You are here
Noskaidroti konkursa “Laukiem būt!” uzvarētāji
Satrauktas sejas, mazliet trīcošas rokas, nedrošība balsī... Tā sākās 26. novembra rīts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos, kur 12 jaunieši no visas Latvijas bija ieradušies, lai prezentētu savas biznesa idejas.
No marta līdz pat augustam jaunieši visos LLKC birojos Valsts Lauku tīkla pasākuma “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros centīgi mācījās par būtiskākajām lietām uzņēmējdarbības sākšanai, – no idejas ģenerēšanas, uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatiem, līdz sarežģītajai, bet vitāli svarīgajai lietai – ekonomisko aprēķinu veikšanai. Paralēli tam jaunieši, konsultantu atbalstīti un iedrošināti, mēģināja “salikt savas idejas uz papīra”, uzrakstot biznesa plānu.
Tie, kuri vēlējās startēt konkursā “Laukiem būt!”, pēc mācībām turpināja uzlabot savas biznesa idejas, pētīt konkurentus, rēķināt un plānot, lai papildinātu mācībās iesāktos biznesa plānus, kopā ar konsultantiem saprast, kurā tabulā katrs skaitlis ir jāraksta, un kāpēc šis skaitlis ir tāds un ne citādāks. Jāsaka, ka šis darbs tiešām jauniešiem nebija viegls, finanšu aprēķini ir sarežģītākā lieta visā biznesa plānā, un cilvēks, kurš prot izgatavot fantastiskas lietas no koka, papīra vai auduma, un ir dvēselē mākslinieks, tos uzskata par tikpat sarežģītu lietu kā ķīniešu alfabētu.
Taču jaunieši ir apņēmības pilni, un, par spīti laika trūkumam, zināšanu robiem, kuri darba procesā bija jāaizpilda, un dažādiem citiem šķēršļiem, atrada sevī gribasspēku un motivāciju neapstāties un biznesa plānu sagatavot tā, lai to varētu iesniegt konkursa žūrijai vērtēšanai. Kopā šogad konkursā “Laukiem būt!” biznesa plānus iesniedza 52 jaunieši.
Konkursa darbu vērtēšana notika divās kārtās. Oktobrī labāko biznesa ideju autori katrā reģionā prezentēja biznesa idejas pirmās kārtas žūrijai – LLKC biroju uzņēmējdarbības un ekonomikas konsultantiem un biroju vadītājiem. Reģionu uzvarētāju biznesa plāni tālāk tika nodoti otrās kārtas žūrijai.
Labākos jauniešu darbus otrajā kārtā vērtēja gan LLKC Centra eksperti – ekonomikas, lauku attīstības un finanšu jomas speciālisti, gan arī pieaicinātie eksperti no dažādām iestādēm un dažādām darbības jomām – Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jauno zemnieku kluba, AS “DNB Nord banka”, VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum” un publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Ziedzeme”.
Biznesa idejas aizstāvēt 26. novembrī ieradās 12 jaunieši. Darbi tika sadalīti trīs kategorijās – trīs idejas tika aizstāvētas lauksaimniecības nozarē, trīs – par produkcijas pievienotās vērtības radīšanu jeb mazo pārtikas pārstrādi, un visvairāk – sešas idejas – nelauksaimniecības nozarēs, jo šī ir visplašāk pārstāvētā grupa.
Idejas bija ļoti dažādas, un prieks, ka jaunieši ir izdomas un idejām bagāti. Nelauksaimniecības ideju sadaļā finālā iekļuva tādas biznesa idejas kā mobilās redzes pārbaudes uzņēmuma izveide, trušu un citu kažokzvēru sprostu izgatavošana, tūrisma pakalpojumu sniegšana par rūķu tēmu, vilnas un lina izstrādājumu izgatavošana, kā arī dažādu priekšmetu ražošana no koka, tai skaitā steļļu un koka braucamrīku gatavošana.
Pārtikas pārstrādes kategorijā lielākoties bija idejas par augļu un ogu pārstrādi. Bet tās nav tikai sulas un sukādes, kas jau tradicionāli piepildījušas tirgu, bet arī pastilas un augļu – ogu konfektes gan salmiņu, gan arī gliemezīšu veidā, kas paver ceļu uz patērētāja sirdi.
No lauksaimniecības nozares idejām vislielāko ievērību guva šķirnes trušu audzēšana, garšaugu audzēšana podiņos un daudznozaru saimniecība, kurā plānots audzēt cidonijas, puķuzirņus un ražot it kā zināmu, bet tomēr netradicionālu mēslojuma veidu – nātru vircu.
Vērojot, kā jaunieši aizstāv savas biznesa idejas, kā pamato un argumentē, kā liek žūrijai noticēt, ka tieši viņu ideja ir vislabākā un dzīvotspējīgākā, esam gandarīti par to, ka jaunieši ir pārliecināti par sevi, savām spējām un vēlmi īstenot idejas. Līdz ar to žūrijai bija tiešām grūti izvērtēt, kuram jaunietim piešķirt augstāko novērtējumu, jo katra ideja bija unikāla un katrs jaunietis bija pelnījis būt vislabākais. Galu galā lēmums tika pieņemts, taču jaunieši vēl nedēļu – līdz 4. decembrim gaidīja tā paziņošanu. Viņi atzina, ka visu nedēļu ar uztraukumu gaidījuši žūrijas vērtējumu.
Tā 4. decembrī jaunieši cits ar citu, ar saviem konsultantiem un žūrijas komisiju tikās vēlreiz, taču šoreiz jau svinīgā gaisotnē, gaisā virmojot svētku sajūtai. Apbalvošanas pasākums notika Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, skanot apsveikuma dziesmām, uzrunām un veiksmes vēlējumiem.
Konkursa uzvarētāji
Kategorijā “Ideja nelauksaimniecībā” pirmo vietu ar ideju par koka braucamrīku (sniega skrejslēpes bērniem) ražošanu izcīnīja Artūrs Immermanis. Otro vietu ieguva Edgars Novikovs, kurš plāno izveidot mobilo redzes pārbaudes laboratoriju IK “ON-Ride”. Savukārt dalīto 3./4. vietu saņēma Linda Džeriņa–Riekstiņa ar projektu par vilnas izstrādājumu ražošanu SIA “Varnnas”, kā arī Ģirts Ozols ar ieceri izveidot galda aužamo steļļu un citu koka izstrādājumu darbnīcu. Atzinības rakstus pasniedza Dagnijai Bramanei un Aināram Dudarjonokam par ieceri radīt lauku tūrisma objektu “Mežarūķi”, kā arī Edgaram Salmiņam par projektu dzīvnieku sprostu ražošanai.
Pirmo vietu kategorijā “Uzņēmējdarbības ideja lauksaimniecības nozarē” ieguva Sandra Grundštoka ar projektu “Šķirnes trušu audzētavas ideja”. Otro vietu šajā nominācijā nepiešķīra, bet trešo vietu ieguva divi jaunieši – Sanita Zunda ar ideju par garšaugu audzēšanu podiņos, kā arī Gundega Sebre par ideju attīstīt dārzkopību z/s “Ziediņi”.
Kategorijā “Produkcijas pievienotās vērtības radīšana” pirmo vietu ieguva Ieva Spriža, kura piedāvā dabas gardumus ar “odziņu” – našķus no svaigām ogām ar samazinātu cukura daudzumu. Otro vietu ieguva Kaspars Ločmelis un Santa Krilovska ar ideju par sīrupa ražošanu no bērzu un kļavu sulas. Trešajā vietā – Undīne Eihe ar projektu “Augļu un ogu pārstrādes izveide piemājas saimniecībā “Kaktiņi””.
Pirmās vietas ieguvējs katrā nominācijā saņem 2500 eiro savas idejas īstenošanai, otrās vietas – 1800, bet trešās – 1000 eiro. Atzinības rakstu saņēmējiem piešķir 500 eiro savu ieceru īstenošanai.
Žūrijas speciālbalvas
Speciālbalvas piešķīra arī žūrijas komisijas locekļi. Artūrs Immermanis tika pie papildu 400 eiro naudas balvas no AS “DNB Nord banka”, Undīne Eihe saņēma dāvanu no Jauno Zemnieku kluba, Edgars Novikovs – no “Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum” un Kaspars Ločmelis ar Santu Krilovsku – no publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Ziedzeme”.
Motivē jauniešus turpināt iesākto
Pēc apsveikumiem un kopīgas prieka un uzvaru iemūžināšanas fotogrāfijās jauniešus uzrunāja z/s “Klīves” komercdirektors Māris Šņickovskis, kurš pastāstīja jauniešiem gan par saimniecības darbību, gan deva dažādus padomus, kas jauniešiem noderētu, veidojot un attīstot savu uzņēmējdarbību, piebilstot, ka, par spīti saspringtajiem darbiem, kas uzņēmējdarbībā ir un vienmēr būs, nedrīkst aizmirst arī par sevi, atrodot līdzsvaru starp darbu un atpūtu.
Pasākuma nobeigumā jauniešus padomāt par saviem sapņiem aicināja lektors Aleksis Daume. Viņš lika klātesošajiem analizēt, atzīstot pašiem sev, kas ir tas, kas visvairāk nepatīk, un kā to pārvērst par kaut ko pozitīvu, uz virzību vērstu, noskaidrot, kas ir katra stiprās īpašības un kā vārdā mēs darām to, ko esam iecerējuši. Lekcijas beigās katrs klātesošais bija definējis savu sapni, kas balstīts uz to, ko vislabāk prot un kas šķiet tiešām svarīgi. Tas motivēja jauniešus turpināt domāt par būtisko, lai dzīves steigā nepazaudētu savu īsto mērķi.
Jaunieši atzina, ka gan mācības, gan konkurss “Laukiem būt!” ir bijuši ļoti vērtīgi ne tikai ar iegūtajām zināšanām un naudas balvām, bet arī ar līdzīgi domājošu jaunu cilvēku iepazīšanu, kontaktu loka paplašināšanu un pārliecības nostiprināšanu par saviem spēkiem. Lai izdodas!
Inita Krivašonoka,
LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja
Foto: Aleksandrs Graudiņš
Add new comment