Saimnieka izvēle – gaļas aitu šķirņu imports Latvijā

Tā kā LLKC Lopkopības kompetenču centra aitkopības darba grupā ir iesaistīti zinoši nozares profesionāļi, viņiem nākas atbildēt arī uz dažādiem lopkopju jautājumiem.

Attīstoties aitkopības nozarei, arvien vairāk lauksaimnieku, kuri nolēmuši nodarboties ar aitkopību, audzēt un nobarot jērus gaļai, ģenētisko materiālu pamatganāmpulkam (aitas un teķus) iegādājas ārzemēs. Šāda investīcija ir ievērojama. Diemžēl ir gadījumi, kad, iepērkot labus dzīvniekus, rezultāti izpaliek. Kāpēc? Uz šo jautājumu mums palīdz atbildēt  Kristaps Melnbārdis – pieredzējis zootehniķis, aitkopis.

Tā kā Latvijā sāk aizvien vairāk nostabilizēties aitkopības nozare, arvien vairāk jaunie saimnieki interesējas par specializētajām gaļas aitu šķirnēm (Texel, Sufolk, Charollai, Ile de France). Daļai lopkopju ir bijusi saskare ar vietējo piedāvājumu, kas diemžēl nav apmierinājis, vai arī daļa ir redzējuši it kā piemērotus dzīvniekus citās zemēs, un varbūt domā par to iegādi. Kas ir veicinājis šo potenciālo saimnieku interesi par specializētajām gaļas šķirnēm?

Diemžēl ilgākā laika posmā ir jāsaskaras ar zināmu vilšanos, jo rezultāti izpaliek. Šeit vairāk būtu jāmin gan saimnieka nezināšana par izvēlēto šķirni, gan arī to, ka šie dzīvnieki ir prasīgāki par vietējo populāciju.

Klasiskās kļūdas, ko mēdz pieļaut, ir neatbilstošas dzīvnieku barības devas nodrošināšana. Ar to būtu jāsaprot ēdināšana gan ganību periodā (vasara –  rudens), gan arī ziemas periodā, jo pamatu pamats kvalitatīva dzīvnieka izaudzēšanai ir sabalansēta barības bāze. Tas ir gan proteīns, gan enerģija, gan kokšķiedra. Jo, ja tas netiek nodrošināts, dzīvnieki tikai eksistē un nevar izmantot savu potenciālu vai arī saskaras ar vielmaiņas slimībām.

Minimāli nepieciešamās barības vielas aitu mātēm, lai dzīvnieki spētu attīstīt savu potenciālu

Avots: Nutrient Requirements of Sheep, Sixth Revised Edition, 1985

Saprotams, ka lielai daļai saimnieku šie skaitļi neko neizsaka. Bet diemžēl pamatpatiesību  nezināšana mēdz maksāt bargu naudu, jo gaļas šķirnes dzīvnieki ir salīdzinoši dārgi.

Ganību zālē atkarībā no veģetācijas perioda  ir dažāds barības vielu daudzums, līdz ar to ir jāseko, kādās ganībās dzīvnieki tiek ganīti un cik tie spēj apēst jūsu piedāvāto zālāju. Vai tas nodrošinās ar vajadzīgo?

Tas pats ir attiecināms uz ziemas barību, sienu, skābsienu.

Vēl viena liela kļūda, izvēloties gaļas šķirnes dzīvnieku, ir tā, ka nav izvērtētas šo šķirņu audzēšanas īpatnības. Vai tās ir šķirnes, kas labi izmanto ganības, vai šķirnes, kas ir selekcionētas, lai vislabāko potenciālu uzrādītu, nobarojot ar koncentrētu barības maisījumu.

Diemžēl vairumā gadījumu cilvēki iegūst, mācoties no savām kļūdām, un tikai tad spēj novērtēt zināšanu nepieciešamību.

Sagatavoja Anita Siliņa, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns