Raža novākta – jāsakopj dārzs

 Dārzeņu un kartupeļu ražas vākšana šogad bijusi iespējama teju vai ideālos apstākļos. Lai gan daļa dārzeņu vēl gaida novākšanu, atbrīvotajās platībās ar steigu jāķeras pie sakārtošanas darbiem, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperti.  

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: “Lai efektīvāk iestrādātu augsnē augu paliekas un neļautu augt nezālēm, jau novāktajos laukos nekavējoties jāveic diskošana. Tomēr, pirms augsnē iestrādāt lielas masas augu atlieku, lietderīgi būtu izsmidzināt biokompostētājus, kas paātrinās to sadalīšanos. Mazāk auglīgās augsnēs ieteicams sēt zaļmēslojumu – rudzus, vai to maisījumu ar ziemas vīķiem.”

Glabātuvēs, kas nav aprīkotas ar klimata kontroli, gaisa temperatūras pazemināšanai jāizmanto nakts stundas, vienlaikus sekojot tam, lai pagrabā ievestā dārzeņu un kartupeļu raža būtu pietiekami apžāvēta. Saimniecībās, kurās neizdevās apkarot kartupeļu lakstu puvi, jārēķinās, ka tā nonākusi arī uz pašiem kartupeļu bumbuļiem. Tādēļ pirms ražas ievietošanas pagrabā tie rūpīgi jāpārlasa, izvācot bojātos.

Svarīgi! Visa veida glabātuvēs jāizstrādā grauzēju apkarošanas stratēģija. Jāseko tam, lai grauzēji glabātuvēs nevarētu iekļūt pa vēdināšanas lūkām – tam noderēs smalki metāla sieti. Pārdomāti jāizliek arī saindētās grauzēju ēsmas, izslēdzot mājdzīvnieku piekļuvi tām.

Tomāti un gurķi siltumnīcās beiguši ražot, ir pienācis laiks tās izvākt un iztīrīt. Siltumnīcas obligāti jādezinficē – vislabāk izmantot līdzekli “Menno Florades”. Var lietot arī zilos graudiņus, bet tie būs mazāk efektīvi. Jo rūpīgāk veiks dezinfekciju, jo mazāk iespēju pārziemot būs dažādiem augu patogēniem un kaitēkļiem. Augsnes substrāta siltumnīcās iesēj zaļmēslojumu – rudzus un ziemas vīķus.

Kad beigusies ābolu vākšana, ļoti svarīgi ir atsevišķi savākt un iznīcināt dažādu puvju skartos augļus, arī tos, kas palikuši kokā. Pēc neilga laika augļukoku vainagus varēs arī apsmidzināt ar 4–5% karbamīda šķīdumu, kas nodrošinās puvju sadalīšanos līdz pavasarim, liedzot pārziemot daudziem augļu koku slimību ierosinātājiem.

Lai neveidotos absurda situācija, kad pēc dārza tīrīšanas atkritumos nonāk daudz organisko materiālu, radot papildus ietekmi uz vidi, iesakām veidot kompostu, kas pavasarī dārzam atkal dos lielisku mēslojumu. Atbilstoši tilpumam, kompostā kārtām liekam pa 1/4 daļai šādas sastāvdaļas – kūtsmēsli, pļauta zāle, zaļas lapas, dārzeņu un augļu mizas, kafijas biezumi, kā arī 3/4 daļas – salmi, sausas lapas, siens, šķelda, zāģskaidas, ēveļskaidas.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja