Add new comment

Jūnijā Eiropas Komisija un astoņas ES līmeņa nevalstiskās organizācijas parakstīja līgumu par īpašas sadarbības formas – ES platformas par cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu – izveidi.

Šīs platformas misija ir apvienot ieinteresētās puses un rast risinājumus konfliktam starp cilvēku interesēm un lielo plēsēju sugu klātbūtni, apmainoties ar zināšanām un strādājot kopā nepiespiestā un konstruktīvā ceļā, cienot visu iesaistīto pušu viedokļus un intereses. Šajā pasākumā kā eksperts no Latvijas piedalījās Latvijas Mednieku savienības pārstāvis Ēriks Ozols. Platformas izveides līgumu no EK  parakstīja vides aizsardzības komisārs Janešs Potočniks, kā arī astoņas organizācijas: WWF – Pasaules Dabas Fonds; COPA–COGECA – Eiropas lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija; CIC – Starptautiskā Medību un Medījamo dzīvnieku Aizsardzības Komiteja; ELO – Eiropas Zemes īpašnieku organizācija; FACE – Eiropas Medību un Dabas aizsardzības Asociāciju Federācija; Somu un zviedru ziemeļbriežu audzētāju organizācija; IUCN – Starptautiskā Dabas Aizsardzības Apvienība; Europarc Federation – Eiropas Parku Federācija.

Jūnija platformas sanāksmē vairākkārt tika uzsvērts, ka EK ir tikai organizators un sekretariāta funkciju nodrošinātājs šajā platformā, bet reālie darbojošies spēki ir visas astoņas organizācijas, kas paraksta platformas līgumu. Platformas darbība balstās uz Biotopu direktīvu (92/43/EEC).

Lai mīkstinātu iespējamos konfliktus, ko rada lielo plēsēju izdarītie postījumi lauksaimniekiem, tika runāts par iespējamiem divu veidu kompensācijas mehānismiem. Pirmkārt, tiks meklēti veidi, kā kompensēt zaudējumus par lielo plēsēju nokostajiem un saplosītajiem mājlopiem. Otrkārt, tiks meklēti veidi, kā atbalstīt preventīvos pasākumus, lai novērstu lielo plēsēju uzbrukumus mājlopiem.

Kā preventīvie pasākumi aizsardzībai pret lielo plēsēju postījumiem tiek ieteikti:

1) gans, kas pieskata ganāmpulku;

2) elektriskais žogs tīkla veidā 1,2–1,7 m augstumā, kas apsargā ganāmpulka nakts novietnes;

3) liela auguma, vēlams, speciālas šķirnes ganāmpulku sargsuņi, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar ganāmpulku jau no kucēna vecuma.

Tā kā Latvijā lielo plēsēju skaits palielinās, Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi, ka tiek saglabāti līdzšinējie lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanas principi mūsu valstī. Ļoti svarīga ir korekta informācija par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem. Šīs informācijas apkopošana Latvijā ir nepilnīga, jo bieži vien lauksaimnieki vienkārši neziņo par šādiem postījumiem. Tāpēc vajadzētu aicināt visus lauksaimniekus ziņot par lielo plēsēju postījumiem VMD, Medību koordinācijas komisijām vietējās pašvaldībās, kā arī vietējiem mednieku formējumiem.

Mēklē risinājumu saistībā ar Āfrikas cūku mēri

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma radītās problēmas Polijā un Lietuvā, kā arī tirdzniecības ierobežojumi ar trešajām valstīm vērtēti jūnijā notikušajā EK un COPA–COGECA darba grupā par cūkgaļu, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperte Dzintra Lejniece.Sanāksmē Lietuvas pārstāvis uzstāja uz buferzonas radīšanu teritorijās, kas robežojas ar Baltkrieviju 10 km zonā. Lietuva prasa samaksāt mazajiem cūku turētājiem nedaudz augstāku cenu par darbības pārtraukšanu riska zonā nekā tirgus cenu par likvidētajiem dzīvniekiem. Šādi preventīvie pasākumi pasargātu visu ES. Lietuvā notiek pastiprināta meža cūku šaušana, kritušo meža cūku identificēšana un izmeklējumi. Līdzīga situācija ir Polijā, kur turkāt vēl smazinājušās cūkgaļas tirgus cenas. Polijā ir izstrādāti biodrošības noteikumi, pastiprināti notiek asins paraugu izmeklēšana uz Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Polijai tiek izteikti pārmetumi par pastiprināto meža cūku izšaušanu, kuras rezultātā cūkas migrē no iepriekšējās uzturēšanās zonas.

Sanāksmē norādīts, ka Āfrikas cūku mēra ierobežošanai uzsvars jāliek uz preventīvajiem pasākumiem. EK ziņo, ka turpinās sarunas ar Krieviju par ierobežojumu atcelšanu dzīvu cūku, gaļas un gaļas izstrādājumu eksportam no ES dalībvalstīm. Krievija joprojām neakceptē ES piedāvāto eksporta lieguma reģionalizācijas principu, tādēļ ES jādomā, kā stabilizēt situāciju cūku gaļas tirgū. Tiek meklēti alternatīvi cūku gaļas eksporta tirgi, notiek ES sarunas ar Ķīnu, Japānu, Koreju un Taivānu. Pēdējā laikā tirgus gan nedaudz stabilizējies, jo cenas nedaudz – par 10 līdz 12% – cēlušās pēc dramatiskā krituma martā.

Prognozē dzīvnieku barības tirgu

Šāgada ražas prognozes apkopotas COPA–COGECA darba grupā par dzīvnieku barību, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Zemnieku saeimas pārstāve Aija Rozenfelde. Vērtējot situāciju dažādās valstīs, secināts, ka, piemēram, Norvēģijā pagājušais rudens bija sliktākais 30 gadu laikā, tur neieguva 30% no plānotās ražas pārtikai un lopbarībai. Tā kā valsts noteikusi nemainīgu graudu cenu, lauksaimnieku stāvoklis ir stabils. Portugālē tiek prognozēta laba raža, bet Anglijā šogad bija slapjš, auksts pavasaris, teju puse no valsts teritorijas bija zem ūdens, kas ietekmēs nākamo ražu. Sojas cenas ir augstas – ap 490 eiro/t. Somijā ir palielinājies barības ražošanas apjoms, no oktobra darbu sākusi sojas ražotne, kas ietilpst kooperatīva sastāvā. Produkcija paredzēta cilvēku pārtikai, zivju barībai un citiem mērķiem. Tas dod cerības uz labu izejvielas cenu barības ražotājiem. Ungārija šāgada raža vēl netiek prognozēta, bet kaimiņos – Čehijā – pagājušajā gadā pēc ilga laika perioda barības ražošana palielinājusies par 3%, ir labs graudu uzkrājums un cerības uz labu ražu. Vācijā bija ļoti sauss pavasaris, cenas barībai kāpj, sevišķi cūku barībai. Sojas cenas stabili augstas. Francijā jaunā raža vēl nav prognozēta, bet šajā valstī strauji pieaug un paplašinās putnu audzēšana, līdz ar to palielinās arī barības ražošana. Sojas cenas ir par augstu, līdz ar to augstas arī barības cenas.

Vērtē piena pašizmaksu

Eiropas Piena padomes sanākmē vērtēts petījums par piena cenas un ražošanas izmaksu attiecību Vācijā. Secināts, ka 2014. gada janvārī cenas nosedza 92% izmaksu, tātad bija astoņu procentu deficīts. Aprēķinu pēc Vācijas piena ražotāju apvienības pasūtījuma veica Lauksaimniecības socioloģijas Vācijas birojs. Ražošanas izmaksas Vācijā 2014. gada janvārī sasniedza 45,16 centus par kilogramu. Izmaksas ir īpaši augstas Vācijas dienvidu reģionā, kur tās sasniedz 50,20 centus par kilogramu. Austrumu reģionā tās bija 43,26 centi par kilogramu, bet ziemeļos – 39,98 centi par kilogramu piena. Eiropas Piena padome norāda, ka ražošanas izmaksu un cenas neatbilstības dēļ ES tiek slēgtas daudzas piena fermas un tas var novest pie tā, ka ES nespēs saražot pietiekami daudz veselīgas pārtikas, un tā būs spiesta to ievest. Ražošanas izmaksu izpēte balstīta uz Eiropas komisijas Lauku saimniecību tīkla (Farm Accounting Data Network) datiem. Pētījumā izmantoti lauksaimniecības ražošanas līdzekļu cenu indeksi – barošanai, mēslošanai, sēklām, enerģijai, kurus nodrošināja Vācijas Valsts Statistikas birojs. Tāpat izmantoti dati par algām, lai aprēķinātu saimniecību vadītāju un viņu ģimenes locekļu darba slodzes.

Uz šī pētījuma pamata Vācijas Piena padome izveidojusi Piena indeksu (Milk Marker Index MMI), kas parāda ražošanas izmaksu progresu (kā atskaites punkts izmantots 2010. gads, un pieņemts, ka tad indekss bija 100). Savukārt 2014. gada janvārī indekss bija 109. Indekss tiks publicēts reizi ceturksnī kopā ar cenu/izmaksu aprēķinu, kas parādīs attiecību starp saimniecību oficiāli uzrādītajām jēlpiena cenām un piena ražošanas izmaksām.

Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes „Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA–COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.

UZZIŅA

COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.