Add new comment

Pēdējos gados pēc laika apstākļiem īsta ziema parasti iestājās pēc Jaunā gada. Ja skatāmies no dārza viedokļa, tas notiek tad, kad gaisa temperatūra kā dienā, tā naktī noslīd stabili zem nulles.

Ar sniegu var būt dažādi, – tas var būt un var nebūt. Patiesībā tieši kailsals var radīt bīstamākus apstākļus dārza augiem. Lai augi dārzā tiktu pasargāti no nelabvēlīgiem laika (ziemas) apstākļiem,  ir virkne darbiņu, kurus vajadzētu veikt, lai ziemu varētu sagaidīt bez bažām. Tas vienlīdz svarīgi ir kā dekoratīvo augu, tā augļukoku un ogulāju dārzā. Ziema visiem dārza augiem ir miera periods, kad augi atpūšas un gaida nākamo veģetācijas periodu.

Faktori, kas var apdraudēt dārzu

Apskatīsim, kas tie ir par faktoriem, kas var apdraudēt mūsu dārzu ziemā. Ir divas lielas pamatgrupas.

Pirmkārt, tie ir klimatiskie faktori: sals – tātad negatīvās gaisa temperatūras; vējš – ievērojami pastiprina negatīvo gaisa temperatūru iedarbību. Sniegs – sniega segai atšķirībā no iepriekš minētā var būt gan pozitīva, gan negatīva iedarbība. Atsevišķi ir jāmin apledojums, kam ir izteikti negatīva iedarbība. Saule, lai cik tas neliktos dīvaini, ziemā var kļūt par iemeslu koku stumbru bojājumiem.

Otra faktoru grupa ir saistīta ar dažādu dzīvnieku darbību ziemas periodā. Sākot no pelēm, kurmjiem, visbeidzot ar stirnām, briežiem un mežacūkām.

Sals ir tas, ar ko visbiežāk saistās ziemas atnākšana. Tieši negatīvās temperatūras var ļoti ievērojami ietekmēt dārza augus. Augiem sevišķi netīkams ir kailsals. Ilgstoši siltais 2015. gada rudens agrīnākajiem dārza augiem, piemēram, forsītiju krūmiem veicināja pat jaunu lapu saplaukšanu. Diemžēl šos procesus tiešā veidā ietekmēt nav mūsu varā, un visi augi, kas pastāvīgi aug mūsu dārzos, tiks pakļauti šādiem laika untumiem. Salu labāk pārcietīs tie augi, kuri ir laikus nobriedinājuši savus jaunos šī gada dzinumus, tas attiecas gan uz dekoratīvajiem krūmiem, gan krūmogulājiem un augļukokiem.

Svarīga mēslojuma izmantošana rudenī

Būtībā mūsu pareizas vai nepareizas darbības veģetācijas perioda laikā var pat dramatiski ietekmēt dārza augu ziemcietību. Tātad – nekāda slāpekļa  mēslojuma došana vēlāk  par jūlija sākumu, izņēmums var būt kompleksie NPK mēslojumi, kuros slāpekļa ir pavisam nedaudz. Rudens mēslojumā – augustā un septembrī – dotais fosfora un, jo sevišķi kālija mēslojums, stiprinās augu ziemotspēju. Tāpat slikti var pārziemot sasteigtie augļukoku un ogulāju dzinumi, kas radušies pārāk aktīvas augšanas rezultātā, – tie, kas ir garāki par 50 cm. Šādi dzinumi vienkārši līdz sala periodam nepaspēj nobriest un apsalst. Tie var veidoties pat gadījumos, ja tiek izmantots tāds organiskais mēslojums kā pļauta zāle, kas likta augļu dārzā uz apdobēm. Tieši tādēļ šāda mēslojuma izmantošana augļu dārzos netiek ieteikta vasaras otrajā pusē (augustā).  

Ziemcietību palīdz nodrošināt mulča

Augļukokiem salcietību ievērojami pazemina bagātīgas ražas gadi, visvairāk tas ietekmē plūmes, saldos ķiršus, mazāk – sēkleņu augļu kokus – ābeles un bumbieres. Te diemžēl bez dārzkopja apzinātas iejaukšanās neiztikt. Tas nozīmē, ka raža pēc aizmešanās ir jānormē. Sevišķi svarīgi tas ir labi zināmajai mājas plūmei ‘Viktorija’, jo šķirnei ir raksturīga bagātīga ražošana, un tā kā šķirnei ir salīdzinoši garš veģetācijas periods, tad īpaši, ja seko sevišķi bargāka sala ziemas, koki var izsalt pilnībā. Salcietības un ziemcietības nodrošināšanā ievērojama loma ir mulčai. Tā ir ļoti labs materiāls ziemošanas nodrošināšanai dārzā. Īpaši tas ir svarīgi daudziem augļukokiem, kam sevišķi jutīgs sakņu kakls un potējuma vieta. Uzberot mulču, šīs vietas tiek pasargātas, jo sevišķi kailsala laikā. Nebūtu ieteicams izmantot graudaugu salmus, jo tā papildus tiek pievilināti grauzēji. Daļēji šo problēmu palīdz risināt saindēto ēsmu pareiza izlikšana. Dekoratīvajā dārzā ziemcietes, kuras pārstādītas šajā gadā, ir jāmulčē. Mulčē arī tās ziemcietes, kuras ir mazāk ziemcietīgas. Mulču klāj ap 7–10 cm biezumā, biezāku nevajag, jo siltos apstākļos tā var izraisīt augu izsušanu. Savukārt iestājoties stipram kailsalam zem -15 ^oC, mulčas kārtu nāksies papildināt un, uznākot atkal ilgstoša atkušņa periodam, to samazināt. Augļu kokus, kam jutīgs ir arī pats koka stumbrs, var piesegt ar kokosa šķiedras segām, mazāk jutīgiem – ar skujām. Tādas nu ir dārzkopja rūpes. Dekoratīvos krūmus, kas ir jutīgi pret salu, papildus jāpiesedz. Krūmiem, kuriem zari ir gari un lokani, tos noliec un ar kāšiem piestiprina zemei. Piesegšanai var izmantot skujas, kuras klāj zaros, nedaudz pāri citu citam kā jumta dakstiņus, līdz viss augs ir piesegts. Var izmantot sausas lapas, tikai ar nosacījumu, ka vējš tās neaizpūš. Tāpēc pāri var novilkt tīklu. Podos augošie dekoratīvie augi ir jāsasedz vēl rūpīgāk. Mazākos var pārvietot uz šķūni, vai citām vēja aizsargātām vietām, bet tos, kurus pārvietot nav iespējams, sasedz uz vietas. Vispirms uzmanīgi ar lentu (vislabāk) vai auklu sasien zarus, cik vien kompakti tas ir iespējams. Podu kārtīgi salej un mulčē 7–10 cm biezu mulčas kārtu. Lai tādu augu ieziemotu ar garantiju, vajadzēs stiepļu pinumu, kas atbilst auga augumam. Ja tas ir vairākus metrus augsts, tad nāksies savienot vairākus pinumus. Pinumu apliek apkārt un ar stiepļu gabaliem piestiprina pie koka līstes, tad ap koku saber sausas lapas vai smalcinātus salmus. Par to sagādi jāparūpējas jau iepriekš. Kad tas ir izdarīts, virsū uzliek ūdensnecaurlaidīga materiāla gabalu – šīferi, ruberoīdu, polikarbonātu. Vislabāk – lokanu materiālu, jo tā malas var aizspraust aiz pinuma malām tā iekšpusē. Tādēļ jumtiņam materiālu ņem ar 30 cm lielākām malām. Ap pinumu no ārpuses aptin maisa auduma gabalu vai brezentu, kurus nostiprina ar stiepli vai auklu vairākos augstumos. Svarīgi, lai materiāls būtu elpojošs. Sevišķi jutīgiem augiem vajadzēs kokosa šķiedras segas gabalus. Līdzīgi ir arī džutas un tekstila materiāliem. Tāpat var rīkoties ar uz zemes augsnē augošiem dekoratīvajiem krūmiem.

Kā pareizi rīkoties ar ziemciešu atmirušajām augu daļām? Tās neaiztiek vai apgriež 10 cm augstumā. Tā tiek pasargāti jaunie augu pumpuri, kas veidojas apakšā. Griežot vai laužot atmirušos, tos var sabojāt. Visiem mulčēšanas darbiem ir jēga tikai tad, kad gaisa temperatūra noslīd līdz -5 ^oC. Jāatceras, ka, ja augsne nav pietiekami mitra pirms sasegšanas, tā ir labi jāsalaista, lai augu saknes ziemas laikā neciestu no sausuma.

Mulča un segmateriāli vienlaikus pasargās no arī no vēja iedarbības, tikai tie ir attiecīgi jānostiprina piesienot, uzliekot atsvarus vai ar metāla skavām iestiprinot augsnē.

Sniegam divējāda iedarbība

Savukārt sniegam ir divējāda iedarbība. Viena – pozitīva, kad tā sega kalpo kā izolācijas materiāls un pasargā augus, tikai jāatceras, ka ap augļukokiem sniegs būs jāpiemīda, lai grauzējiem nebūtu iespēja brīvi apgrauzt augļukoku mizu. Pārāk biezs sniegs, jo īpaši mīksts un slapjš, var radīt tādu smagumu uz zariem, ka tie var vienkārši salūzt. Tad sniegs jānokrata, kamēr vēl tas nav noticis. Apledojums ir ļoti negatīva dabas parādība ne tikai uz ceļiem, bet nopietnu apledojumu gadījumā – arī dārzā. Tas parasti notiek pie augsta gaisa mitruma, līstot, bet, lietus pilēm nonākot uz zaru virsmas, ja gaisa temperatūra ir ap nulli, tās momentā sasalst. Veidojas ledus garoza, kas pamazām aug biezāka. Atkarībā no tā, cik ilgstoši šādi laika apstākļi saglabājas, arī veidosies attiecīga biezuma ledus kārta. Ja tā būs pāris mm bieza, nekas ļauns nenotiks, bet, ja ledus kļūs biezāks par 5 mm, tievākie zari jau var lūzt vai tikt noliekti pie zemes. Saules staru ietekmē augļu koku un arī dekoratīvo koku stumbri dienā uzkarst, bet naktī pie negatīvām gaisa temperatūrām atdziest. Jo lielākas svārstības, jo lielāka iespēja, ka miza plaisās un tiks bojāta. Sevišķi tas  vērojams stumbriem, kam vainaga zari nepasargā tos no saules stariem. Esmu redzējis nopietnus bojājumus bumbierēm un saldajiem ķiršiem. Kaļķošana ir ērtākais veids, kā pasargāt no šāda veida bojājumiem.

Jāsaprot, ka tikai pirmajā brīdī šķiet, ka dārzs ziemā ir kluss un nekādu darbu nav. Mūsu ziemas ir ļoti nepastāvīgas, ar mainīgiem laika apstākļiem, līdz ar to augiem nelabvēlīgas situācijas var veidoties gana bieži, un tad augiem dārzā ir jāsteidz palīgā. Nākamajā reizē par to, kā dārzu pasargāt no nevēlamiem dzīvniekiem un kā ar tiem cīnīties.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā