgum ražo tikai 37 400 saimniecību, un arī no tām 9200 realizē tikai līdz 25% no saražotās produkcijas.

Ieviešot apakšpasākumu „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, mazajām lauku saimniecībām tiks dota iespēja veikt ilgtermiņa ieguldījumus – jaunā vai lietotā lauksaimniecības tehnikā, ilggadīgo stādījumu ierīkošanā, vaislas lauksaimniecības dzīvniekos, ražošanas ēku būvniecībā un citos, kas saistīti ar produktīvas ražošanas attīstību un dalības tirgū nodrošināšanu.

Kopējais atbalsta pretendentu skaits visā 2014.–2020. gada programmēšanas periodā varētu aptvert 2370 personu. 2015. gadā tiks izsludināta viena pieteikšanās kārta, bet visā plānošanas periodā paredzētas trīs kārtas.

Zemkopības ministrija sniedz papildu skaidrojumu par atbalsta pretendentu loku pasākuma „Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākumā „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, atbalstot mazās saimniecības”.

Uz mazo saimniecību atbalstu var pretendēt tāda mazā saimniecība, kura:

* nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju un Valsts ieņēmumu dienestā atbilstoši MK noteikumu Nr. 292  9.5. punktā noteiktajam ir sniegusi gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju par 2014. gadu, ja tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija saistošs, pārsniedzot kopējā apgrozījuma slieksni vismaz 3000 EUR apmērā;

* nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, nodrošinot ražošanas resursu standarta izlaides vērtībā vismaz 2 000 eiro apmērā. Saimniecībai iepriekš var būt nereģistrēta saimnieciskā darbība, ņemot vērā Likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli noteikto (11. panta 13. punkts).

Ievērojot Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11. panta 13. punktā noteikto, ka piemājas saimniecība, kas gūst ienākumus no piemājas saimniecības līdz 3000 eiro var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā panta daļā minētie taksācijas gada ienākumi sasniedz 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.

Vienlaikus ministrija uzsver, ka būtiska uzmanība, vērtējot darījumdarbības plānā ietvertās darbības un saimniecības attīstības virzienu, jāpievērš tā kvalitātei un plānoto ieguldījumu atbilstībai sasniedzamajiem mērķiem vai darījumdarbības plānā paredzēto darbību  dzīvotspējai, samērīgai un atbilstošai finanšu plūsmai. Kā arī darbībām, kad atbalsta pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās. Šādos gadījumos Lauku atbalsta dienests nepiešķir atbalsta pretendentam atbalstu vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

Pēc LETA un ZM informācijas