Ražotājiem būs jāsniedz patērētājiem pilnīgāka informācija par pārtikas produktu sastāvu

Zemkopības ministrija atkārtoti informē: lai patērētāji varētu iegūt saprotamu un viegli salasāmu informāciju par pārtikas produktiem, sākot ar 2014. gada 13. decembri obligāti jāizmanto marķējumi atbilstoši jaunās, 2011. gada decembrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem prasībām. Regulas ieviešanai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi savlaikus varētu pielāgoties.

Būtiskākās izmaiņas pārtikas produktu marķēšanā:

• lai nodrošinātu marķējuma skaidru salasāmību, ir noteikts minimālais burtu lielums, drukai un fonam ir būtiski jākontrastē;
• alergēni marķējumā jāizceļ ar rakstzīmju izmēru, stilu vai fona krāsu, lai tie skaidri atšķirtos no pārējo sastāvdaļu saraksta gan fasētajai, gan nefasētajai pārtikai;
• uz gaļas produktiem, gaļas izstrādājumiem vai zvejniecības produktiem, kas var radīt iespaidu par to, ka tie ir izgatavoti no vesela gaļas vai zivs gabala, lai gan sastāv no diviem dažādiem gabaliem, kuri savienoti, izmantojot citas sastāvdaļas, blakus pārtikas produkta nosaukumam būs jānorāda „formēta gaļa” vai „formēta zivs”;
• marķējumā produkta nosaukumam pievieno norādi par pievienotā ūdens daudzumu gaļas produktiem un gaļas izstrādājumiem (piemēram, gabalos, šķēlēs vai porcijās sadalītā gaļā), ja tas ir vairāk nekā 5% no galaprodukta svara;
• vismaz vienu reizi atkausētai un atkal sasaldētai pārtikai – pārtikas produkta nosaukumā ietver norādi – atkārtoti sasaldēts;
• saldētai gaļai, gaļas izstrādājumiem un saldētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem jāpievieno norāde par sasaldēšanas datumu vai pirmās sasaldēšanas datumu, ja produkts ir saldēts vairāk nekā vienu reizi.

Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka uzturvērtības paziņojums ir brīvprātīgs, bet no 2016. gada 13. decembra pārtikas uzturvērtības paziņojums būs jānorāda obligāti, tādēļ Zemkopības ministrija vērš uzmanību – ja laika posmā no 2014. gada 13. decembra līdz 2016. gada 13. decembrim pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums sniegs brīvprātīgi paziņojumu par uzturvērtību, tad šim paziņojuma jāatbilst regulas prasībām.

Tāpat kā pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos, arī regulā ir noteikts, ka marķējuma noformējumā, aprakstā vai attēlā nedrīkst iekļaut norādi, kas liek noprast par konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan minētā dabīgi esošā komponente vai sastāvdaļa faktiski vai daļēji aizstāta ar citu. Te ir runa par Latvijā populārajiem „krējuma izstrādājumiem”, „siera izstrādājumiem”, kā arī citiem piena produktu izstrādājumiem.

Līdz šim vārdu „izstrādājums” pievienoja piena produktu nosaukumam, ja tiem ražošanas procesā tika pievienoti augu tauki. Saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem, tajā skaitā par piena produktu marķēšanu, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem pēc 2014. gada 12. decembra ir jānodrošina atbilstošs pārtikas produktu marķējums. Lai ievērotu patērētāju intereses, tiesības saņemt patiesāku informāciju par pārtikas produktiem un novērstu patērētāju maldināšanu, produktam, ko patlaban sauc, piemēram, par „krējuma izstrādājumu”, jālieto kāds cits nosaukums, kurā nedrīkst būt vārds „krējums”, jo piena produktu nosaukumi ir aizsargāti visā ES.

Pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014. gada 13. decembra un kas neatbilst jaunās regulas prasībām, drīkstēs tirgot līdz pilnīgai šo pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Muceniece

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja