Add new comment

Kā jau daudziem, 12. septembrī arī man Priekules novada Gramzdas pagastā bija kartupeļu talkas pasākums. Lieliskie laika apstākļi bija  priekšnosacījums tam, ka varētu būt lieliska diena. Tā patiešām par tādu kļuva, jo  kartupeļi izrādījās labāk auguši, nekā cerēts.

Bažām bija pamats, jo ilgstoši vēsā un mitrā vasara kavēja kartupeļu attīstību, vēlāk – arī augusta karstums un sausums. Galarezultātā redzami nelieli sausplankumainības bojājumi, bet praktiski nemaz lakstu puves, un izauguši lieli un prāvi bumbuļi. Vēsais laiks neļāva izveidoties daudziem bumbuļu aizmetņiem, bet tikai 3–4, toties tie spēja kopumā labvēlīgāk tikt pāri sausuma periodam un piebriest līdz patiešām iespaidīgiem izmēriem.  Laukā auga 9 šķirnes, un visām lielo bumbuļu īpatsvars bija krietni lielāks nekā citus gadus.

Īpaši jāatzīmē jaunpienācēja ‘Bellarosa’. Ielūkosimies mazliet tās raksturojumā. Šie ir sarkanās mizas kartupeļi, bet miza faktiski ir rozā, gluda, ar vieglu tīklojumu. Bumbuļi – neregulāri ovāli līdz gareni ovāliem, nedaudz saplacināti, acis vidēji dziļas. Izturīgi pret vairākiem vīrusiem, laba izturība pret lakstu puvi. Tam piekrītu, bet pret melnkāju izturība tikai apmierinoša, jo tomēr bija bojāti bumbuļi, savukārt citām šķirnēm to nebija nemaz. Tas, ka tā dod augstu ražu, piekrītu pilnībā, jo no iestādītiem 25 kg ieguva ap 380 kg, tas ir 1:15,2, kas ir izcils pavairošanas rādītājs. Mīkstums ir patīkami gaiši dzeltens, kas izvārot toni maina minimāli. B tipa šķirne ir piemērota vārīšanai. Tā ir sausumizturīga – šis gads to lieliski pierādīja, tā tiešām  ir. Turklāt tā labi glabājas un ir piemērota  diedzēšanai, šo īpašību noteikti pārbaudīšu pavasarī. Ar labiem ražas rādītājiem izcēlās arī galda kartupeļu šķirnes: vēlīnā ‘Jelly’ un sarkanās mizas, ar ļoti skaistiem bumbuļiem  – ‘Red Sonja’.

Viens, ja kartupeļiem ir liela raža, otrs – kā un kur mēs tos varam izmantot. Un te nu bez kulinārijas neiztikt. Vāram, cepam, fritējam. Īstam pārbaudījumu maratonam brīvdienās tika pakļauta šķirne ‘Bellarosa’.  Pirmais, lai kaut kur to varētu izmantot, ir mizošana. Lai arī bumbuļi nav tie paši gludākie, tomēr lielums to ar uzviju atsver, un mizot nav grūti. Vārīšanai tā ir patiešām piemērota, jo kartupeļi ir miltaini, skaistā krāsā un, galvenais, labi garšo, tikai nedrīkst pārvārīt, jo tad kartupelis var izjukt. Sarīvēti kartupeļu pankūkās arī iznāk gana labi, ja rīvēto masu vēl izliek plānākā kārtiņā, iznāk pat kraukšķīgas un brūnas pankūkas, tad ar skābo krējumu ir itin gardas. Droši var cept krāsnī ar visu mizu. Darām tā, ka pārgriežam kartupeļus uz pusēm, ņemam vidēja lieluma bumbuļus. Tādus izlasīt šogad ir īpaši grūti, jo visi ir milzeņi, jo sevišķi viens, kas izaudzis līdz 859 g. Pārgriezto pusi liek uz augšu un pārkaisa ar garšvielām. Man patīk maisījumi, kas tieši domāti kartupeļiem. Cepšanas laiks ir līdz 40 min. Drošības pēc gatavības pakāpi var pārbaudīt ar zobu bakstāmo.  Savukārt šīs pašas šķirnes kartupeļus ietinot folijā un cepot ugunskurā, to garša nebija tā labākā, šim izmantošanas veidam vairāk piemērotas citas šķirnes. Tā pamazām iepazīsim daļu kartupeļu šķirņu, tieši no kulinārās puse, jo tādēļ jau tos audzējam.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā