Add new comment

Laikam kļūstot siltākam, dabā atmostas viss dzīvais. Veģetāciju sāk ne tikai augi, bet, iestājoties siltam un mitram laikam, atmostas arī dažādi kukaiņi. Šogad pavasara pusē nebija vērojama pārāk augsta kukaiņu aktivitāte, jo bija sauss laiks, bet ziema šogad nebija pārāk bagāta ar sniegu. Šie apstākļi galvenokārt noteica salīdzinoši nelielo kukaiņu izplatību pavasarī, taču jūnija pirmajā dekādē, palielinoties nokrišņu daudzumam, atsevišķos Latvijas reģionos bija vērojama liela dunduru, spindeļu un odu izplatība.

Kukaiņu masveida izplatība ir sezonāla. Pavasarī visbiežāk var sastapt mušas, ērces, knišļus, miģeles un odus. Vasaras periodā dzīvniekus visvairāk apdraud dažādu dzimtu spindeles, dunduri un odi. Rudens periodā Latvijā visbiežāk novērotās kukaiņu populācijas ir: miģeles, knišļi, blusas, odi un ērces. Savukārt ziemas periodā lidojošo kukaiņu izplatība ir neliela vai to vispār nav. Ziemas periodā visbiežāk izplatītie ektoparazīti ir tie, kas patvērumu un barības vielas gūst no dzīvnieka apmatojuma vai ādas epidermas slāņa, un tie ir: kašķa ērces, aitu kaulu mušas un matgrauži. Lai gan Latvijas klimatiskajos apstākļos vērojama ir ektoparazītu sezonalitāte, tas nenozīmē, ka pavasara vai vasaras kukaiņu izplatība ziemā nenotiks. Atsevišķos gadījumos var konstatēt dažādus kukaiņus pavasara – vasaras ektoparazītus ziemā vai otrādi: ziemas – pavasarī un vasarā, tikai konstatēto parazītu skaits nesezonas laikā ir neliels. 

Jālieto līdzekļi, kas atbaida kukaiņus

Ja dzīvnieku īpašnieki plāno mājlopu ganīšanu vasaras periodā ganībās, neatkarīgi no dzīvnieku sugas tie pirms izlaišanas ganībās ir jāapstrādā ar kādu no Latvijā reģistrētiem kukaiņu repelentiem – līdzekļiem, kuri atbaida kukaiņus. Latvijas veterināro zāļu lieltirgotavas un veterinārās aptiekas piedāvā ļoti plašu repelentu klāstu, ar kuriem apstrādāt dzīvniekus. Šie medikamenti ir bezrecepšu preparāti, un tos brīvi var iegādāties ikviens pircējs. Pirms iegādāto repelentu lietošanas rūpīgi izlasiet lietošanas instrukciju un lietojiet šos preparātus tā, kā norādīts lietošanas instrukcijā. Jāatceras, ka lietus gadījumā repelentu aplikācija dzīvniekiem ir jāatkārto. Vēlos uzsvērt, ka šie līdzekļi bez izņēmuma būtu jālieto visiem gaļas liellopu audzētājiem, slaucamo govju īpašniekiem un kazkopjiem, kuri paredz savu dzīvnieku turēšanu ganībās.

Mājlopu ganīšana būtu ieteicama vakara stundās, pa nakti un agri no rīta, kad kukaiņu aktivitāte ir zemāka, taču tas nenozīmē, ka, dzīvniekus ganot šajā laikā pēc pulksten 19 un līdz pulksten 11, tie nebūtu jāapstrādā ar repelentiem. Ir jāatceras, ka pat nakts stundās būs atsevišķas kukaiņu sugas, kas var apdraudēt jūsu mājlopus. Lielākoties tās ir dažādas ērces.

Ektoparazītu nodarītais ļaunums mājdzīvniekiem

Neatkarīgi no ektoparazīta sugas un dzimtas tie dzīvniekiem izdara ādas bojājumus, kas rada stipru niezi, ādas apsārtumu, ļoti izteiktu stresu, kas bieži ir viens no mājlopu nāves cēloņiem. Sakostie mājlopi nereti caur ādas brūcēm inficējas ar tādām slimībām kā cūkas ar sarkanguļu. Tas notiek, ja novietnēs neapkaro mušas. Invadētas ērces var inficēt govis ar babeziozi, anaplazmozi, zirgus – ar piroplazmozi. Dzīvnieki būtu rūpīgi jāpasargā no spindeļu uzbrukumiem, jo tās mājlopus izmanto kā starpsaimniekus nākamo spindeļu paaudžu radīšanai. Spindeles pavasarī uz dzīvnieka ādas vai apmatojuma izdēj olas, no kurām izšķiļas kāpuri, kuri ieurbjas govs ādā, izraisot tādu slimību kā hipodermatozi. Spindeļu kāpuriem augot un attīstoties, tie migrē uz mugurkaula apvidu, kur tie izurbjas no zemādas un iekrīt augsnē. No augsnē nonākušajiem spindeļu kāpuriem attīstās jaunā spindeļu paaudze.

Ņemot vērā klimatiskos apstākļus un iepriekšējo gadu pieredzi, kad Latvijā daudzi lopkopji cieta ievērojamus zaudējumus knišļu uzbrukumu dēļ, vēlos atgādināt dzīvnieku audzētājiem, kā rīkoties gadījumos, ja mājlopiem uzbrūk kukaiņi.

Nebūtu ieteicams dzīvniekus laist ganībās tajās diennakts stundās, kad vērojama vislielākā saules aktivitāte, jo karstā laikā mājlopi cieš no dunduru un odu uzbrukuma. Īpaši liela dunduru un odu aktivitāte šogad vērojama pļavās, kuras ieskauj meži vai krūmāji. Tas tādēļ, ka šāda tipa pļavās ir maza gaisa plūsma, kas veicina šo kukaiņu koncentrāciju tieši krūmāju vai koku tuvumā, vietās, kur mājlopi mēdz patverties no saules stariem, tādēļ vasaras dienās laikā posmā no pulksten 11 līdz pulksten 19 mājlopus vajadzētu turēt labi vēdinātā dzīvnieku novietnē. Šim nosacījumam ir vēl viens pozitīvs aspekts. Karstajā laikā, turot dzīvniekus labi ventilētā novietnē, tie būs pasargāti ne tikai no kukaiņu uzbrukuma, bet arī mazāk izjutīs karstuma stresa ietekmi, tādēļ nebūs vērojams krass produkcijas kritums un izmaiņas dzīvnieku vielmaiņā.

Dzīvnieku novietnēs pie logiem, virs aizgaldiem ieteicams izvietot mušpapīrus vai ar nežūstošu līmi apziestas kartona plāksnes. Jāraugās, lai dzīvnieku novietnēs regulāri tiktu izvākti kūtsmēsli. Pie dzīvnieku novietņu ejām ieteicams izvietot kukaiņu uztvērējus.

Dzīvnieku īpašnieka uzdevums ir pasargāt dzīvniekus no ciešanām un sāpēm, nepieļaujot šādas situācijas. Tas noteikts arī Latvijas likumdošanā, kas ir saistoša jebkuram dzīvnieku īpašniekam.

Jābūt atbildīgai attieksmei pret dzīvnieku turēšanas paradumiem

Jebkuram dzīvnieku īpašniekam der atcerēties, ka kukaiņu masveida uzlidojumi izraisa dzīvniekiem stipru ādas niezi, kodumu vietas pietūkst un veidojas akūts iekaisums. Ja kodumu ir daudz, var attīstīties anafilaktiskais šoks, un dzīvnieki var aiziet bojā. Latvijā dzīvniekiem, kuri aizgājuši bojā no knišļu uzbrukumiem, uz 1 cm² ādas tika konstatētas apmēram 100 kodumu vietas. Govju līķu pataloģiski anatomiskajās sekcijās knišļus atrada elpošanas ceļos: nāsīs un pat trahejā, kā arī ausu dobumos.

Tādēļ vēlos daudzus dzīvnieku īpašniekus mudināt mainīt attieksmi pret savu mājdzīvnieku turēšanas paradumiem. Vajag regulāri apsekot dzīvniekus ganībās un pēc nepieciešamības savus mīluļus apstrādāt ar repelentiem, lai tie justos laimīgi, jo nomākti dzīvnieki var saslimt ar visdažādākajām infekcijas un vīrusu slimībām, kā arī atveseļošanās periodā tie nespēs ražot vēlamo produkcijas apjomu, kas atsauksies uz jebkura saimnieka naudas maciņa saturu paša saimnieka vieglprātīgas rīcības dēļ.

Lauksaimniekiem noderīga informācija par karstuma stresu un kukaiņiem atrodama arī PVD mājaslapas www.pvd.lvsadaļā „Aktuāli!”.

Dainis Arbidāns, LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā