Kāpēc neizdodas iegūt kvalitatīvus dēstus

Aprīli lielā mērā varam uzskatīt par dēstu audzēšanas noslēdzošo mēnesi, kad paliek vairs tikai izstādīšana uz lauka vai siltumnīcās. Tā kā dēsti jau ir pietiekami lieli, pavisam droši var redzēt, cik kvalitatīvs ir bijis iepriekš ieguldītais darbs.

Taču ne vienmēr piepildās cerētais, un saprotam, ka kaut kas nogājis greizi. Tāpēc apskatīsim tipiskākās kļūdas, kuras var rasties dēstu audzēšanas procesā, – kādi tām var būt iemesli un ko vajadzētu darīt, lai tā nenotiktu turpmāk.

Mēģinām saprast, kāda tipa problēmas dēstu audzēšanu var ietekmēt. Pirmā grupa ir tās, kuras rada substrāts. Otrā lielā grupa ir klimatisko apstākļu un augšanas faktoru mijiedarbība. Trešā grupa ir kaitīgo organismu darbība.

Substrāts

Substrāts ir vide, kur dēsti aug un attīstās. Substrātu piedāvājums ir gana plašs, un parasti to receptūras atbilst noteiktu augu grupai, kuras paredzētas audzēt konkrētajā substrātā. Viens no svarīgākajiem momentiem, kas var radīt dēstiem problēmas, ir substrāta pH, jo sevišķi nepatīkamas problēmas var radīt skābu substrātu mīlošām kultūrām domāto substrātu izmantošana, piemēram, kāpostu dēstiem. Tādos apstākļos dēsti nīkuļos un nespēs normāli attīstīties. Problēmas cēloni var noteikt, veicot substrāta pH analīzi.

Otrs variants, kad gatavojiet substrātu dzērvenēm vai krūmmellenēm. Substrāts neitralizācijas procesā tiek pārkaļķots, – rezultātā bloķēsies vairāku barības elementu uzņemšana, piemēram, Fe. Problēmu var risināt, skābinot laistāmo ūdeni līdz pH 4–5 (ortofosforskābe, slāpekļskābe) un dodot “Vito–Silva” šķidro mēslojumu. Cita problēma, kas saistīta ar substrātu, ir pārlieku liela barības vielu koncentrācija. Parasti starp dēstiem tad veidojas lokāla rakstura pazīmes, kad lapas dēstiem no lapu malām sāk kalst un augi sāk arī vīst, jo sāļu pārliekās koncentrācijas dēļ ūdeni vairs nespēj uzņemt. Tad jāķeras steidzami pie substrāta skalošanas laistot, bet tā, lai liekais mitrums nepaliek tiešā sakņu tuvumā.

Augšanas faktori un klimatiskie apstākļi

Augšanas faktori un klimatiskie apstākļi ir plašākā grupa, kas ietekmē stādu audzēšanu.

Gaismas trūkums ir viena no izplatītākajām problēmām, jo īpaši, ja sākotnēji stādu audzēšana notiek nepiemērotās telpās uz palodzēm, istabās, bez papildu gaismošanas. Rezultātā dēsti ļoti ātri var izstīdzēt. Problemātiskākais ir tas, ka šo trūkumu vēlāk pilnībā nav iespējams likvidēt, un tam ir attiecīgas sekas. Vispirms, lai izstādot stādam varētu nodrošināt vertikālo stāvokli, tas būs jāstāda dziļāk, kas radīs nelabvēlīgas sekas. Tādu dēstu, padziļināti iestādot augsnes substrātā, palielinās risks, ka var veidoties dīgstu puves. Šī problēma var kļūt aktuāla jau tajā brīdī, kad izstīdzējušos dēstus dīgļlapu fāzē pārpiķē. Otrs aspekts šajā gadījumā, – visticamāk nāksies upurēt dīgļlapas, kas, piemēram, tomātiem, radīs pirmā ziedķekara aizmešanās būtisku aizkavēšanos. Savukārt pret slimībām īpaši jutīgi būs izstādītie dažādu sugu un šķirņu salāti. Tas ir nopietns trieciens agrai ražai, kad mēs ceram realizēt produkciju par augstāku cenu.

Līdzīgu ietekmi var atstāt arī augstāka temperatūra, nekā dēstiem nepieciešama, jo īpaši bīstami tas ir nepietiekama apgaismojuma gadījumā. Tieši šo apstākļu kombinācija visbiežāk rada problēmas jau dēstu audzēšanas sākumā.

Stīdzēšanu var izraisīt arī audzēšanas tehnoloģijas neievērošana, tāpēc stādi ir savlaicīgi jāizretina. Parasti tas var notikt apstākļos, kad stādiem paredzētā platība ir ļoti ierobežota, un pārējā platībā vēl tiek vākti, piemēram, sīpolloki. Ļoti svarīgi tas ir tomātiem.

Ilgstoši pazemināta temperatūra dēstu audzēšanas laikā. Izstādot priekšlaicīgi, var izraisīt izziedēšanu puraviem, sīpoliem, agrajiem galviņkāpostiem un Ķīnas kāpostiem. Savukārt, lai pasargātu dēstus no salnām, jāseko līdzi laika prognozēm, jāizmanto agrotīkls, pat līdz četrām kārtām, vai jāizmanto avārijas apsildīšanas vai apkures iespējas. Nevienmērīgs mitruma nodrošinājums dēstu augšanas laikā ir ļoti bīstams, jo, ja dēstu augšana pārtraucas pavisam, atsākoties tai no jauna, stāds fizioloģiski strauji noveco un laba raža no tādiem dēstiem nav iegūstama. Tādēļ ir svarīga arī nianse, lai dēstu kasetes atrastos pilnīgi horizontālā plaknē un laistāmais ūdens sadalītos viendabīgi. Īpaši jāuzmanās gadījumā, ja dēstu laista ar šļūteni vai lejkannu, jo tad kasešu stūri dobju malās var pastiprināti izžūt. Jo sevišķi aprīļa dienās, kad saule iespīd spožāk un var ievērojami pacelt gaisa temperatūru siltumnīcā. Savlaicīgi nepamanot šādu situāciju, stādi var ne tikai izžūt, bet arī spilgtās gaismas ietekmē apdegt. Īpaši ir jāuzrauga kasetes ar plānām sieniņām un mazu ligzdas diametru. Tādēļ, ja ilgāku laiku, dēstu audzējot, ir bijušas apmākušās dienas un sākas saulainu dienu periods, stādus nepieciešams noēnot, lai pasargātu tos no apdegšanas. Tam var izmantot agrotīklu.

Gaismas un gaisa temperatūras ietekmē dēstiem var pietrūkt svaiga gaisa, tāpēc tiem noteikti ir ļoti nepieciešama vēdināšana. Svaigs gaiss ievērojami samazinās abu faktoru ietekmi. Tomēr ir jāatceras sekojošais, ka, ja ārā ir negatīva gaisa temperatūra, tad ventilējot ir jāraugās, lai aukstā gaisa plūsma tiešā veidā neskartu kasetes un kastītes ar dēstiem, bet ieplūstu tieši siltumnīcas brīvajā daļā. Gadījumos, kad fiziski tuvojas, piemēram, kāpostu dēstu izstādīšanas laiks, bet klimatiskie apstākļi neļauj šo darbu veikt, dēstu augšanu var nobremzēt ar laistīšanas samazināšanu un papildmēslojuma devu palielināšanu. Katras kultūras dēstiem audzēšanas periodā noteiktas dienas ir nepieciešama norūdīšana. To ignorējot, var nākties nopietni ciest, jau izstādot dēstus uz lauka vai siltumnīcā. Tie vairāk slimos, būs ļoti jutīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem – salnām, vēju.

Nepietiekams audzēšanas laiks

Nepietiekams audzēšanas laiks parasti ir vērojams tādām kultūrām kā puravi un sīpoli, jo tie visbiežāk nav sasnieguši atbilstošu lielumu. Puravu dēstiem jābūt zīmuļa resnumā, bet sīpolam – ar 2–4 īstajām lapām vai 15–18 cm garam.

Kaitīgo organismu iedarbība

Kaitīgo organismu iedarbība parasti notiek, ja tiek pārkāpti nosacījumi kādam no iepriekšminētajiem faktoriem.

Kāpostiem rodas dīgstu melnkāja (Pythium sp.), – stumbra lejasdaļā audi kļūst tumši un iegrimuši, vēlāk tie sakalst, un dēsti pilnībā nokalst. Izplatīta problēma gadījumos, kad dēstus audzē siltumnīcās ar augsnes substrātu, kur tas parasti ir nepietiekami silts. Ja tāds vēl tiek saliets ar aukstu ūdeni, šis ierosinātājs sāk savu kaitniecisko darbību. Tādēļ kāpostu dēstus vislabāk audzēt kūdras substrātā un kasetēs, tās izvietojot uz koka paletēm vai, vēl labāk, ja apakšā var palikt putu polistirola plāksnes. No augu aizsardzības līdzekļiem izmanto Previcur Energy 3 ml/m² vai 0,15%. Var izmantot kopā ar laistāmo ūdeni vai izsmidzināt. Apstrādā divas reizes ar 7–10 dienu intervālu, sākot no kāpostu izsējas. Otra alternatīva ir Ridomils Gold MZ 68 WG, izsmidzinot 0,3–0,4% darba šķīduma koncentrācijā. Tiem, kas vēlas labāk izmantot bioloģiskos līdzekļus, ieteicams augsnes vai kūdras substrātā iestrādāt Trihodermīnu 1 g/m² vai 10 g/m² mitro pulvera formu.

Krustziežu neīstā miltrasa (Perenospora parasitica), – starp kāpostu lapu dzīslām veidojas dzelteni plankumi. Lapu apakšpusē attīstās gaiši pelēka, irdena apsarme. Lapas nodzeltē un sakalst. Jāizsēj kodinātas sēklas un jāizmanto neieņēmīgas šķirnes. Paaugstināta gaisa temperatūra kopā ar augstu gaisa mitrumu, nepietiekoši vēdinot, veicina šo slimību. Ķīmiski lieto Previcur Energy 2,5 l/ha ar 7–10 dienu intervālu un divreizēju apstrādi.

Kāpostu sakņu augoņi (Plasmodiophora brassicae), – uz dēstu saknēm attīstās dažāda lieluma izaugumi. Slimie augi saulainā laikā vīst. Saglabājas inficētā augsnē ilgi, tāpēc jāievēro augmaiņa. Augsni nepieciešams kaļķot, pH jāuztur 6,5 un augstāk. Slimību pārnēsā ar augsnes apstrādes tehniku, apaviem, inficētu substrātu un dēstiem. Ierobežošanai izmanto mēslojumu Perlka 3–5 kg/100 m², iestrādājot 6–10 dienas pirms dēstu izstādīšanas un tikpat daudz – papildmēslojuma veidā. Augiem pēc izstādīšanas pastiprināti pierauš augsni, mēslo caur lapām.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils