Add new comment

Veiksmīgs, bet vienlaikus arī saspringts. Tāds manā skatījumā bijis 2015. gads. Īpaši veiksmīgs tas bijis laukaugu audzētājiem, kuri, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, spēja iegūt rekordražas.

Šis arī bijis gads, kurā graudu un rapša audzētāji varēja novērtēt ieguldītā darba augļus saimniecību sakārtošanā kopumā – kā ražošanas, tā loģistikas un tirdzniecības līmenī. Veiksmīgā kooperācija, salīdzinoši stabilās cenu prognozes šai nozarei ļāvušas iemantot stabilitāti un spēju skaidri saskatīt, kas sagaidāms nākotnē. Graudkopjiem atliek vien atsevišķos posmos kāpināt efektivitāti.

Patiess prieks ir par saimniekiem, kuri iesaistījušies LLKC tā dēvētajā meteoprojektā jeb precīzās lauksaimniecības izmantošanā slimību apkarošanai laukaugos. Viņi ir gatavi izmantot precīzās lauksaimniecības sniegtās iespējas, lai augu aizsardzības līdzekļus lietotu tieši tik, cik konkrētam augam nepieciešams, un tieši tik, lai šie izdevumi vairotu ienākumus.

Joprojām saspringts šis gads ir bijis lopkopjiem. Tā ir nozare, kuru nevar nedz vienā gadā radīt, nedz vienā gadā nolikvidēt, jo kaut cik laba ganāmpulka radīšanai nepieciešami vismaz pieci gadi. Ja to dara saimnieks pats, – tas ir vismaz 15 gadu darbs. Šogad piena sektoru ietekmēja ne vien piena kvotu atcelšana, bet arī Krievijas embargo, kas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Tas izgaismoja virkni lopkopības nozares problēmu – nespēju redzēt ilgtermiņa attīstības tendences, kā arī gatavību izprast krīzes situācijas, pārstrādes iespēju vājumu, bet galvenais, – saliedētības un organizētības trūkumu.

Tomēr šajā nozarē ir arī stiprā puse – saimnieki, kuri pat krīzē spēj rast risinājumus, lai stabilizētu ieņēmumus un pārdzīvotu grūtības. Cepuri nost to priekšā, kuri arī pašlaik domā par attīstību un jaunu fermu celtniecību! Tas ir būtiski, jo Latvijā joprojām vairāk nekā puse no kopējā ganāmpulka atrodas ļoti vecās ēkās, kas nespēj nodrošināt labu dzīvnieku veselību. Krīze tiešām ir laiks, kad varētu būvēt modernas fermas ar jaunākajām tehnoloģijām, diemžēl to ierobežo Latvijā pastāvošie kreditēšanas nosacījumi.

Tādēļ pašlaik ar banku “Citadele” runājam par iespējamu pretimnākšanu lauksaimniekiem, lai kredīta piešķiršana nebūtu atkarīga vienīgi no piedāvātās ķīlas apjoma, bet gan par pamatu izmantojot LLKC veikto saimniecības novērtējumu par konkrētā biznesa nākotnes vērtību. Apzinoties to, ka krīzes šajā nozarē ir regulāra parādība, aicinām arī bankas būt tām gatavām.

Pozitīvs aspekts ir arī 2015. gadā atvērtā jaunā Lauku attīstības programma, kurā ļoti aktīvi finansējumam piesakās augkopības sektors. Savukārt 2016. gadā plānotas arī apmācības konsultantiem, kuru padomi būs ļoti noderīgi zemniekiem.

Joprojām nemainīgi spēcīga ir mežu nozare, par ko patiess prieks. Savukārt zivsaimniecība nākamo varētu uzskatīt par sava veida atdzimšanas gadu, jo šī nozare joprojām piedzīvo ļoti smagu pēcpadomju laika transformācijas procesu.

Jaunajā gadā visām lauksaimniecības nozarēm es gribētu novēlēt viedumu darbībā un tādus līderus, kuri domā par kopējo labumu. Pašlaik esam pārlieku sadrumstaloti it visā, bet mums mērķu sasniegšanai jāspēj atkal būt vienotiem. Tādēļ aicinu visus ziedot savu enerģiju kopīgam darbam, darbojoties nevalstiskās organizācijās, strādājot ar skolu jauniešiem, lai visi kopā mēs spētu veidot pozitīvu lauksaimniecības nozares tēlu.

Mārtiņš Cimermanis,

LLKC valdes priekšsēdētājs