Add new comment

LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa turpina veiksmīgi uzsākto izmēģinājumu programmu. Iepazīstinām ar saimniecībām, kas līdz šim darbojušās šajā jomā, un to īpašnieku viedokli par sadarbību Zālēdāju projekta ietvaros.

Zemnieku saimniecība “Valti”

Specializācija: daudznozaru, tai skaitā gaļas lopu audzēšana, saimniekojot ar bioloģiskām metodēm.

Izmēģinājuma tēma: “Šarolē šķirnes zīdējteļu piebarošanas efektivitāte”.

Atrodas: Skrundas novada Skrundas pagastā, Ventas upes palienu pļavās.

Lopu skaits: iegūst Šarolē šķirnes gaļas lopus no 90 zīdītājgovīm, realizējot 250–300 kg svarā; nobaro līdz 10 buļļiem, realizējot 700 kg svarā.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme: ap 421 ha.

Sējumu struktūra: sētie zālāji – 300 ha, dabīgās pļavas un ganības – 76 ha, graudaugi – 45 ha.

Īpašnieki Vanda un Rihards Valtenbergi: “Zālēdāju projekta laikā mēs dalāmies gan ar savu pieredzi, gan uzzinām to no citiem. Tā ir ļoti noderīga praktizējošu zemnieku abpusēja domu apmaiņa, no kuras ieguvēji ir visi. Ar mums kopā projektā sadarbojās arī augstas klases lauksaimniecības zinātnieki un konsultanti, kuri, piemēram, deva vērtīgus padomus, kā sakārtot pļavu, kurā pirms tam gandrīz nekas neauga, kā labāk ganīt lopus, nodrošinot mazo teļu piebarošanu ganībās, tā panākot stabilāku dzīvsvara pieaugumu.”

Zemnieku saimniecība „Lejas Palsāni”

Specializācija: piensaimniecība.

Izmēģinājuma tēma: “Minerālās barošanas diagnostika un mēslošanas optimizācija proteīnzālājos”.

Atrodas: Viesītes novada Saukas pagastā.

Lopu skaits: vairāk nekā 200 slaucamās govis. Vidējais izslaukums 2015. gadā – 11 400 kg. Ir 210 ataudzējamās telītes.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme: ap 430 ha.

Sējumu struktūra: sētie zālāji rupjās lopbarības vajadzībām – 40 ha, katru gadu tiek atjaunoti 35–40 ha zālāju skābbarības ražošanai, un tiek saražotas apmēram 4200 tonnas skābbarības. Kviešu platības – 193 ha.

Īpašniece Diāna Broka: “Tas vienmēr ir ieguvums – cilvēki brauc pēc pieredzes pie mums, vai mēs – pie citiem. Mūsu saimniecībā bija problēmas ar zālāju kaļķošanu, ko pagaidām, piena cenām krītoties, nevaram atļauties. Taču ilgtermiņā šis pasākums jāplāno, jo izmēģinājuma lauka kaļķošana pirms diviem gadiem pēc pagājušogad ņemtajiem lopbarības paraugiem pierādīja, ka tā atstāj labvēlīgu ietekmi uz proteīna sastāvu zālājos, augsnes iestrādi un zālāju ražību. Tiks noņemti paraugi arī šogad, lai apstiprinātu rezultātus. Domāju, ka mūsu saimniecībā notika ļoti interesants un noderīgs demonstrējums, kas fermu dienu semināros pulcēja daudz interesentu un ļāva gūt praktisku pieredzi un zināšanas, kā skābbarībai paredzētos zālājus pareizāk apsaimniekot, lai iegūtu ar barības vielām bagātāku skābbarību, kas mums kā piensaimniekiem ir svarīgi.”

Turpināsim iepazīstināt ar saimniecībām nākamajos “Lauku Lapas” numuros.

Sagatavoja 

Anita Siliņa,  

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Dace Millere

LLKC Apgāda redaktore