Add new comment

Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga meža cūku un mājas cūku infekcijas slimība, kas skārusi lielu daļu Latvijas teritorijas. Šoreiz vairāk par meža cūkām un pasākumiem, kas veicami slimības ierobežošanā.

Vēsturiski ĀCM pirmo reizi bija konstatēts Āfrikas kontinentā. Vēlāk, pagājušā gada 60-tajos gados tas izplatījās Spānijā un Portugālē, kur slimību apkarot izdevās tikai pēc 35 gadiem. 2007. gadā ĀCM sāka izplatīties Kaukāza reģionā, kur lielākā daļa meža cūku izmira. No Kaukāza sākās tālāka ĀCM izplatība Krievijā. Šobrīd ĀCM jau ir aptvēris lielu daļu no Krievijas, jo īpaši skarot Eiropas pierobežu, skarot arī Baltkrieviju un Ukrainu. 2014. gadā ĀCM bija reģistrēts meža cūkām Lietuvā un Polijā. Latvijā pirmo reizi tas reģistrēts 2014. gada 26. jūnijā un šobrīd slimība izplatījusies jau lielā daļa valsts teritorijas.

Slimības izplatīšanās iemesli

ĀCM straujā izplatība ir saistīta ar vīrusa augsto izturību ārējā vidē un gaļas produktos. Vislielākais drauds slimības izplatīšanā ir cilvēks, kas neapzināti var izplatīt lielos attālumos ar inficētu medījumu gaļu un trofejām. ACM izplatīšanos veicina neziņošana par meža cūku nobeigšanos, medību higiēnas neievērošana, kā arī augsts meža cūku populācijas blīvums un migrācija. Slimības apkarošanu apgrūtina tas, ka vēl joprojām nav izdevies izstrādāt vakcīnu pret šo infekcijas slimību.

Ja gadās atrast beigtu meža cūku, obligāti jāziņo veterinārārstam, PVD vai Valsts meža dienestam, lai kopīgiem spēkiem operatīvi noskaidrotu iespējamo dzīvnieku nāves cēloni, noņemtu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai un veikti vietas sakopšanas un dezinfekcijas darbus.

Meža cūkas drīkstēs medīt visā valsts teritorijā

Ar mērķi sekmīgāk apkarot ĀCM izplatību, spēkā stājušies grozījumi Medību likumā, lai nodrošinātu vienmērīgu medību slodzi visās medību platībās un veicinātu intensīvākas meža cūku medības.

Grozījumi Medību likumā paredz pienākumu medniekiem medīt meža cūkas iepriekš reģistrētos medību iecirkņos, sākot ar 200 ha platību, kā arī Valsts meža dienestam (VMD) dod tiesības lemt par medību tiesību piekritību platībās, kurās līdz šim mežacūku medības nebija atļautas. Tās ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, militāros objektos, medību platībās, kurās medību tiesības izmanto pats zemes īpašnieks un kuras nav reģistrētas medību iecirkņa sastāvā u.tml.

Līdz šo grozījumu pieņemšanai mežacūku medības varēja notikt 76 % valsts teritorijas, bet atlikušajos 24%, tās bija liegtas. Šīs platības kalpoja par patvērumu meža cūkām, mazinot medību sekmes blakus esošajās medību platībās un palielinot ĀCM tālākas izplatības riskus.

Šie grozījumi Medību likumā ir spēkā līdz brīdim, kad meža cūku populācijas blīvums tiks samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 ha, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam.

Plašāk ar Zemkopības ministrijas skaidrojumu Medību likuma grozījumiem par meža cūku medībām saistībā ar ĀCM apkarošanu var iepazīties interneta vietnēs: www.zm.gov.lv; www.vmd.gov.lv; www.mkpc.llkc.lv u.c.

Par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku – 100 eiro

No 2015. gada 20. novembra stājās spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojums “Par nomedīto sieviešu kārtas meža cūku apmaksas kārtību”, kas nosaka, ka par katru nomedītu sieviešu kārtas meža cūku, mednieks var saņemt samaksu 100 eiro apmērā. Eiropas Komisija sedz 75% no šīs samaksas, bet atlikušie 25% tiek segti no Latvijas valsts budžeta.

Sieviešu kārtas meža cūku skaita strauja samazināšana ir efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt meža cūku populāciju Latvijā, ierobežojot Āfrikas cūku mēra tālāku izplatību. Jo pavasarī, piedzimstot sivēniem, meža cūku skaits varētu pat trīskāršoties un vasarā, kad meža cūkas aktīvāk pārvietojas, ĀCM zibenīgi varētu izplatīsies tālāk, skarot arvien jaunas teritorijas.

Tā kā mednieku aktivitāte ir bijusi liela un līdz šā gada 20. janvārim PVD ir saņēmis 5638 nomedīto sieviešu kārtas meža cūku pierādījumus, rīkojuma termiņš tiek pagarināts līdz 2016. gada 29. februārim.

Valsts meža dienests arī izdevis rīkojumu par meža cūku medībām un noteicis, ka meža cūku medības ar dzinējiem vai traucēšanu vēl ir atļautas no šā gada 1.−29. februārim.

Pārtikas un veterinārais dienests ir izanalizējis informāciju un izveidojis kopsavilkumu par Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā 2014. un 2015. gadā. Pagājušajā gadā saslimšana meža cūkām konstatēta 52 Latvijas novados (184 pagastos un 1 pilsētā), - 1048 meža cūkām (626 beigtas; 422 nomedītas). Ar pētījumu plašāk var iepazīties interneta vietnē www.pvd.gov.lv.

Aicina kļūt par medniekiem

Gan lielsaimnieku, gan mazo zemju īpašnieku vēlēšanās ir izmantot savas tiesības  un likumīgi medīt uz savas zemes. Līdz Medību likuma grozījumiem savā zemē (līdz 200 ha, bez iecirkņa reģistrēšanas) īpašnieks savas medību tiesības varēja izmantot nelimitēto dzīvnieku (lapsu, bebru u.c.) un putnu medībām varēja izmantot pats vai rakstveidā pilnvarojot citu personu.

Sakarā ar ĀCM epizootiju tika veikti grozījumi Medību likumā un ir atļautas arī meža cūku (limitētais medījamais dzīvnieks) medības šajās platībās.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina lauksaimniekus kļūt par medniekiem. Lai kļūtu par mednieku, vispirms jāpabeidz mednieku kandidātu apmācību  kursi (40 stundu programma). Kursos topošais mednieks tiek apmācīts gan šaušanā, gan teorētiskās zināšanās un saņem izziņu par kursu beigšanu. Tālāk ar šo izziņu jaunais mednieks dodas uz jebkuru VMD virsmežniecību, kur var nokārtot mednieku eksāmenu gan teorijā, gan šaušanā. Kad pārbaudījumi nokārtoti, topošais mednieks virsmežniecībā, kas atbilst pretendenta deklarētajai dzīves vietai, lūdz izsniegt mednieka apliecību. Pēc tam jaunais mednieks pats meklē un domā, kurā medību kolektīvā vēlas iestāties. Mednieks var nebūt neviena medību kolektīva dalībnieks, bet piedalīties viesmedībās dažādos mednieku kolektīvos, kā arī medīt savā zemē bez iecirkņa reģistrācijas nelimitētos dzīvniekus, ievērojot to medību termiņus.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs arī organizē mednieku kandidātu apmācības. Kursanti apmācību var saņemt jebkurā reģionā pēc vēlmēm. Pieteikšanās tiek organizēta centralizēti, informācija pa tālruni 20223626 (Juris Šaiters).

Sarmīte Grundšteine,
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs