Klimats pārbauda dārzkopjus

Paātrināta augu novecošanās, intensīvāki kaitēkļu uzbrukumi un slimību uzliesmojumi. Šādas sekas Latvijas augļu un dārzeņu audzētāji var pieredzēt, karsto temperatūras svārstību dēļ, kādas šogad bijušas vērojamas jau kopš agra pavasara, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti (LLKC). 

Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā: “Temperatūras svārstības šogad bijušas ļoti krasas, tās mērāmas pat vairākos desmitos grādu, kas nav patīkami nedz cilvēkam, nedz augam. Šādas temperatūras izmaiņas ietekmē kā mērenā klimata dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, sīpolus un sarkanās bietes, tā siltumu mīlošās kultūras – gurķus, kabačus, ķirbjus. Laika apstākļi veicinājuši arī miltrasas un kaitēkļu attīstību.”

Pēc karstuma viļņa jūnija sākumā daudzviet Latvijā bija vērojamas arī netipiski vēlas salnas, kuras ievērojamu postu nenodarīja, – dažādas kultūras cieta vietās, kurās pēc ilggadējiem novērojumiem salnas ir sagaidāmas. Vislielāko ietekmi uz augu valsti atstāja ilgstošais sausums, jo veģetācija atsākās ļoti agri, jau martā, un līdz jūnija vidum nokrišņu bijis ļoti maz.

M. Narvils: “Situāciju nedaudz uzlaboja šīs nedēļas ciklonu atnestie nokrišņi. Pašlaik augsnes virskārta jau vairāk nekā 10 cm dziļumā daudzviet ir pilnīgi sausa. Tiek traucēta ne tikai augu barības elementu uzņemšana un barošanās, bet arī sadīgšana, sakņu sistēmas attīstība.”

Kā tad mazināt sausuma ietekmi? LLKC eksperts iesaka nepieļaut nezāļu attīstību, jo kultūraugiem tās atņem ūdeni un augu barības elementus. Jāplāno intensīva laistīšanas stratēģija, ja tā nav iespējama, jāizmanto mulča, kā dabiskā tā no sintētiskiem materiāliem gatavotā. Var pielietot seklu rindstarpu rušināšanu, nepieļaujot plaisu veidošanos zemē.

Regulāri jāseko kaitēkļu izplatībai dārzā. Ja to ir ļoti daudz, nekavējoties jāpielieto augu aizsardzības līdzekļi, ievērojot norādītās devas, darba šķīduma koncentrāciju un nogaidīšanas laiku.

“Pārdzīvot stresa situācijas augiem palīdzēs arī organominerālie mēslojumi, kas satur ne tikai slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus, bet arī bioloģiski aktīvās vielas – fitohormonus, auksīnus, giberelīnus. Parasti tajos tiek izmantotas jūras zāles, kūdras humīnvielas, dažkārt arī brūnogles, raugs un citas organiskās substances,” norāda M. Narvils.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja