Turpmākie uzdevumi, meklējot suņu barības vada saslimšanas cēloņus

Zemkopības ministrijā (ZM) šī gada 19. aprīlī notika Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēde. Tās laikā nozares eksperti klātesošos iepazīstināja ar paveikto, lai noskaidrotu cēloņus par suņu barības vada saslimšanu un to iespējamo saistību ar uzņēmuma “Tukuma straume” ražoto barību suņiem “Dogo”. Pagaidām konkrēts saslimšanas cēlonis nav konstatēts, neraugoties uz vairāku atbildīgo institūciju veiktajām pārbaudēm.

Jāsaprot, ka slimības pamatā ir multipls perifēro nervu bojājums, un barības vada paplašināšanās ir tikai viens no redzamākajiem simptomiem. Tādēļ nevajadzētu šo slimību jaukt ar iedzimtām barības vada patoloģijām, kas arī var izpausties kā barības vada paplašināšanās, taču šajos gadījumos dzīvniekam nav nervu bojājuma pazīmju. Problēma ir ļoti sarežģīta. Nervaudu bojājums organismā ir ļoti nopietns simptoms, – tas bieži ir neatgriezenisks un rada daudzu orgānu un audu funkcionālus traucējumus. Tas nav salīdzināms, piemēram, ar barības izraisītu gremošanas orgānu disfunkciju (diareju), kas ir viegli ārstējama un ir izārstējama.

Patiesais skarto suņu skaits Latvijā nav īsti zināms, jo nav informācijas par to, cik suņiem Latvijā ir slimības simptomi. Daudzi īpašnieki savus dzīvniekus dažādu apsvērumu dēļ neved pie veterinārārsta, līdz ar to kopējā situācija nav zināma. Pētnieku grupai ir pieejami dati tikai par tiem dzīvniekiem, kuri ir vesti pie veterinārārstiem saistībā ar saslimšanas pazīmēm. Atšķirībā no cilvēkiem, par kuru veselību rūpējas ģimenes ārsti, liels skaits suņu, īpaši lauku teritorijās dzīvojošie, nav veterinārārsta uzraudzībā. Tas, vai slimība tiek konstatēta, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik saimnieks ir vērīgs pret to, kā jūtas viņa dzīvnieks.

Nepārprotami jāatzīst, ka saslimušo suņu skaits ir liels, gan salīdzinot ar iepriekšējo gadu situāciju Latvijā, gan arī uz citu valstu suņu saslimstības fona, it īpaši, ja pieņemam, ka tikai daļa suņu populācijas Latvijā ir regulārā veterinārārsta uzraudzībā.

Kā zināms, polineiropātijas izraisītas barības vada dilatācijas cēloņu noskaidrošanai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau ir veicis plašu izmeklējumu spektru, lai meklētu gan varbūtējus kaitīgus faktorus uzņēmuma “Tukuma straume” ražotajā suņu barībā “Dogo”, gan arī saslimušajos dzīvniekos, tomēr šāds faktors līdz šim nav atklāts.

Vēlos uzsvērt, ka ir virkne faktoru, kas līdz šim veiktajos izmeklējumos nav pārbaudīti – barības vitamīnu, mikroelementu, minerālvielu saturs, organofosfāti, neirotoksīni. Kontrolgrupas neesamības dēļ nav tieša un neapgāžama apstiprinājuma vai noraidījuma tam, ka suņu paaugstinātā saslimstība ar polineiropātiju ir tiešām saistīta tikai ar suņu barības “Dogo” izēdināšanu. Grupa, kas līdz šim veica pētījumus, ir ieinteresēta pētījumus turpināt un sadarboties ar kompetentajām iestādēm Latvijā un ārvalstīs.

Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, atzinīgi ir vērtējams ZM Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes lēmums izveidot ekspertu darba grupu turpmākajam darbam saslimšanas cēloņu izpētē.

Pētnieku pašlaik izvirzītie secinājumi tālākā problēmas cēloņu noskaidrošanā ir jāņem vērā, plānojot turpmāko pētījumu gaitu. Detalizētāka skarto dzīvnieku izmeklēšana prasa lielus finansiālus resursus, ko nevar nosegt ne veterinārārstu prakses, ne dzīvnieku īpašnieki. Tomēr vismaz atsevišķu skarto dzīvnieku padziļināta izmeklēšana būtu ļoti nepieciešama slimības cēloņu tālākai izpētei.

Manuprāt, šīs ekspertu grupas galvenajiem uzdevumiem jābūt šādiem:

- detalizēti izvērtēt līdz šim veiktos pētījumus un gūt secinājumus no tiem,

- sagatavot papildu nepieciešamo uzdevumu (izmeklējumu, pētījumu) sarakstu prioritārā secībā, lai risinātu suņu saslimstības cēloņu izpētes tālāku virzību,

- izvērtēt līdz šim strādājušās pētnieku grupas zinātniskās darbības rezultātus un nepieciešamības gadījumā paplašināt un pastiprināt grupu, piesaistot ekspertus no citām institūcijām un valstīm.

Ilmārs Dūrītis,

Dr. med. vet., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns