Analizē skābbarības izbarošanas efektivitāti

Lubānas novada saimniecībā „Hereford Agro” notika fermu diena, kurā tika analizēta skābbarības izaudzēšanas un izbarošanas efektivitāte gaļas liellopu audzēšanā.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Pilngraudu skābbarības izaudzēšanas un izbarošanas efektivitāte gaļas liellopu saimniecībā nobarojamiem liellopiem intensīvās nobarošanas periodā” fermu diena notika 30. septembrī Lubānas novada Lubānas SIA „Hereford Agro”.

Pasākumā piedalījās zemnieki – gaļas liellopu audzētāji, lopkopības speciālisti, LLU profesors, LLKC speciālisti, veterinārārsti un firmu pārstāvji.

Kopš 2011. gada Latvijā vērojama gaļas liellopu sektora palielināšanās, ko raksturo ne tikai gaļas šķirņu liellopu skaita pieaugums, bet arī pārraudzībā esošo ganāmpulku skaita pieaugums. Šo pozitīvo tendences attīstību ietekmējuši vairāki faktori, no kuriem divi ir visbūtiskākie: mazo piensaimniecību pārstrukturēšana par gaļas liellopu ganāmpulkiem un valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta politika gaļas liellopu sektoram, kā arī valsts un ES atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Šo faktoru ietekmē ik gadu Latvijā pieaug to zemnieku skaits, kuri vēlas nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, ko uzskatāmi atspoguļo Lauksaimniecības Datu centrs savā 2013. gada publiskajā pārskatā (1. attēls). Taču pozitīvajai tendencei seko arī nevēlama – pārāk liels gaļas šķirņu liellopu krustojumu dzīvnieku skaits, kas būtiski ilgtermiņā negatīvi ietekmēs gaļas liellopu sektora pilnvērtīgu attīstību nākotnē.

1. attēls

Avots: www.ldc.gov.lv  Lauksaimniecības Datu centrs, 2013. gada publiskais pārskats

Taču, neskatoties uz gaļas liellopu nozares attīstību, vēl joprojām ir atklāts jautājums par nozares intensifikāciju, t. sk. kā gaļas liellopu izaudzēšanu padarīt intensīvāku ar zemāku pašizmaksu. Latvijā lielākā daļa gaļas liellopu saimniecību ir izvēlējušās saimniekot bioloģiski, tas nozīmē, ka saimniecībām ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecībā uz lauksaimniecībā esošās zemes apsaimniekošanu un dzīvnieku audzēšanu, tādēļ jebkurai bioloģiskajai saimniecībai ir aktuāla kvaltatīvas   rupjā lopbarības sagatavošana un izbarošana dzīvniekiem, ko nevar panākt, ja saimniecībā netiek kvalitatīvi apsaimniekoti zālāji. Tāpēc nozares profesionāļi izraudzījās demonstrējuma tēmu par kvalitatīvas pilngraudu skābarības sagatavošanu, sagatavošanas izmaksām un to, cik efektīvi šādi gatavotu lopbarību izmanto gaļas liellopi.

Pasākumu Lubānas pilsētas klubā atklāja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, informējot par Zālēdāju projekta demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām un demonstrējuma tīkla izveidi Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros.

Lai noskaidrotu un labāk izprastu situāciju gaļas liellopu nozarē, LLKC lopkopības speciālisti sadarbībā ar ekonomikas speciālistiem un demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām ir veikuši gaļas liellopu pašizmaksas aprēķinus par 2013. gadu.  A. Siliņa skaidroja fermu dienas dalībniekiem situāciju gaļas liellopu sektorā Latvijā. Pasākuma teorētiskajā daļā  bija iespēja iepazīties ar pašizmaksas aprēķiniem demonstrējumu saimniecībās (2. attēls).

2. attēls

Gaļas liellopu šķirņu viena saražotā gaļas kilograma pašizmaksa demonstrējuma tīkla saimniecībās

Gaļas liellopu saimniecībās, kas ir izvēlējušās bioloģiskās saimniekošanas metodes, valsts un ES atbalsta maksājumu saņemšanas ziņā ir krietni labākā situācijā nekā konvencionālajiem gaļas liellopu ražotājiem (2. attēls). A. Siliņa detalizēti iepazīstināja klātesošos ar mainīgo un patstāvīgo izmaksu pozīcijām demonstrējuma saimniecībās (3. attēls).

Analizējot saražotās produkcijas pašizmaksas datus pa pozīcijām, LLKC speciālisti noskaidroja, ka gaļas liellopu saimniecībām lielāko izmaksu daļu veido patstāvīgās izmaksas, kuru ir izteikti vairāk nekā mainīgo izmaksu.

3.attēls

Klātesošajiem fermu dienu pasākuma dalībniekiem A. Siliņa demonstrēja nesen jaunajā redakcijā izdoto un LLKC mājaslapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu”http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/upload/piena_rokasgramata/54_lopbariba_internetam.pdf  (lopbarības analīžu katalogu).

Pašlaik Latvijā gaļas liellopu nozarē vēlas saimniekot daudzi zemes īpašnieki, kuriem ir neliela pieredze lopkopībā vai vispār tās nav. Tāpēc ir svarīgi, lai ar demonstrējumu un citu izglītojošo pasākumu palīdzību gaļas liellopu ganāmpulku apsaimniekotājiem tiktu nodotas zināšanas, kā efektīvāk ražot liellopu gaļu un organizēt saimniecisko darbību.

Inta Gaudinska, SIA „Hereford Agro” valdes locekle, fermu dienas dalībniekus iepazīstināja ar saimniecībā izvirzītajiem mērķiem un ražošanas rādītājiem. Saimniecība ir dibināta 2006. gadā. Tā atrodas Lubānas pagastā, apsaimnieko 735 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem 85 hektāri ir kultivētie zālāji. Saimniecībā audzē graudaugus un proteīnaugus. Katru gadu saimniecība cenšas iestrādāt ap 100 ha dabīgo pļavu un ganību. Tā kā saimniecība dibināta tikai 2006. gadā, tad lielākā daļa platību ir jāatbrīvo no kokiem un krūmiem.

Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu un nobarošanu. Pavisam šobrīd tajā ir 116 Hereford šķirnes zīdītājgovju. Pamatganāmpulks un vaislinieki tika iegādāti Dānijā. 2010. gadā tika uzsākta novietnes „Birznieki” izbūve nobarojamajiem liellopiem, kura 2012. gadā tika pabeigta. Nobarojamiem liellopiem novietni būvēt ir izdevīgi, ja var papildus iegūt 145–150 g dzīvsvara pieaugumu diennaktī. Saimniecība plāno atjaunot tiešo gaļas tirdzniecību un izbūvēt gaļas pirmapstrādes cehu. Patlaban nobarotos liellopus realizē kompānijai „AIBE”. Saimniecība perspektīvā plāno palielināt zīdītājgovju skaitu.

Turpinājumā Hermīne Leišavniece, LLKC Balvu nodaļas konsultante lopkopībā, iepazīstināja ar Zālēdāju projekta demonstrējuma SIA „Hereford Agro” mērķi: noteikt pilngraudu skābbarības gatavošanas ekonomiskos rādītājus, zāles skābbarības un pilngraudu skābbarības vērtību novērtēšanu, barības devu sastādīšanu un ekonomisko analīzi, pilngraudu skābbarības izēdināšanas efektivitātes noteikšanu gaļas liellopu nobarošanas periodā. Demonstrējums ir  sadalīts vairākos posmos:

• pirmkārt, tika noteikta saimniecības sējumu struktūra,
• otrkārt, precizēta zālāju atjaunošana, kas 2014. gadā bija 118 ha, t. sk. izmantojot pilngraudu maisījumu – 43,26 ha, no tā skābbarības ieguvei – 67,29 ha, ganībām – 50,71 ha,
• treškārt, aprēķinātas zālāju ierīkošanas izmaksas.

1.tabula

Zālāju ierīkošanas izmaksas

Turpmākajā posmā tika veikta saražotās produkcijas uzskaite un lopbarībai tik vajadzīgo barības vielu ieguves aprēķins konkrētajās platībās.

2.tabula

Zālāja aprēķinātā vērtība. izmantojot agroķīmisko analīžu rezultātus

Šādi veicot uzskaiti un aprēķinus, varējām iegūt rupjajā lopbarībā esošo barības vielu izmaksas demonstrējuma ierīkošanas gadā.

Par barības līdzekļu analīžu izmantošanu barības devu sastādīšanai gaļai nobarojamiem liellopiem stāstīja demonstrējuma zinātniskais konsultants Uldis Osītis, LLU asociētais profesors, emeritus. Runātājs norādīja, ka barības vielu vajadzību dzīvnieka izaudzēšanas mērķu sasniegšanai nosaka dzīvmasa, dzīvnieka kārta, vecums, augšanas temps, produktivitātes virziens un mērķis, kādām vajadzībām organisms izmanto barības vielas. Profesors norādīja, ka eksistē kārtība, kāda katrā brīdī ir dzīvnieka organisma vajadzība. Pamatā tas mēdz būt: dzīvnieka organisma fizioloģisko vajadzību uzturēšanai, laktācijai, pieaugumam, atražošanai. Osīša kungs iepazīstināja ar barības vielu vajadzību nobarojamajam dzīvniekam.

3.tabula

Saimniecībā demonstrējuma ietvaros tika veiktas un tagad ir pieejamas rupjās lopbarības agroķīmiskās analīzes, ko profesors demonstrēja, izmantojot vairākus barības līdzekļus barības devu aprēķināšanai.  Demonstrēti tika vairāki sastādīto barības devu modeļi konkrēti saimniecībā esošo nobarojamo dzīvnieku grupām, izskaidrojot enerģijas un proteīna nodrošinājumu jaunlopiem diennakts devā.

Pasākumā uzstājās Dr. agr. Dace Kravale, kura ir skābbarības tehnoloģiju speciāliste. Viņa runāja par kvalitatīvas pilngraudu skābbarības ieguvi, tās kvalitātes rādītājiem. D. Kravale uzsvēra, ka nav iespējams sagatavot labu skābbarību, ja ir ieskābēta nekvalitatīva zāle, un tikai pareiza skābēšanas tehnoloģija palīdz saglabāt maksimāli iespējamo enerģijas un barības vielu daudzumu. Runātāja uzsvēra, ka no skaistu pieneņu pļavām kvalitatīvu skābbarību iegūt nav iespējams.

To, ko Latvijā sauc par graudaugu vai pākšaugu veģetatīvās masas skābbarību vai pilngraudu skābbarību, angļu valodā  dēvē par whole crop silage, un to gatavo no graudaugiem – miežiem, auzām, tritikāles, rudziem, kviešiem; pākšaugiem – zirņiem, vīķiem, pupām, graudaugu un pākšaugu mistriem. Graudaugu skābbarību vāc jau vārpu veidošanās sākumā, kad augi ir zaļi un satur salīdzinoši daudz proteīna, sausnas saturs parasti ir galvenais riska faktors, kas nosaka masas ieskābšanas kvalitāti, pļaujot agrās veģetācijas fāzēs. Riska faktors ir arī sviestskābes baktēriju iespējamā aktivitāte, masa ir ļoti sulīga (sausna 15–20%), ieskābšanas procesā var uzkrāties daudz skābju.

Tā kā gaļas liellopu ražotājiem svarīgākais ir sagatavot skābbarību, kas bagāta ar enerģiju, tad graudaugu skābbarību vāc fāzēs, kad graudi jau veidojas un tiem ir mīklveida konsistence līdz dzeltengatavībai, graudos ir augstāks cietes saturs – enerģija, bet salmos palielinās lignīna saturs un skābbarībai ir sliktāka sagremojamība, masa sliktāk blīvējas, starp augu daļiņām paliek neizspiests gaiss, kas ļauj vairoties pelējuma sēnēm, pēc atvēršanas izēdināšanai, piekļūstot gaisam, graudaugu veģetatīvās masas skābbarība bojājas straujāk nekā zāles skābbarība. Dace  Kravale norādīja, ka laba skābbarība nemaksā maz, bet slikta skābbarība nemaksā mazāk! Runājot par tehnoloģijām, viņa uzsvēra, ka kļūdas rituļu gatavošanā var radīt daudz lielākus zaudējumus nekā tranšeju vai kurgānu gadījumā. Ja skābbarības rituļos konstatē pelējumu, tad biežākie pelējumu izraisošie cēloņi ir: aptītas mazāk nekā 4 plēves kārtas (optimāli – 6 kārtas), ar plēvi aptītie rituļi nomesti uz asiem rugājiem un bojāta aptītā plēve, kurā parādījušās mikroplaisas, plēve slikti salipusi, ja darbs organizēts lietū, bojāta plēve, ko iespējams sabojājuši: putni, lapsas, kaķi, cilvēki – ienaidnieki u.t.t., plēvi sabojā rituļu transportēšanas laikā, pēc tam tos ilgstoši uzglabā, nepietiekami blīvi satītos rituļos ir palicis neizspiests gaiss. Runājot par bojātu rupjo barību, Dace norādīja, ka, lai mikotoksīni neuzkrātos augos jau uz lauka, jāierobežo pelējuma sēņu augšanai labvēlīgi apstākļi; agrotehnisko prasību ievērošana – augu seka, mēslošana, jāizvēlas izturīgas šķirnes u.t.t., jālieto fungicīdi, sēklas kodināšana. Lielākās problēmas var būt saimniecībās, kas strādā ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm.

Fermu dienas atziņas SIA „Hereford Agro”

• Izmēģinājuma tēma ir interesanta, jo īpaši par pilngraudu skābbarību, jo tas ir veids, kā panākt labu masu zālāju ierīkošanās gadā, jo parasti šādos gadījumos pirmais pļāvums ir nezāļu masa.
• Problēma ir dažādu šķirņu vienlaicīga piengatavības fāzes sasniegšana; zirņi jāmeklē ar garāku veģetāciju (jo arī, ja to graudi nav piengatavībā, tad jau aizmetušās pākstis ir ar paaugstinātu olbaltuma saturu), graudaugi ar agrīnāku nobriešanu, tad sakristu arī pasētās zāles laicīga appļaušana, lai pastiprināti veicinātu cerošanu. Mistrā kā virsaugu vēl var pievienot viengadīgo aireni līdz 10 no virsauga izsējas normas, airene var kalpot kā labs ieskābšanas veicinātājs.
• Par izsējas normu: zālājiem vajadzētu rēķināt 25–30 kg (agrākie sējas termiņi, mitrā augsnē 2 kg/ha, 20 kg, manuprāt, ir par mazu, jo daļu nomāc virsaugs, daļa nedīgst), mistra kopējā izsēja 180–200 kg/ha, no tiem 30% tauriņzieži, būtu laba.
• Lielu daļu no skābbarības kvalitātes labiem rādītājiem nodrošina sagatavošanas laika īstais brīdis, to nokavējot, neviena zālāju suga neko nesaglābs – brīnumi nenotiek.
• Saimniecībā redzētie zālāji gan govju ganībās, gan pie atšķirtajām telēm bija lieliski, šādi gaļas lopu ganāmpulks tiek nodrošināts ar pilnvērtīgu zāles lopbarību.
• Ierīkojot zālājus ar daudzkomponentu virsaugiem (zirņi, auzas, kvieši), jāizvēlas tādas šķirnes, lai augiem būtu līdzīgs novākšanas laiks, kad tie sasniegtu piengatavību.
• Gatavojot skābbarību, jāpievērš uzmanība zāles sausnas saturam, vēlams, lai tas presējamā masā būtu 30–40%, tad ietītos rituļus var likt kaudzē uz gala citu citam virsū, bet, ja sausnas saturs mazāks par 25%, tad ritulī būs salīdzinoši daudz ūdens.

Pirmā gadā ierīkotajos zālājos (ar virsaugu) vēlams novākt (sarullēt) virsauga paliekas (salmus), lai tie pēc iespējas mazāk atstātu ietekmi uz nākamā gada gatavoto skābbarību, jo salmi ir laba vieta mikroorganismu attīstībai, kas būs slikti skābbarības fermentēšanās procesos.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns