Add new comment

Ziemas rapša audzēšana Zemgales reģionā joprojām ir aktuāla. Īpaši svarīgi ir tas, ka šobrīd ir apgrūtināta vasaras rapša audzēšana, jo aizliegta atsevišķu specifisku neonikotinoīdu grupas ķīmisko preparātu lietošana, kurus izmanto rapšu sēklu kodināšanā. Bet rapšu nozīme augkopības saimniecību augu maiņā ir ļoti būtiska.

Lielākās tehnoloģiskās atšķirības, audzējot ziemas rapsi, ir sējas laikā, īpaši lielajās saimniecībās, kā arī šķirnes un augu aizsardzības līdzekļu izvēlē. Latvijā veiktie izmēģinājumu rezultāti rāda, ka ievērojama ietekme uz ziemas rapša ražu ir izvēlētajam sējas laikam. Ziemas rapša augšana un attīstība atšķiras atkarībā no sējas agrā, optimālā vai vēlā termiņā. Ierastā prakse ziemas rapša audzēšanā saimniecībās rāda, ka sējumos ar dažādiem sējas laikiem pielietotā audzēšanas tehnoloģija ir vienāda vai ļoti līdzīga.

Augsnes izvēle un apstrāde

Rapsis, tāpat kā kvieši, kartupeļi un kukurūza, labi aug iekultivētās minerālaugsnēs, kuru reakcija ir neitrāla vai tuvu tai (pH_KCl 6,0–7,5), ar pietiekamu mitruma nodrošinājumu. Mazāk piemērotas tam ir smagas, noblīvētas māla augsnes un vieglas smilts augsnes. Ļoti svarīgi ir nodrošināt rapša laukā vēlamo augu biezību, tādēļ jāizvēlas tāds augsnes apstrādes veids, kas to nodrošina. Rapsim nepieciešams sagatavot smalkdrupatainu augsni sēklas iestrādes (2–3 cm) dziļumā un blīvu sēklas gultni, lai nodrošinātu mitruma pieplūšanu sēklām, līdz ar to – straujāku sadīgšanu. Rudens periodā rapsim ir svarīgi labi attīstīt sakņu sistēmu, kas ir jutīga pret mitruma un gaisa režīmu. Rapsi nedaudz audzē, arī lietojot tiešo sēju. Lietojot aršanu (vēlams 20–25 cm dziļumā), galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai augsne nedaudz „nosēstos” jeb sablīvētos līdz sējas uzsākšanai, t. i., svarīgi augsni savlaicīgi apart un pēc sējas pievelt. Rapša pirmajās attīstības nedēļās tas izmato augsnes slāni līdz 10 cm dziļumam. Audzējot rapsi pēc graudaugiem, aršanas dziļumam nevajadzētu pārsniegt 22 cm, bet galvenais ir kvalitatīvi iestrādāt salmus.

Augsnes minimālā apstrāde ziemas rapša sējumu ierīkošanai ir pievilcīga, jo tā ir ekonomiska rudens periodā, – var apsēt daudz lielāku platību ar mazākiem ieguldījumiem. Lietojot minimālo augsnes apstrādi, jāņem vērā, ka, salmiem sadaloties, tie patērē papildu slāpekli, līdz ar to rapsim paredzētais mēslojums var būt nepietiekams. Lietuvā veiktajos pētījumos noskaidrots, ka rapsis lielāku sēklu ražu dod klasiskajā augsnes apstrādes variantā, bet tas ir vislabāk ziemojis un devis lielāko ražu, tieši veicot augsnes apstrādi arī augsnes dziļākajos slāņos, lietojot (līdz 35 cm) dziļu augsnes kultivēšanu vai arī dziļirdināšanu (līdz 50 cm).

Šķirnes izvēle

Pirms izvēlēties šķirni, vēlams iepazīties ar tās īpašībām, ko sniedz selekcionārs, un arī ar pētījumu rezultātiem izmēģinājumu vietā iespējami tuvu savai saimniecībai. Jāņem vērā šķirnes izturība pret dažādām slimībām, jānovērtē infekcijas riski  saimniecībā un pat konkrētā laukā; jāatceras vecā patiesība, ka nedrīkst „likt visas olas vienā grozā” jeb, lai samazinātu risku, jāizvēlas audzēšanai vairākas šķirnes ar dažādām īpašībām. Ne vienmēr augstākā potenciālā raža ir labākais kritērijs un arguments šķirnes izvēlei. Ir nepieciešams izvērtēt arī citus šķirni raksturojošus rādītājus – veģetācijas perioda garumu, ziemcietību, slimību ieņēmību, izturību pret veldri, auga garumu, pāksteņu izturību pret atvēršanos, eļļas saturu u. tml. Jāpārdomā hibrīdo šķirņu un līnijšķirņu pozitīvās un negatīvās īpašības.  Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas jāņem vērā, izvēloties šķirni, ir ziemcietība, tādēļ ir svarīgi iegūt informāciju par šķirnes ziemošanas rādītājiem. Latvijā lielākoties tiek sētas ziemas rapša šķirnes, kas veidotas Vācijā un Zviedrijā, kur ziemas apstākļi nav tik nelabvēlīgi rapša ziemošanai. Sējai drīkst izmantot tikai F1 paaudzes hibrīdus. Hibrīdiem ir raksturīga galvenokārt augu straujāka augšana, tie veido spēcīgāku sakņu sistēmu, kas nodrošina labāku nostiprināšanos augsnē. Ņemot vērā hibrīdu ātraudzību, tos var veiksmīgi izmantot, ja nokavēts sējas termiņš (sēj 5–7 dienas vēlāk). Taču hibrīdās šķirnes bieži ir prasīgākas audzēšanas apstākļu ziņā un, ja tās sēj agri, bet nelieto augu augšanas regulatorus, mēdz pāraugt. Vienmēr lielās saimniecībās, kur jāapsēj vairāki simti hektāru, ir jāapsver gan līnijšķirņu, gan hibrīdo šķirņu audzēšana. Pēdējos gados populāri kļūst hibrīdi puspunduri, kam ir raksturīga ļoti laba ziemcietība, jo tiem augšanas punkts pirms ziemošanas ir novietots ļoti tuvu augsnes virskārtai. Pavasarī augu attīstība notiek samērā lēni, tiem vispirms veidojas spēcīga zaļmasa – lapas, tikai pēc tam tiek dzīti stiebri.

Sēja

Strauja rapša sadīgšana ir svarīga, lai samazinātu risku inficēties ar dīgstu slimībām, kuru ierosinātāji mitinās augsnē, kā arī lai augi spētu veiksmīgi konkurēt ar nezālēm. Sējas dziļums rapsim ir 1,5–2,5 cm augsnē ar labi nodrošinātu mitrumu. Sējot rapsi dziļāk, enerģija, kas ir sēklās, tiek lieki tērēta dīgstu iznešanai virszemē, līdz ar to tie ir vājāki un vairāk pakļauti dīgstu slimību un kaitēkļu bojājumiem. Strauja dīgšana ir arī atkarīga no augsnes mitruma un augsnes temperatūras.

Sējas laiks

Vislabākais sējas laiks ir tas, kas nodrošina maksimālo ražu nākamā gada ražas novākšanas laikā, taču, lai tādu iegūtu, augam ir atbilstoši jāattīstās, īpaši rudens periodā. Svarīgākais posms ziemas rapša audzēšanā ir ziemošana.

Izvēloties sējas laiku, jāņem vērā arī rapša dīgšanas apstākļi, kas bezlietus apstākļos un sausā augsnē var ilgt vairāk par 10 dienām. Pētījumi Latvijā rāda, ka, sējot rapsi (normālos mitruma apstākļos) augusta pirmās dekādes sākumā, kad normāli tas sadīgst 6–8 dienās, divos no pieciem (2007.–2011.) gadiem (2007. un 2011. gada rudenī) rapsim bija tendence pāraugt. 

Sējas laikam ir liela nozīme rapša attīstībā, ko iespējams ietekmēt ar sējas laika izvēli. Izmēģinājuma rezultāti MPS “Vecauce” liecina, ka rapsis, kas sēts augusta pirmajās dienās, līdz veģetācijas beigām ievērojami pāraug, kas palielina pārziemošanas risku. Turpretim vēlu (pēc 1. septembra) sēts rapsis rudens periodā sasniedz vien 3–4 lapu stadiju, kas pārziemošanai ir par maz.

Latvijas apstākļos rapsim rudens veģetācija ilgst aptuveni 70–80 dienas. Latvijas rapša pētnieki atzīst, ka, lai rapsis labi ziemotu, tam ir labi jāattīstās rudens veģetācijas periodā. Jāattīstās gan rapša virszemes daļai, gan arī saknes jeb apakšzemes daļai. Rapša attīstību rudenī raksturo vairāki fitometriskie rādītāji, kas ir atkarīgi no sējas laika. Latvijā izmēģinājumos divos (2010. un 2011. g.) no četriem izmēģinājuma gadiem 10. septembrī sēts rapsis nepārziemoja.

Ir novēroti reti gadījumi, ka, piemēram, 10. septembrī sēts rapsis dod labu ražu MPS „Pēterlauki” arī 2007. gada pētījumā. Tomēr jāņem vērā, ka 2006. gada rudens bija ārkārtēji silts un garš, ziema – ar pietiekamu sniega kārtu, kas bija ļoti labvēlīgi rapša augšanai un pārziemošanai. Sējas laika izvēle ir saistīta ar auga sagatavošanos ziemošanai.

Izsējas norma

Pētījumos, kas veikti Latvijai līdzīgos apstākļos, noskaidrots, ka ziemas rapsis vislabāk ziemo, ja tā biezība rudens periodā ir 30–60 augu uz 1 m².

Rapša izsējas norma (kg ha^-1) atkarībā no piecām dažādām

1000 sēklu masām (TSM), ja dīgtspēja ir 100%

Veicot izsējas normu aprēķinu, jāņem vērā prognozētā sēklu laukdīdzība, kas katrā laukā un saimniecībā ir mainīga atkarībā no ļoti daudziem apstākļiem, augsnes granulometriskais sastāvs, sēklas gultnes un vispār augsnes apstrāde kvalitāte, mitruma nodrošinājums utt. Ziemas rapša laukdīdzība ir atšķirīga pa gadiem un arī atkarībā no sējas termiņa. Jārēķinās, ka augusta sākumā, sausāku laikapstākļu dēļ, laukdīdzība var būt robežās no 70–85%, bet vēlākos sējas laikos tā pieaug.

Izmantota informācija no izdevuma: O. Balodis, B. Bankina, Z. Gaile, I. Grantiņa (2012). Ziemas rapsis. Jelgava, LLU, 68 lpp.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms konsultants

Foto: Andris Skudra