Izkopt savu ganāmpulku vēl jāmācās

LLKC Lopkopības kompetenču centra Zālēdāju projekta fermu diena LLU MPS „Vecauce” slaucamo govju kompleksā „Līgotnes” arī šoreiz bija kupli apmeklēta. Vairāk nekā 50 dalībnieku – kā saimnieki, tā LLU studenti iepazinās ar rezultātiem, kādi iegūti no Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibo teļu izaudzēšanas no piedzimšanas brīža.

Kamēr teļš nav sasniedzis triju mēnešu vecumu, tā svēršana un nepieciešamo mērījumu veikšana problēmas nerada, atzina lopkopji. “Pamēģiniet nosvērt un nomērīt teļu no četru līdz 15 mēnešu vecumam, – tad var palikt bez zobiem un rokām,” uzsākot stāstīt par demonstrējuma laikā gūto informāciju, atzina LLKC veterinārais eksperts Dainis Arbidāns. Par laimi, zobi joprojām esot visiem.

Viens no būtiskiem rādītājiem teļu izaudzēšanā ir pareizs svara pieaugums telītēm, jo vēlāk tas ir nozīmīgs faktors to apsēklošanā. Holšteinas govīm diennaktī šis pieaugums nedrīkst pārsniegt 700–800 gramus. “Līgotņu” Holšteinas telītēm demonstrējuma laikā svars diennaktī pieauga pat par kilogramu. “Iemesls ir vienkāršs, un to diktēja pati dzīve. Tā kā šis bija piena kvotu beigu gads, saimniecība meklēja veidus, kā nepārsniegt tai atvēlētās kvotas. Tika pieņemts lēmums – līdz četru mēnešu vecumam nevis triju, kā ierasts, dot telītēm vairāk piena, bet mazāk spēkbarības un siena. Rezultātā dzīvmasas pieaugums ir nedaudz par lielu,” skaidroja Dainis Arbidāns.

Tikmēr LLU MPS direktors Indulis Ieviņš stāstīja, ka atšķirībā no citām demonstrējumu saimniecībām Vecaucē virkne lietu notiekot citādāk. Piemēram, šeit neaizraujoties ar govju ilgmūžību, jo katra nākamā tele esot labāka nekā tās māte, un izslaukumi nu jau pārsniedzot 10 000 kilogramu piena no govs gadā. Lielāka nekā citās saimniecībās esot arī pašizmaksa. “Sadārdzinājumu veido veterinārija, – tās izmaksas mums ir augstākas nekā vidēji valstī. Kādēļ? Tādēļ, ka esam mācību saimniecība, un šeit brauc studenti, kas rada ļoti lielu cilvēku plūsmu fermā, apdraudot lopiņu veselību. Tad nu nākas tos divreiz gadā vakcinēt, lai pasargātu no dažādām saslimšanām,” skaidro Indulis Ieviņš.

Tikmēr LLU asociētā profesore, Dr. agr. Daina Kairiša uzskata – ar vecāko govju nomaiņu pret jaunajām īsti steigties nevajadzētu, jo visvairāk govs pelna 3–4 laktācijā. “Ja govju nomaiņa notiek strauji, tad iznāk, ka uz kombinātu tās tiek vestas ar saimnieka ieguldīto un vēl neatpelnīto naudu. Pat ar ražību 9,5 tonnas govs vēl nav atpelnījusi tajā ieguldītos līdzekļus. Eiropā ganāmpulks atmaksājas 2,5 līdz 2,7 laktāciju laikā, bet – mums piena cena ir par 10 centiem mazāka, līdz ar to, lai govs sevi atpelnītu, arī laktāciju vajag vairāk. Protams, ja trešajā laktācijā govs joprojām ir ar mīnuss zīmi, tā jālikvidē,” uzsvēra profesore.

Runājot par saimnieku izglītotību, strādājot piensaimniecības nozarē, profesore atzīst – lai arī lēnām, tomēr zināšanu līmenis saimniekiem pieaug. “Šādas fermu dienas lieti noder, jo te cilvēkam ir iespēja satikt savus kolēģus, kuri jau izmanto kādu no zinātnieku vai LLKC speciālistu sniegtajiem ieteikumiem. Ja kādu paņēmienu par labu un iedarbīgu atzīst saimnieks, kurš ikdienā strādā fermā, tad arī citi to pārņem. Tādēļ es saku – ja kaut 12 saimnieki no simta ņem šos ieteikumus vērā, tas ir labs sasniegums,” atzīst Daina Kairiša.

Viņa gan piebilst, ka tieši teļu audzēšanā fermās joprojām ir daudz kļūdu. Piemēram, teļi bieži vien netiek attārpoti, kas rada 20% lielus zaudējumus dzīvmasas pieaugumā. Kļūdas arī sakņojas faktā, ka savulaik valsts piešķīra atbalstu dzīvnieku importam, mazinot vēlmi izkopt savu ganāmpulku, – saimnieki pirka un ieveda jau grūsnas teles. Diemžēl šī iemesla dēļ Latvijā parādījās slimības, kas sen jau bija izskaustas, piemēram, kailā ēde. “Vācijā, no kuras ieveda grūsnās teles, šī kailā ēde bija, un vācieši teica – tā nav problēma, mēs viņas vakcinējam.” Par kļūdainu profesore sauc arī pieņēmumu, ka no 100 govīm iespējams iegūt 100 teļus. Uz katrām simt govīm labākais rādītājs ir 86 teļi, norāda viņa. “Diemžēl augstāka govju ražība izslaukumos mazina govs vizuāli redzamos meklēšanās posmus. Tādēļ jāizmanto jaunās tehnoloģijas, kas nosaka izmaiņas hormonu līmenī, piemēram, ganāmpulka menedžmenta sistēmu “Herd Navigator”. Tiesa gan, vēl pārāk maz saimniecību šo sistēmu lieto,” norāda D. Kairiša.

Detalizētāka informācija par teļu izaudzēšanas laikā iegūtajiem datiem LLU MPS “Vecauce” būs lasāma oktobra izdevumā “Latvijas Lopkopis”

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja