Noticis Zālēdāju projekta izbraukuma seminārs

Zālēdāju projekta izbraukuma seminārs 24. februārī notika zemnieku saimniecībā „Dukāti” Vītiņu pagastā Auces novadā un zemnieku saimniecībā „Krieviņi” Pūres pagastā Tukuma novadā.

Zālēdāju projekta izbraukuma seminārs „Inovatīvās partnerības grupas pieredzes apmaiņa par moderno tehnoloģiju ieviešanu ģimenes saimniecībās” notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centra, Lopkopības nodaļas un Valsts lauku tīkla aktivitātes „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana”.

Pasākumā piedalījās Zālēdāju projektā iesaistīto ģimeņu piensaimniecību saimnieki no zemnieku saimniecībām „Upmalu mājas”, „Gribolva”, „Neļķes-92”, LLKC lopkopības speciālisti un konsultanti un firmu pārstāvi.

Pasākumu atklāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere un Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa LKC vadītāja, sveicot pasākuma dalībniekus ar ierašanos „Dukātos”. Viņas iepazīstināja z/s „Dukāti” saimnieku Mairi Grandbergu, ar z/s „Gribolva” saimnieku Paulu Sērmo no Riebiņu novada Galēnu pagasta, z/s „Upmalu māja” saimniekiem –Aldi un Ināru Meikulāniem no Riebiņu novada Galēnu pagasta un jauno z/s „Neļķes-92” saimnieci Līgu Klaužu no Līvānu novada Rugāju pagasta, kuri bija mērojuši ceļu uz Auces novada Vītiņu pagastu. 

Zemnieku saimniecība „Dukāti”

„Dukātos” apsaimnieko 140 ha lielu lauksaimniecībā izmantojamo zemes (LIZ) platību un nodarbojas ar piensaimniecību. Mairis iepazīstināja ar saimniecības vēsturi, ar 2012. gadā uzbūvēto jauno slaucamo govju kūti 112 vietām, skābbarības tranšejām un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvi (4800 m³). Govju slaukšanu z/s „Dukāti” veic skujiņas tipa paralēlā slaukšanas iekārtā (2x6), kas ir viegli lietojama sistēma ar zemu apkalpošanas izmaksu. Govis slauc divas reizes diennaktī, katra slaukšanas reize ilgst divas stundas. Slaukšanas laikā nav iekļauta iekārtas automātiskā mazgāšana un slaukšanas bloka uzkopšana pēc slaukšanas procesa pabeigšanas.

Apmeklētāju galveno uzmanību saimniecībā „Dukāti” izpelnījās fermā esošais automātiskais lopbarības sagatavošanas un izdales robots TRIOLET. Tā ir vienīgā šāda tipa robota iekārta Baltijas valstīs. Domājot par jaunas dzīvnieku novietnes celtniecību, iepriekš rūpīgi jāizvērtē moderno tehnoloģiju lietderība un pielietojums katrai saimniecībai individuāli. Tiesa gan, atzīst Mairis, plānojot savai saimniecībai jauno dzīvnieku novietni, jāparedz lopbarības uzpildes bunkuri šādām barības elementu grupām: rupjajai barībai – skābbarībai (katram veidam savs), salmiem vai sienam, spēkbarībai vai kombinētajai papildbarībai un minerālbarībai (iespējams, nepieciešami vairāki). Lopbarības uzglabāšanas bunkuru skaits ir atkarīgs no barības devā iekļaujamo sastāvdaļu skaita, taču pārāk liels uzstādīto barības bunkuru skaits var būt ekonomiski neizdevīgs, jo viena barības bunkura izmaksas ir pietiekami lielas.

Lopbarības izdales robota apkalpošanu saimnieks veic pēc šādas shēmas: skābbarības bunkurus uzpilda 1x diennaktī, šim darbam patērējot 1–3 stundas, bet pārējās sastāvdaļas uzpilda pēc vajadzības vidēji divas reizes mēnesī. Barības robotā var ievietot 3 m³ totāli maisītās barības (TMR). Barības sastāvdaļas, kad ir iepildītas robotā, tiek vienmērīgi jauktas ar diviem vertikāliem gliemežu tipa urbjiem, kas ir aprīkoti ar vairākām griezējvirsmām. Barības jaukšanas ilgums robotā ir atkarīgs no saimniecībā sasmalcinātās skābbarības garuma. Tā kā skābbarība fermas bunkuros tiek iepildīta sasmalcināta, tad papildu skābbarības smalcināšana barība robotā nav nepieciešama, taču rupjās lopbarības sasmalcināšanas iespēja barības izdales robotā pastāv.

Zemnieku saimniecībā „Dukāti” 98 slaucamās govis ir sadalītas četrās grupās, pamatojoties uz to fizioloģisko stāvokli un ražību, tādēļ robotā ir ieprogrammētas četras barības devas (katrai grupai sava).  Barības devas, kuras jāsagatavo barības izdales robotam, ja nepieciešams, ir iespēja izmainīt. Diennaktī barības izdales robots sagatavo, izdala un piestumj barību uz barības galda vidēji sešas reizes.

Novietne ir aprīkota ar video novērošanas sistēmu. Dzīvnieku veselība novietnē ir tādā līmenī, ka veterinārārsts te ir rets viesis.

Ražošanas rādītāji: no vienas govs saimniecībā z/s „Dukāti” vidēji iegūst 10 000 kg piena. Šāds slaucamo govju ražības līmenis saimniecībā ir sasniegts, pateicoties govju komforta līmenim, pārvietojot slaucamās govis uz jaunuzcelto dzīvnieku novietni, kā rezultātā ievērojami ir uzlabojies dzīvnieku komforts, turēšanas un ēdināšanas apstākļi, ievērojami uzlabojies slaucamo govju novietnes mikroklimats un daudzi citi faktori, kas ietekmē dzīvnieku veselību un ražību.

Ieguldītās investīcijas saimniecībā būtiski ir samazinājušas „roku darbu”, tādēļ Mairis uzsver, ka prieks strādāt. Saimniecībā viņš un darbinieki nav pārmocījušies. Saimniecībā nodarbinātajiem darba slodze ir tāda pati kā Rietumeiropas tāda paša lieluma piensaimniecībās. Šodien bažas ir par  zemo piena iepirkuma cenu, arī par iespējami pārpildīto piena kvotu. Šīs ir problēmas, kas saimniecībā patiesi satrauc.

Telītes tiek izaudzētas saimniecībā uz vietas – patlaban vecajā govju kūtī.

Saimnieki izjautāja Mairi par daudziem jautājumiem, un šķīrāmies jau draudzīgā gaisotnē.

Zemnieku saimniecība „Krieviņi”

Dienas otrajā pusē apmeklējām z/s „Krieviņi”, kur mūs sagaidīja saimnieki Ilgvars un Laila Ozoliņi. Ozoliņu ģimene apsaimnieko LIZ 345 ha platībā, no tās 190 ha ir saimniecībai īpašumā. Saimniecības specializācija ir graudkopība un piena lopkopība.

Novietne „Kalna krieviņi” ir uzcelta 2014. gadā, jo iepriekšējā novietne bija tuvu sabrukšanai. Jaunā slaucamo govju novietne plānota 140 guļvietām un diviem slaukšanas robotiem.  Patlaban saimniecībā ir 70 slaucamas govis un viens slaukšanas robots. Vienu slaucamo govju novietnes pusi aizņem slaucamās govis, otrajā izvietotas dažāda vecuma telītes. Perspektīvā ir paredzēts uzcelt jaunlopu novietni un veikt rekonstrukcijas darbus blakus esošajā ēkā, kurā tiks izveidotas vietas govīm cietstāves periodā un boksi atnešanās laikā.

„Krieviņu” saimnieki Laila un Ilvars ir priecīgi par darbu, ko dara, īpaši par saimniecībā uzstādīto slaukšanas robotu „LELY”, jo atbildīgu darbinieku saimniecības apkaimē ir liels retums, tāpēc tagad saimniekot ir kļuvis vieglāk un efektīvāk. Darbi sokas ātrāk. Tos var izdarīt, neiesaistot svešus cilvēkus.

Pārejas periods jaunajā novietnē esot bijis pārdzīvojumu pilns, bet pēc 3-4 dienām govis pieņēmušas esošo kārtību, un vidēji uz slaukšanu dodas 2,4 reizes dienā. Piena kvalitāte ir laba, un naktī robots mēdzot traucēt ļoti reti. Pārbaudījums bija 2014. gada janvāra ļoti zemā(-27) gaisa temperatūra, risinājums bija silikona aizkari. Lai varētu slaukt tīru pienu, slaukšanas stobriņi tiek dezinficēti ar tvaiku. Saimniecība vidēji no govs iegūst ap 8000 kg piena.

Atziņas pēc z/s „Dukāti” apmeklējuma

1. Uzstādot barības maisījuma sagatavošanas un izdales robotu TRIOLET, saimniecībā samazināts strādājošo skaits.

2. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, saimniekošanā tiek novērsts cilvēka faktors.

3. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, intensīvāka kļūst ražošana, saimniecības īpašnieks vairāk uzmanību var veltīt saimniecības apsaimniekošanai, ražošanas rādītāju analīzei, vairāk var kontrolēt darbiniekus.

4. Šāda veida investīcijas saimniecībā var veikt, ja vidējais izslaukums no govs ir vismaz 8000 kg laktācijā un saimniecībā slaucamo govju skaits nav mazāks par 80 ar tendenci ganāmpulka lielumu palielināt līdz 150–200 vai pat 300 govīm.

Atziņas pēc z/s „Krieviņi” apmeklējuma

1. Jaunas dzīvnieku novietnes celtniecība vai novietnes rekonstrukcija jāveic, ja tā ir nolietojusies un nav iespējams tajā efektīvi strādāt.

2. Nodrošinot dzīvniekiem komfortu novietnē, nosacīti ātri ir iespējams kāpināt piena izslaukumu, ja govīm izēdina sabalansētu barības devu atbilstoši to ražībai un fizioloģiskajam stāvoklim.

3. Saimniecībā veiktās investīcijas veiktas pamatojoties:

3.1. uz dzīvnieku ražības pieaugumu,

3.2. uz kvalificēta darbaspēka trūkumu apkārtnē,

3.3 lai mazinātu pēc iespējas vairāk roku darbu saimniecībā.

4. Lai zemnieki, kas apmeklē citas saimniecības, gūtu pieredzi un rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, grupu lielums nedrīkst pārsniegt desmit apmeklētāju.

Dainis Arbidāns,

LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā

Foto: Dainis Arbidāns