Add new comment

Sadarbībā ar LLKC Limbažu nodaļas konsultantiem stropu meistars Ingus Vasiļjevs pirms diviem gadiem Pāles pagastā „Dārziņos” izveidoja savu individuālo uzņēmumu „Jaunozoliņi IV”. Tagad dravniecības inventāra ražošana rit pilnā sparā un pasūtījumu netrūkst.

Stāsta LLKC Limbažu nodaļas lauku attīstības speciāliste Zaiga Blaua: "Uzņēmuma izveidošanas projekts tika sagatavots 2012. gadā programmā „Uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, kā rezultātā tika iegādātas iekārtas un darbagaldi. Lai gan Ingus ir diplomēts lauksaimnieks, tomēr viņam radās interese un arī nepieciešamība pašmācības ceļā apgūt galdnieka amatu. Ingum pašam bija savi bišu stropi, bet viņš vēlējās palielināt to skaitu, tāpēc rūpīgi izpētīja, no kā sastāv strops un kādi būtu labākie risinājumi to ražošanā. Pēc iekārtu un darba galdu iegādes palielinājies pasūtījumu skaits. Tagad amatniekam ir vēlme paplašināt savas zināšanas citu galdniecības izstrādājumu, piemēram, logu un durvju gatavošanā. Interesanti, ka puisis arī ir muzikants un spēlē grupā „Bitīt matos” un „Tēva nams”. Ar mūsu konsultāciju biroju Ingum izveidojusies laba sadarbība, viņš ir mūsu „Ekonomiskās veicināšanas programmas” klients. Šogad bijām pie viņa aizbraukuši apraudzīt un varam novēlēt – tā turpināt, un lai ir vēl vairāk pasūtījumu!"

Ingus ir 37 gadus vecs. Pirms vairākiem gadiem beidzis Ozolu lauksaimniecības skolu un ieguvis zemkopja diplomu, kļuvis arī par sertificētu bioloģiskās lauksaimniecības speciālistu, beidzot LLKC rīkotus kursus, bet pārējo apguvis pašmācības ceļā, kā arī attīstījis savu uzņēmumu ar LLKC konsultantu palīdzību.

Uzņēmējs Ingus Vasiļjevs:

• Pirms gadiem septiņiem, astoņiem izmantoju LLKC konsultācijas un startēju daļēji naturālo saimniecību atbalsta programmā biškopības nozarē, tad arī sākās mūsu sadarbība. Pirms gadiem trim uzņēmumu radīšanas un esošo attīstīšanas programmā radās iespēja iegādāties trīs darbagaldus un skaidu nosūcēju, kas bija ļoti liels atbalsts. Tā esmu izveidojis piemājas galdniecību – ne mazu, ne lielu, taču esmu izaudzis no pašnodarbinātā statusa līdz individuālajam komersantam.
• Cik lielu produkcijas apjomu saražojat?
• Tas katrā laika posmā ir atšķirīgi, taču vidēji – vairāk nekā divdesmit stropu mēnesī. Šobrīd atkal ir tāds pieprasījums, ka nevaru pat visus darbus izpildīt. Laikam tas tāpēc, ka bites pirms Jāņiem sāka spietot.
• Strādājat viens vai ir kāds palīgs?
• Pagājušogad bija divi, tad viens. Bet kādā no dravām gāja bojā vairākas bišu saimes, un man tika atteikts lielāks pasūtījums, tāpēc darba pietika tikai pašam. Tagad situācija tirgū atkal mainās, un, iespējams, būs jāņem talkā vēl kāds galdnieks. Diemžēl darbaspēku mūsu pusē ir grūti atrast, īpaši, pieredzējušu galdnieku, ja būtu tāda nepieciešamība.
• Vai savu lauksaimnieka profesiju esat pametis novārtā?
• Nē, no lauksaimniecības neesmu aizgājis. It kā ģimenē mums ir katram sava specializācija: sievai – zīdītājgovis un nobarojamie lopi, man – bites, galdniecība, arī muzicēšana un pasākumu apskaņošana. Taču tā kā lopu skaits saimniecībā ir ap 30, arī man neizdodas aizmirst savu lauksaimnieka arodu.
• Domājat galdniecībā produkcijas klāstu, iespējams, nākotnē palielināt?
• Šobrīd reāli – ne. Dravošanas inventāra pasūtījumu ir daudz, un tie ir ļoti dažādi, jo lielo dravu saimnieki vēlas atšķirīgas konstrukcijas stropus. Bija doma sākt ražot siltumnīcu karkasus. Vienu izgatavoju, tas stāv pie mājas, bet pagaidām citām lietām neatliek laika. Taču uz turpmāko raugos ar pozitīvu skatu. Tie, kuri grib laukos strādāt, izveidos savu uzņēmumu vai teicami strādās pie kāda cita. Tie, kuri negribēs, tāpat dzīvos bez darba.

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste