Add new comment

16. May 2014.

Lopkopība

Gaļas lopkopība

Zālēdāju projekts

„Zālēdāju projekta” ietvaros demonstrējumu tīkla saimniecībās vasaras sezonā rīko fermu dienas. Tās 13. maijā risinājās zemnieku saimniecībā „Bētas” Kuldīgas novada Vārmes pagastā demonstrējumā „Dažādu šķirņu zīdītājgovju teļu augšanas rādītāju salīdzinājums gaļas liellopu saimniecībā”. Piedalījās liels interesentu skaits, tajā skaitā zemnieki, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, LLU profesori un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Pasākumu vadīja LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja lopkopības speciāliste – konsultante Inga Muižniece, vispirms pastāstot par demonstrējuma pasākuma aktualitāti, kā arī par lopbarības kvalitātes nozīmi liellopu ēdināšanā.

Zemnieku saimniecības „Bētas” saimnieks Ilmārs Pilenieks iepazīstināja dalībniekus ar savu saimniecību, gaļas liellopu ganāmpulkiem, ganībām pļaujamajām platībām un kombinētajiem zālājiem. Notika arī izbraukums uz objektiem (ganības, pļaujamie zālāji, dabīgās pļavas) un to praktisks izvērtējums. Saimniecībā tiek apsaimniekots vairāk nekā 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, attīstīta virāknozaru ražošana, pamatā piensaimniecība un gaļas lopkopība. Pavisam saimniecībā ir vairāk nekā 1000 liellopu, no tiem – 205 zīdītājgovju ganāmpulks.

Ilmārs Pilenieks teica: „Piena lopkopība ar gaļas lopkopību ir saderīgas nozares, jo īpaši plānojot un ganības un gatavojot rupjo lopbarību”. Saimnieks akcentēja, ka, veidojot saimniecību, vienai zīdītājgovij jāparedz sākumā divi un pat vairāk hektāri zemes. Saimniecībā „Bētas” lielu nozīmi pievērš pļaušanai un ganībām paredzēto zālāju platību atjaunošanai, kopšanai un uzlabošanai. Ik pa trim, četriem gadiem zālāji tiek atjaunoti.

Tika demonstrēta pirmā gada zālāji (sarkanais āboliņš 50%, timotiņš 50%). Profesors Aleksandrs Adamovičs komentēja zālāju kvalitāti un atbildēja uz jautājumiem par to, kā labāk un kvalitatīvāk iekārtot zālājus ganībām. Profesors atzīmēja, ka, lai nodrošinātu produktīvas ganības, vēlams izmantot 4-7 komponentu zālāju maisījumu (tas gan nenozīmējot vienas sugas vairāku šķirņu maisījumu), papildus zāles ražai, šādi zelmenis var būt bagātāks ar barības vielām, un ilgtermiņā izturīgāks. Dalībnieki dalījās pieredzē un uzdeva jautājumus gan par izsējas normām, gan sēklas kvalitātes izvērtējumu un saņēma izsmeļošas atbildes.

Nākamās tika apskatītas vairāk nekā desmit gadu lietotas ganības, kurās bija palicis maz vērīgo zālāju sugu. Dalībnieki uzdeva jautājumus, ar ko būtu jāsāk, kā veikt ganību platību izvērtēšanu un citu jautājumus, uz kuriem saņēma atbildes. Profesors norādīja, ka kvalitatīvā zālājā pieneņu īpatsvaram nevajadzētu būt lielākam par 10 līdz 15%. Vēl tika apskatītas dabīgo pļavu un ganību platības, kur dominē kamolzāle un sastopams arī bastarda āboliņš. Diskusija turpinājās un LLU profesors Aleksandrs Adamovičs centās atbildēt uz visiem dalībnieku uzdotajiem jautājumiem, jo īpaši par agrīno, vidējo un vēlo zālāju plānošanas nepieciešamību saimniecībās. Profesors akcentēja, ka, lai zālāji būtu izturīgāki, lietderīgi ir izmantot sēklas materiālu, kas ir pārbaudīts Latvijas reģionos un garantē to dzīvotspēju mūsu klimatiskajos apstākļos, un ir reģistrēts valsts šķirņu katalogā. Svarīgi ir noteikt zālāja ražību pirms katra ganību cikla.

Atgriežoties semināra telpā, Inga Muižniece sniedza ieskatu demonstrējuma norisē par Herefordas, Simentāles, Blondo Akvitāņu un dažādu šķirņu krustojumu dzīvnieku piemērotību Latvijas apstākļiem bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

Konsultante norādīja, ka biežāk pieļautās kļūdas ir: nepietiekama ūdens nodrošināšana dzīvniekiem; ganību atrašanās tālu no mītnes vietas, jo, veicot lielāku attālumu, palielinās enerģijas patēriņš; cietstāvošo un laktējošo govju barošanas nediferencēšana; strauja barības līdzekļu maiņa; novietnēs, nojumēs dzīvniekiem nepietiekami liela vieta pie barības galda. Pieļauto kļūdu rezultātā rodas auglības problēmas, samazinās piena ieguve zīdītājgovij, kā rezultātā teļi ir vāji un atpaliek augšanā. Profesors Aleksandrs Adamovičs atzīmēja, ka nav vērts izvēlēties audzēt augstproduktīvus dzīvniekus, ja tiem nevar pietiekamā daudzumā nodrošināt ekonomiski pamatotu, kvalitatīvu lopbarību.

LLU profesore Daina Kairiša atzīmēja, ka pagājušajā gadā Latvijā vidēji uz katrām 100 govīm nav iegūti 15 teļi, kas ir kritisks rādītājs.

Pasākuma dalībnieku viedoklis

Skaidrīte Lankovska, z/s „Rozbeķi”: – Iegūtā informācija par zālājiem noderēs praktiskajā darbībā. Noderīga bija arī informācija par gaļas liellopiem, jo šādu semināru gaļas liellopu audzētājiem ir ļoti maz. Jāatzīmē, ka bija ļoti sirsnīga uzņemšana.

Aiga Ķikure, SIA „Ezermaļi”: – Ieguvu jaunu skatījumu uz zālājiem un to sēšanu, atjaunošanu un uzturēšanu labā stāvoklī. Paldies organizatoriem un pieaicinātajiem speciālistiem par izsmeļošajām atbildēm uz mūsu uzdotajiem jautājumiem!

Galvenās atziņas:

1) Katrā gaļas liellopu saimniecībā svarīgākais ir veikt esošo zālāju izvērtēšanu un sagatavot apsaimniekošanas plānu;

2) Atjaunojot vai ierīkojot zālājus, jāapzinās, kā tos lietos, – tikai lopbarības sagatavošanai vai tikai ganīšanai, vai izmantos kombinēti. Pamatojoties uz plānoto un izvērtējot augsni, jāizvēlas sēklas materiālu un jāaprēķina izsējas normu;

3) Ieguldot resursus pļavu un ganību veidošanā, jāatceras, ka līdzekļi saimniecībā atgriezīsies 5 līdz 10 gadu laikā. Lai uzlabotu konkurētspēju, liela rūpība un uzmanība jāveltī saimniecībā saražotās lopbarības barības daudzumam un kvalitātei;

4) Lai gūtu labus rezultātus, lopkopībā, katrai dzīvnieku sugai jānodrošina atbilstoši kopšanas un turēšanas un ēdināšanas apstākļi, par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram šādas zināšanas ir nepieciešamas.