Add new comment

Lai gan secinājumus par šo sezonu izdarīt vēl pāragri, tomēr zināmi vērojumi un pārdomas noteikti jau radušās. Kartupeļu lakstu puve (Phythothora infestans) šogad kļuva neapšaubāmi par galveno kartupeļu ražu limitējošo kaitīgo organismu. Lai varētu labāk izprast šīs slimības ietekmi un apkarošanas stratēģijas, 2016. gadā tika turpināts kartupeļu demonstrējums zemnieku saimniecībā “Amoliņi” Ozolnieku novada Salgales pagastā.

Kādi tad ir galvenie nosacījumi, lai šī slimība kļūtu tik postīga? Visus ietekmējošos faktorus varētu sadalīt vairākās grupās:

• attiecīgās kartupeļu šķirnes relatīvā izturība;
• konkrētajā laukā ievērotā augmaiņa;
• izmantotā agrotehnika, tajā skaitā konkrētās slimības apkarošana;
• vides riska faktori;
• klimatiskie apstākļi.

Šķirņu relatīvā izturība

Ļoti svarīga ir šķirņu izvēle. Tā kā mūsu klimatiskie apstākļi ir gana mainīgi, tad aicinu rūpīgi izvērtēt izvēli, iegādājoties jaunas kartupeļu šķirnes audzēšanai Latvijā. Kam jāpievērš uzmanība? Viens jau ir tas, kādu izturību norāda attiecīgās šķirnes radītāja kompānija. Ja relatīvā izturība tiek norādīta tikai kā vidēja, tad pastāv gana augsts risks, ka mūsu apstākļos šī izturība var izrādīties nepietiekama. Kāpēc tā notiek? Rietumeiropā šķirnes aug citos apstākļos. Pirmkārt, tāpēc kartupeļus var stādīt krietni agrāk nekā pie mums, tātad tiek nodrošināta agrāka veģetācija, kad klimatiskie apstākļi vēl nav labvēlīgi lakstu puves attīstībai. Rietumvalstīs attiecīgā kartupeļu šķirne tiek audzēta, ja tā varētu teikt, paaugstināta komforta apstākļos, ko nodrošina arī mēslojums, fungicīdu aizsardzība, citi agrotehniskie faktori. Mūsu apstākļi ir skarbāki, tāpēc bieži būs gadījumi, kad salīdzinoši laba noturība pret kartupeļu lakstu puvi reāli var sašķobīties. Šajā ziņā mūsu pašu Priekuļu šķirnes tad var iegūt reālas priekšrocības, jo ir daudz labāk pielāgojušās mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka jau pēc pāris gadiem, kaut iegādāts sertificēts stādāmais materiāls, raža krītas un saslimšanas risks ar lakstu puvi kļūst augstāks. Saslimšanas risku var paaugstināt arī inficēšanās ar vīrusu un citām sēnīšu slimībām.

Augmaiņa

Ļoti būtisks faktors ir slimību ierobežot profilaktiski. Tam kā minimums nepieciešami trīs gadi, un augsta riska vietās – pat četri gadi. Labākie priekšaugi ir kāpostaugi, zālāji (bet nederēs veci zālāji, jo būs kaitēkļi – sprakšķu kāpuri) un kukurūza. Atkārtoti stādījumi iespējami tikai piemērotu lauku trūkuma dēļ (augsnes nepiemērotība), jo strauji pieaug slimību un nematožu risks. To pašu nematožu dēļ riskanti priekšaugi varbūt arī zemenes, gurķi, sarkanās bietes, pupas, zirņi, graudaugi, selerijas, burkāni, puravi, salāti, spināti un sīpoli.

Izmantotā agrotehnika

Viss, kas var nodrošināt ātrāku kartupeļu attīstību, ir sekmējams un vēlams, lai kartupeļi, sasniedzot kartupeļu lakstu puves attīstības periodu, jau lielā mērā būtu ražu izveidojuši. Tā ir stādāmā materiāla diedzēšana, sildīšana, kodināšana un smidzinājumi ar augu augšanas stimulēšanas preparātiem (jūras zāļu ekstrakti). Arī pareizai vagu vagošanas termiņu ievērošanai būs nozīme. Sākotnēji par dziļu iestādītiem bumbuļiem, ja vēl tiem tiek agri izveidots vagas profils, kartupeļu attīstība var tikt ievērojami aizkavēta. Kas attiecas uz tiešiem slimības apkarošanas pasākumiem, tad tā ir kvalitatīva smidzinātāja izmantošana. Tā ir investīcija, kura atmaksāsies visātrāk un vienmēr dos pārliecību par kvalitatīvu darbu izpildi. Darba šķīduma patēriņš nedrīkst būt mazāks par 200 l/ha. Z/s “Amoliņi” tiek izmantots kvalitatīvs Amazon smidzinātājs. Svarīgi ir nodrošināt neatkarīgu spiedienu smidzinātāja sistēmā, jo tad neatkarīgi no braukšanas ātruma un apstākļiem tiks nodrošināta nemainīga darba šķīduma izsmidzināšanas deva. Savukārt fungicīda iedarbību var stiprināt ar mikroelementu mēslojuma pievienošanu. Labākajos ražas laukos ir vērts domāts arī par virsmas aktīvo vielu izmantošanu, kas palīdz fungicīdu darba šķīdumam vienmērīgi noklāt kartupeļu lapas.

Vides riski

Tie ir visi faktori, kas saistīti ar apkārtējās vides situāciju lauka tuvumā. Ko mēs ar to saprotam? Pirmkārt, tas ir mazdārziņu un mazo saimniecību tiešais tuvums. Mazās kartupeļu platības, kurās cīņa ar kartupeļu lakstu puvi nenotiek pietiekami vai nenotiek vispār, ir reāls drauds nopietniem kartupeļu audzētājiem. Ļoti bieži šādos dārzos kartupeļu lakstu puve uzsāk savu uzvaras gājienu. Jo tuvāk ir šādas platības, jo agrāk nāksies uzsākt kartupeļu lakstu puves apkarošanas pasākumus. Vēl viens drauds ir stihiski izveidotas kartupeļu ražas atlikumu kaudzes, kas no pagrabiem izmestas apkārtējā vidē. No šiem lokālajiem perēkļiem slimībai ir iespēja strauji izplatīties, un atkal ļoti nozīmīgs būs attālums. Šādu vietu risks ir krietni augstāks tā iemesla dēļ, ka tās bieži būs apslēptas un nezināmas. Tādēļ sākotnējā inficēšanās var notikt nepamanīti un nezināmi. Ir vesela virkne neapdomīgu audzētāju, kas tiešā veidā apdraud sevi, noliktavu un pagrabu tuvumā izmetot pāršķirotās kartupeļu ražas atkritumus, kas kļūst par tiešu infekcijas perēkli tālākai slimības izplatībai. Vides riski mūsu apstākļos ir krietni augstāki nekā jebkurā rietumu valstī, jo tur kartupeļu audzēšana praktiski notiek tikai profesionālā līmenī, un šādi riski gandrīz nepastāv.

Klimatiskie apstākļi

Kādēļ klimatiskos apstākļus lieku pēdējos? Tādēļ, ka tie visus iepriekšminētos riska faktorus var kā samazināt, tā pastiprināt. Tā 2015. gada sezona parādīja, ka klimatiskie apstākļi būtiski kavēja slimības izplatību, bet 2016. gads apliecināja, kā situācija var izmainīties pilnīgi pretēji. Jūlijs un augusts bija ārkārtīgi labvēlīgi lakstu puves attīstībai. Latvijas meteoroloģijas dienesta paziņojums, ka pār Latviju ir nolijuši 8 km³ ūdens, kas daudzkārt pārsniedz mūsu lielākā Rāznas ezera kopējo tilpumu, runā jau pats par sevi. Tie bija spēcīgākie nokrišņi pēdējo 30 gadu laikā.  

Par to, kā šāda situācija ietekmēja kopējo demonstrējumu, lai arī ražas vākšana vēl ir tikai gaidāma, zināmus secinājumus tomēr var izdarīt.

Notikumu gaita un pirmie secinājumi

Lakstu puve reģionā parādījās agri, jau 17. jūnijā. Viens no metodikas elementiem bija vadīties pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) dotā signāla par atrasto kartupeļu lakstu puvi. Neskatoties uz to, ka tad kartupeļu šķirnei ‘Laura’ līdz lakstu sakļaušanās brīdim vēl bija tālu, kas ir otrs noteicošais faktors, bija nepieciešams sākt lakstu puves apkarošanu – smidzināšanu. Šoreiz uzmanība tika pievērsta vēl vienam atskaites punktam, un tās bija Norvēģijas Bioforsk institūta izstrādātā negatīvā prognožu modeļa uzskaitītās akumulētās riska vienības. Tās ir nosacītas vienības, kuru robežslieksnis ir 150, pie kura iesaka uzsākt fungicīdu smidzinājumus. Izstrādātais algoritms balstās uz dažādiem parametriem, tie ir dažādi klimatiskie rādītāji, kas saņemti no attiecīgā laukā uzstādītās meteostacijas, kā arī citiem parametriem.

Pirmais monitorings tika veikts 20. jūnijā, kad lakstu puve netika konstatēta, bet tika pieņemts lēmums veikt pirmo smidzinājumu, jo 26. jūnijā akumulēto riska vienību uzskaite parādīja, ka tiks pārsniegts 150 robežslieksnis, un uzreiz par vairāk nekā 20 vienībām. Demonstrējuma variantā Saimnieks smidzinājumi tika veikti atbilstoši viņa pieredzei. Intensīvais – smidzinājumi izdarīti atbilstoši fungicīdu aizsardzības periodiem. Integrētais – smidzinājumi balstīti uz akumulētām riska vienībām, uz fungicīdu aizsardzības periodiem un eksperta slēdzienu. VIPS – balstoties uz akumulētām riska vienībām, tika uzsākta smidzināšana. Protams, tika izveidota kontrole bez smidzināšanas.

Lakstu puve parādījās 18. jūlijā, kas ir salīdzinoši vēlu pret saņemto pirmo signālu no VAAD, tomēr, neskatoties uz nodrošināto aizsardzību, tā parādījās visos variantos ar 100% izplatību un zemu intensitāti. Tālākais jau bija tikai noturēšanas jautājums, cik to sekmīgi izdosies izdarīt. Situāciju pasliktināja tas, ka vagās ik pa laikam stāvēja ūdens, kas radīja pastiprinātu mitrumu un inficēšanās risku no apakšas, kur lekno kartupeļu lakstu dēļ, fungicīdu smidzinājumiem bija grūtāk piekļūt.

Skaidrs ir tas, ka tik nelabvēlīgā sezonā kā 2016. gads kartupeļu lakstu puves apkarošanā jāstrādā tikai ar attiecīgo fungicīdu minimālajiem aizsardzības periodiem, tādējādi izsmidzinot tos biežāk.

Iegūtie materiāli vēl tiek analizēti, un par to vairāk informācijas tiks sniegts demonstrējuma noslēguma seminārā.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā