Add new comment

Bioloģiskajās saimniecībās viena no galvenajām lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas problēmām ir proteīna nodrošināšana barības devā. Soja no proteīnaugiem ir visplašāk audzētā pasaulē, un to izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā.

Diemžēl 90% no sojas platībām aizņem tieši ģenētiski modificētā soja, kas nav pieļaujama izmantošanai bioloģiskajā lopkopībā. Sojā ir vispilnvērtīgākās olbaltumvielas, nav holesterīna un purīnvielu. Lietuvā soju audzē vairāk nekā 2000 ha platībā, un 90% ir tieši bioloģiskā soja. Soja ir augs, kas varētu ienākt arī Latvijas lauksaimniecībā. Mums ir jāatrod šķirnes, kas piemērotas Latvijas klimatam.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu konsultāciju birojs Preiļu novada zemnieku saimniecībā „Mucinieki” (īpašnieks Māris Klodāns) ierīkoja izmēģinājumu „Dažādu sojas šķirņu salīdzinājums proteīnbagātas lopbarības nodrošināšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā”. Izmēģinājums ierīkots Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana laukkopībā un dārzkopībā” ietvaros.

Izmēģinājumā tika salīdzinātas līnijšķirnes – ‘Annushka’, ‘Protina’, ‘Sirelia’, ko audzē Lietuvas lauksaimnieki) un Igaunijas selekcionētā šķirne ‘Laulema’. Kā mēs zinām, soja ir īsās dienas augs, bet šī Jogevas selekcijas institūtā selekcionētā šķirne uz dienas garumu praktiski nereaģē. Tā sējama maija sākumā un var izturēt aukstumu līdz -3–4 °C. Sojas pupās ir ļoti augsts proteīna saturs – 430–480 g/kg, ideāls sastāvs, laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašības un tā ir viegli uzglabājama un samaļama.

Sojas četru šķirņu salīdzinājumu varēja novērtēt lauksaimnieki izmēģinājuma lauku dienā, kas noritēja Preiļu novada z/s “Mucinieki”. Atklājot lauku dienu, īpašnieks Māris Klodāns iepazīstināja ar savu bioloģisko saimniecību. Viņš apsaimnieko apmēram 132 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nodarbošanās – piena lopkopība. Lauku platībās sēj zālaugus, graudaugus, pākšaugus un stāda kartupeļus. Lopbarības bāze 62 lopu ganāmpulkam tiek nodrošināta no savā saimniecībā saražotās lopbarības. Atlikušos laukaugus realizē iepircējiem. Šogad jau otro gadu ierīko izmēģinājumu, lai novērtētu proteīnaugu piemērotību lopbarībai.

Lauku dienā augkopības konsultante Inese Magdalenoka iepazīstināja  ar izmēģinājuma ierīkošanas gaitu un veiktajiem novērojumiem. Izmēģinājums ierīkots smilšmāla augsnē 1 ha platībā. Soja sēta 14.05.2016. rindsējā (12,5 cm), priekšaugs – vasaras kvieši, mēslojumā doti 30 t/ha liellopu kūtsmēsli.

Maijs bija salīdzinoši vēss un sauss. Dīgšana aizkavējās. Jūnijs arī bija sauss, un 2. dekāde – karsta. Lietus periods sākās trešajā jūnija dekādē. Izmēģinājuma ierīkošanas laikā centāmies savākt maksimāli lielāku informāciju par visām četrām sojas šķirnēm (skaitot dīgstus, mērot auga augstumu, pākstis uz auga, sēklu skaitu pākstī, nosakot nezāļainību uz m² utt.), lai saimniecības, audzējot soju, būtu informētas par labākajiem variantiem, stāsta I. Magdalenoka.

Lielākā problēma sojas audzēšanā, protams, ir nezāļainība. Kamēr soja sadīgst, nezāles jau ir pietiekoši lielas. Dominējošā nezāle visos variantos ir naudulis. Arī balandu ir daudz. Nauduli soja nomāks, bet balanda, akļi, usne, mīkstpiene konkurēs ar soju. Nezāļainību centāmies ierobežot ar sojas ecēšanu. Liela uzmanība jāpievērš ecēšanas laikam, lai nezāles nepāraugtu soju.

Pēc ražas novākšanas izmēģinājumā tiks izvērtētas sojas pupu šķirnes pēc ražas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Aprēķināsim bruto segumu–1 katram variantam, noteiksim sojas pupu audzēšanas ekonomisko efektivitāti.

Lauku dienā lopkopības konsultante Zita Briška informēja par soju kā proteīna avotu lopbarībā. Soja kvalitātes ziņā ir kvalitatīvāka par pārējiem pākšaugiem. Attīstot bioloģisko piena lopkopību, saimniekiem ir grūti sabalansēt kvalitatīvu barību mazajām piena gotiņām, ja nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu proteīnu. Audzējot soju un iegūstot ražu, varēs nodrošināt arī kvalitāti lopbarībā. Zemnieku saimniecībai “Mucinieki” lopkopības konsultante sastādīs barības devas ar pašu izaudzēto un iepirkto soju un aprēķinās arī ekonomisko izdevīgumu.

Lauku dienā piedalījās arī SIA “Agerona” bioloģiskās laukaugu produkcijas iepirkumu speciālists Guntis Laicāns. Viņš informēja par graudaugu, pākšaugu iepirkumiem, cenām un kvalitāti, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem.

Noslēgumā I. Magdalenoka akcentēja, ka, sējot sojas pupas, ir iespējams veicināt augsnes auglības uzturēšanu un palielināšanu, kā arī nodrošināt ražā atbilstošu olbaltumvielu saturu. Atrodot pareizās sojas šķirnes, arī Latvijā varēs audzēt šo kvalitatīvo augu.

Inese Magdalenoka,

Preiļu KB augkopības konsultante