Kā un kāpēc gatavot kompostu

Kompostu var gatavot visu veģetācijas periodu, bet tieši rudenī tam tiek pievērsta lielāka uzmanība. Tas tāpēc, ka rudenī savos dārzos vācam ražu, kokiem birst lapas, un rodas daudz dažādu organiskas izcelsmes materiālu, kas rada zināmas neērtības. Rodas jautājums, ko ar to visu iesākt. Izeja tam ir gana racionāla. To visu var prasmīgi izmantot komposta pagatavošanai.

Ko tad īsti var izmantot kompostēšanas procesam? Būtība ir skaidra, – izmantojams ir viss, kam ir augu izcelsme. Kompostēšana ir bioloģisks process, kurā galvenā loma tiek mikroorganismiem. To sekmīgai darbībai nav vajadzīgs daudz, – tikai ogleklis (C), slāpeklis (N), ūdens (mitrums) un barības vielas. Vēl noteikti ir jāpiemin skābeklis vai vienkārši gaisa klātbūtne.

Mitrums

Lai mikroorganismi sekmīgi varētu vairoties, tiem obligāti ir nepieciešams mitrums. Vislabāk, ja tas būs 40–60%. Var teikt, ka kompostam ir jābūt mitram, bet no tā nedrīkst sūkties ūdens. To var salīdzināt ar dušas švammi. Tā ir mitra, bet ūdens no tās netek. Ja ūdens ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Ar ūdeni var sākties slāpekļa izskalošanās. Kompostēšanas process bez gaisa piekļuves kļūs anaerobs. Process palēnināsies, parādīsies nejauka smaka. Savairosies mikroorganismi, kam skābekli nevajag. To darbības rezultātā radīsies metāns (CH₄) un ogļskābā gāze (CO₂). Vienkāršākais veids, kā no tā izvairīties, ir kompostējamo masu pārrakt. Tā tiks panākta mitruma izlīdzināšanās un nodrošināta gaisa piekļuve kompostējamai masai. Lielu nokrišņu periodos jānodrošina, ka liekais mitrums neiekļūst kompostējamā masā. To var izdarīt, komposta kaudzi nosedzot ar mitrumu absorbējošiem materiāliem – sausas lapas, salmi, frēzkūdra. Sausuma periodos var nākties komposta kaudzi papildināt ar ūdeni, to salaistot. Ļoti labi ir sagatavot komposta “vircu”, izšķīdinot iepriekšējo kompostu ūdenī un salaistot kaudzi ar to. Tā tiks veicināts kompostēšanās process.

Gaisa cirkulācija

Mikroorganismiem gaisa klātbūtne ir vitāli nepieciešama, tas sekmē to vairošanos. Mikroorganismu darbības rezultātā gaiss tiek iztērēts, tādēļ to ir nepieciešams papildināt. Tas nozīmē, ka pienācis laiks komposta kaudzi pārjaukt. To var izdarīt ar traktoru un frontālo iekrāvēju, vēl labāk, ja to var izdarīt caur mēslu izkliedētāju. Mazas kaudzes pārrok ar lāpstu. Slinkāki cilvēki var kaudzē ievietot kārtām salmus, žagarus, skuju koku zarus. Gaisa piekļuvei var veidot gaisa kanālus. Ar attiecīga diametra apaļdzelzi izveido vertikālus kanālus ik pa 20 cm.

Komposta kaudzes temperatūra

Temperatūrai komposta kaudzes iekšienē ir būtiska nozīme komposta kvalitātes nodrošināšanai. Nedaudz temperatūru no ārienes ietekmēs saule. Komposta kaudzē temperatūra paaugstinās mikroorganismu vielmaiņas vai metabolisma darbības rezultātā. Pārveides procesa rezultātā tie paaugstinās komposta kaudzes temperatūru. Pareizi sagatavotā komposta kaudzē temperatūra uzkāps līdz +55 ^oC, un pat vairāk.  Saglabājot šo procesu vismaz trīs dienas, tiks iznīcinātas nezāļu sēklas un slimību patogēni – sēnītes un baktērijas. Lai tādu temperatūru sasniegtu, ir jābūt radītiem atbilstošiem apstākļiem mikroorganismu darbībai. Tie ir visu iepriekšminēto apstākļu un barības vielu pareiza nodrošinājuma kopums.

Aerobajā kompostēšanā darbojas trīs grupu baktērijas:

• Psychrophiles – zemas temperatūras baktērijas (tās darbojas -17 ^oC līdz +21 ^oC, mūsu platuma grādos parasti līdz -5 ^oC);
• Mesophiles – vidējas temperatūras baktērijas (tās darbojas +4 ^oC līdz +43 ^oC);
• Thermophiles – augstas temperatūras baktērijas (tās darbojas +43 ^oC līdz +93 ^oC).

Pēc šī posma kompostēšanās procesā iesaistīsies arī citas sēnes, baktērijas un organismi: vaboles, mitrenes, simtkāji, zirnekļi utt., kā arī svarīgākie – sliekas.

Komposta sastāvdaļas jāsmalcina

Jo smalkākas ir komposta sastāvdaļu daļiņas, jo ātrāk tās tiek pakļautas mikroorganismu iedarbībai. Lai smalcināšanu nepārspīlētu, sastāvdaļas optimāli būtu smalcināt 5–8 cm garumā. Pārāk sasmalcināt arī nebūs labi, jo tad ātri notiks masas blīvēšanās un samazināsies gaisa piekļuve, tā padarot procesu anaerobu.

Oglekļa un slāpekļa attiecība kompostā

Šie divi elementi ir visu augu sastāvā, tikai atšķirīgās proporcijās. Lai nodrošinātu optimālu kompostēšanās procesu, šo elementu attiecības C:N galvenajās kompostu veidojošās sastāvdaļas jāzina. Zinātnieki ir atklājuši, ka ideālai C:N attiecībai ir jābūt 30:1, rēķinot sausā materiālā. Viss ir pietiekoši vienkārši, pietiek zināt, kādas ir šīs attiecības kompostējamos materiālos.

Visus kompostējamos materiālus iedala divās grupās:

“Zaļie” atkritumi ir slāpekļa (N) avots. Tiem raksturīga neliela C:N attiecība (C:N attiecība <30:1), parasti tie ir mitri un ātri sadalās. Par tādiem sauc kūtsmēslus, pārtikas atkritumus, zaļās lapas, svaigi pļautu zāli. Gandrīz visi ir zaļā krāsā. Arī kafijas biezumi ir labs slāpekļa avots. Šīs sastāvdaļas nodrošina komposta mikroorganismus ar olbaltumvielām, tā sekmējot to augšanu un vairošanos.
“Brūnie” atkritumi ir oglekļa (C) avots. Tie ir visi kompostējamie materiāli ar augstu oglekļa saturu salīdzinājumā ar slāpekli (C:N attiecība >30:1). Tie ir sausi un lēni sadalās, ir brūnā vai tumšākā krāsā.

Pie tādiem pieder salmi, lapas, šķelda, koku atgriezumi, papīrs, zāģu skaidas, ēveļskaidas. Tie var saturēt daudz šķiedrvielas, celulozi. Tie sadalās pie zemām temperatūrām, ja ir pieejami slāpekļa avota “zaļie” organiskie atkritumi. Šīs sastāvdaļas nodrošina mikroorganismus ar oglekli kā enerģijas avotu, lai tie spētu sadalīt organiskos materiālus.

“Zaļie” atkritumi: kafijas biezumi – 20:1, liellopu kūtsmēsli – 20:1, svaigi pļauta zāle – 20:1, sadalījušies kūtsmēsli 20:1, ozola lapas (zaļas) – 26:1, augļu atkritumi – 35:1, dārzeņu mizas – 12–20:1.

“Brūnie” atkritumi: kukurūzas stublāji – 60:1, zirgu mēsli – 60:1, lapas (sausas rudenī) – 60:1, avīzes uz parastā papīra – 50–200:1, salmi – 80–100:1, zāģskaidas (noturētas 60 dienas) – 325:1, koku zāģskaidas – 600:1.

Lai saprastu, cik un kādas sastāvdaļas vajadzētu likt kompostā, ņemot pēc tilpuma, izmanto proporciju: 75% “brūnās” sastāvdaļas (C) un 25% “zaļās” sastāvdaļas (N). Ja skatāmies pēc svara, tad sanāks attiecība 50 pret 50%.

Kompostu var sagatavot vairākos veidos:

* Aukstā vai “lēnā” kompostēšanas metode

Izmanto gadījumos, kad nav būtiski, lai kompostā aizietu bojā nezāļu sēklas un slimību ierosinātāji patogēni. Kā arī tad, ja sastāvā ir daudz “brūno” sastāvdaļu, kas sadalās lēni. Ērta metode sliņķiem, jo prasa maz pūļu.

* Kompostēšana mulčējot

Organisko materiālu vienkārši 8 cm biezumā noklāj uz augsnes virskārtas, vairāk nedarot pilnīgi neko. Augļukokiem un ogulājiem nedrīkst pielikt pie paša stumbra. Mulča pakāpeniski sadalīsies, un barības vielas ar ūdeni ieskalosies augsnē. Šādam veidam piemērotas ir koku lapas, koku skaidas, koku mizas, nopļauta zāle. Šāds process dabiski norit mežā. Priekšrocība ir metodes vienkāršums un mitruma saglabāšanas efekts. Trūkums ir lēnais process, nevar izmantot visus kompostējamos materiālus, netiks iznīcināti augu patogēni un nezāļu sēklas.

* Kompostēšana bedrēs vai tranšejās

Kompostējamie materiāli tiek aprakti. Vietā, kur nākamo gadu gribat stādīt, izrok bedri vai tranšeju vismaz 20 cm, līdz pusei piepilda ar kompostējamo materiālu un aprok. Priekšrocība – ērti un vienkārši. Trūkums – lēns process un netiek iznīcinātas nezāļu sēklas, un piesaista kaitēkļus. Savukārt dziļās bedrēs būs pavisam cits bioķīmiskais process – skābēšana. Šāda masa, kas nav pilnībā sadalījusies, nav izmantojama sliekām.

* Kompostēšana tvertnē

Traukā (jebkādā) pildiet 1/3 līdz 1/2 “brūnos” ar oglekli bagātos organiskos atkritumus. Tad pievienojiet slāpekli saturošos atkritumus. To dariet, liekot pārmaiņus pa kārtām un pievienojot pavisam nedaudz augsnes. Var pievienot arī biokompostētājus, paturot prātā arī C:N attiecības. Kad trauks piepildīts, ņemiet nākamo. Pēc 1–2 gadiem komposts būs gatavs.

* Kompostēšana kaudzē

Nolīdzinātā vietā, ja kaudzi veido bez nožogojuma, to, ievērojot C:N un “zaļo” un “brūno” sastāvdaļu attiecību, krauj trapeces veida (šķērsgriezumā). Noteikti nosedz ar mitrumu uzsūcošu materiālu. Ja veido kasti, tad vairākas, lai vienā notiek process, vienā kraujiet atkritumus, un viena ir izmantošanai. Vajag nosegt ar ūdenscaurlaidīgu materiālu. Netiks klāt putni, bet no pelēm un žurkām nepasargās.

* Karstā jeb ātrā kompostēšana

Dod ātrāko rezultātu, labi iznīcina nezāļu sēklas un patogēnās baktērijas. Prasa daudz uzmanības, jāievēro sekojošais:

– vajag vismaz 1 m³ atkritumu,

– jāievēro C:N attiecība,

– jāuztur mitruma režīms,

– regulāra pārjaukšana,

– kompostējamām sastāvdaļām jābūt 5–8 cm.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

FOTO

Komposta kaudze bioloģiskajā saimniecībā (trapecveida, nosegta), un vēl pa virsu iestādīts – to nav aizliegts darīt

Foto: Māris Narvils