You are here

​Kāpēc var bojāties dārzeņi noliktavā

Augkopība
Dārzkopība

1. daļa

Pamazām garais rudens ir pārgājis ziemā, dārzeņu lauki ir novākti, un būtu laiks dārzeņu uzglabāšanas nodrošināšanai. Decembris ir tas mēnesis, kas jau skaidri parāda, vai ar uzglabājamo dārzeņu produkciju viss ir labi. Dārzeņu uzglabāšanos var ietekmēt vairāku faktoru grupas.

Šajā reizē izanalizēsim, kādi faktori ietekmēs dārzeņu uzglabāšanos, līdz tie nonāk pagrabos vai noliktavās. Jo dažkārt mums šķiet, ka darbības, ko esam veikuši, vēl tikai ražu novācot, nevar tik ievērojami ietekmēt tālākos uzglabāšanās procesus. Praktiskā pieredze rāda, ka būtībā pilns pagrabs ar veselīgiem un veseliem dārzeņiem sākas ar to brīdi, kad plānojam vispār audzēt kādu no konkrētajām dārzeņu kultūrām.

Īsi par faktoriem, kas attiecas uz audzēšanas tehnoloģiju

Sekmīga kopējās audzēšanas tehnoloģijas ievērošana ir plats solis pretim pareizai un kvalitatīvai dārzeņu uzglabāšanai:

  • Kvalitatīvas sēklas un izlīdzinātu dēstu izvēle ļaus precīzāk plānot novākšanas termiņus.
  • Dažādu vienas kultūras šķirņu vai hibrīdu izmantošana ļauj pagarināt novākšanas periodu, tā vienmērīgāk noslogojot saimniecības resursus, kas ir ļoti būtiski, ja trūkst resursu liela apjoma novākšanas organizēšanai.
  • Sējumu un stādījumu optimālā (ieteiktā) biezība ļauj pašiem dārzeņiem sekmīgāk konkurēt ar nezālēm, tos var kvalitatīvāk un pareizāk apkopt.
  • Atbilstošu kopšanas agregātu izvēle samazina dārzeņu ievainošanas riskus, kā arī ļauj kvalitatīvi veikt augu aizsardzības pasākumus.
  • Efektīva, sabalansēta un optimālā laikā veikta mēslošana ļauj izvairīties no kādu barības elementu deficīta vai, taisni otrādi, pārbagātības, kas ietekmēs uzglabāšanās kvalitāti.  
  • Augu augšanas stimulatoru un imūnsistēmas stiprināšanas līdzekļu izmantošana mazina dārzeņiem stresu un nodrošina vienmērīgu to augšanu.
  • Laistīšana ļauj samazināt augu stresu nepietiekoša mitruma apstākļos.

Kas jāievēro ražas novākšanas brīdī

  • Dārzeņiem ir jābūt pilnībā izaugušiem, – tātad tie ir sasnieguši attiecīgu formu, lielumu, svaru, krāsu, atbilst šķirnei vai hibrīdam raksturīgajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka kāpostu galviņām starp lapām pie kacena nav tukšumu, burkānu saknēm, ja tas ir raksturīgi burkānu tipam, ir noapaļoti gali, sīpoliem ir raksturīgā forma. Būtībā dārzeņiem, kas paredzēti uzglabāšanai, ir jābūt fizioloģiski nobriedušiem, jo tikai tādus varēs sekmīgi uzglabāt. Ja glabātuvē mēs ieliekam fizioloģiski nenobriedušus – aktīvi augošus, tiem būs raksturīga intensīva elpošana, kas rada gan lieku mitrumu, gan siltumu, tā radot nepiemērotus apstākļus arī pārējai (nobriedušajai) dārzeņu daļas uzglabāšanai.
  • Dārzeņiem jābūt pilnībā veseliem, tas attiecas uz mehāniska rakstura bojājumiem. Ir gadījumi, kad mēs ar apziņu, ka no lauka taču ir jānovāc viss, ņemam arī mehāniski bojātus dārzeņus. Jebkurš mehānisks bojājums ir atklāta brūce, kas sulo un ir pakļauta ārkārtīgi augstam riskam, ka tajā var iekļūt visdažādākie patogēnie slimību ierosinātāji. Bojājumu raksturs var būt atšķirīgs, un ne visi gadījumi būs tādi, kuros patiešām dārzeņus nedrīkst vest uz glabātavu. Pirmais, tās varbūt plaisas, kas radušās gan nevienmērīgas augšanas rezultātā, gan mehānisku triecienu rezultātā. Tas neattiecas uz bojājumu gadījumiem, kad plaisas rodas jau ražas sagatavošanas procesā pārdošanai. Dažādu veidu lūzumi, lielākoties sakņaugiem, notiek, kad saknes ir būtiski salauztas. Tādas saknes, ja netiek uzreiz nodotas pārstrādei vai lopbarībai, uzglabāt nevarēs. Nobrāzumi ir tāda veida traumas, kas, ja tie nav dziļi un liela izmēra, ar siltu gaisu iespējams tos sadziedēt. Visgrūtāk klājas ar sasitumiem, jo daļai dārzeņu tos būs grūti pamanīt. Tādā ziņā vissarežģītāk ir ar kartupeļiem, kuriem sasitumu radītās traumas parādās tikai pēc laika, kad vairs neko labot īsti nav iespējams. Pārējiem dārzeņiem sasistās vietas vairāk vai mazāk sulos, jo bojāti būs audi. Skaidrs, ka ilgstošai uzglabāšanai tādas traumas guvušie dārzeņi nebūs derīgi.
  • Dārzeņiem ir jābūt brīviem no patogēniem organismiem. Tas attiecas vienlīdz kā uz kaitēkļiem, tā uz slimībām. Varētu pat teikt, ka šie faktori savstarpēji ļoti bieži ir cieši saistīti.  Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ dārzeņi labi neglabājas, ir pavirša attieksme ražas novākšanas laikā. Tas nozīmē, ka nezināšanas vai kaitīgo organismu darbības neatpazīšanas dēļ, vai no sērijas “vai tik traki būs, gan jau glabāsies”, rodas papildu riski. Īpaši būtiski tas ir bioloģisko dārzeņu audzētājiem, jo, bojātus dārzeņus novācot kopā ar veselajiem, mēs ar garantiju inficēsim veselos. Visbīstamākā šajā ziņā ir pelēkā puve (Botrytis cinerea), kuras sporas ļoti put un vismazākā satricinājuma gadījumā kā “mākonis” izplatīsies pa pagrabu vai noliktavu. Dažkārt var šķist, ka kaitēkļu grauzumi nav nemaz tik “kaitīgi”, un tādus dārzeņus var likt noliktavā. Diemžēl patiesībā tās ir tādas pašas atvērtas brūces kā  mehānisku bojājumu gadījumā. Šī iemesla dēļ tādus dārzeņus nedrīkst likt kopā vienā noliktavā ar veselajiem. Tie varbūt arī laputu vai tripšu sūkumi, kas būs grūtāk pamanāmi. Tie varbūt dažādu tauriņu kāpuru grauzumi. Zem zemes sakņaugu saknes var sabojāt drātstārpi (sprakšķu kāpuri), maijvaboļu kāpuri, kā arī peles un ūdensžurkas. Ja slimību bojātos dārzeņus ir vieglāk pamanīt uz lauka, tos tur vienkārši atstāj. Ja iespējams, tos, kurus drīkst izmantot pārstrādei vai lopbarībai, novāc vēlāk. Savukārt daļu no kaitēkļu bojātajiem varbūt izdosies pamanīt tikai pagrabā, un tad tie nekavējoties jāatlasa.
  • Klimatisko apstākļu neievērošana parasti nav aktuāla mazās saimniecībās, kur platības ir nelielas, bet lielākās, kur novākšanas periodi ilgst vairāk nekā mēnesi, tie ir gana būtiski. Apstākļos, kad nepieciešams vākt lielus apjomus, ir jāizmanto iespējas dārzeņus izvietot īslaicīgās pagaidu noliktavās. Tādās vietās ved dārzeņus, kas ir vākti pārāk mitrā laikā, kas ir salijuši un ar lieku mitrumu. Ideāli, ja pagaidu novietnēs tos var apžāvēt un, vēl labāk, ja ar siltu gaisu. Vēlāk, lai būtu mazāk problēmu, uzglabāšanas periodā šos dārzeņus vajadzētu realizēt pirmos un tos, kas vākti optimālos laika apstākļos, atstāt ilgstošai uzglabāšanai. Ja tūlītējai novākšanai rasa vai pilienveida mitrums uz dārzeņu virsmas nav tik būtisks, tad ilgstošai novākšanai arī tam varbūt nozīme. Pilienveida mitrums ir kā “paradīze” lielākai daļai patogēno slimības ierosinātāju.
  • Darba organizācija ražas novākšanas laikā īpaši savu lielo nozīmi parādīs nepastāvīgos klimatiskos apstākļos. Tas nozīmē iespēju piesaistīt lielāku darba roku skaitu, vairāk tehnikas vienības, lai konteinerus, kastes un maisus paspētu nogādāt līdz noliktavai bez lietus. Iespējams, jāparūpējas par kravu pārsegiem. Pareizi jānoorganizē darbs arī noliktavā, lai tur neveidotos dīkstāves transportam, jo novākšanas tehnikai – kombainam, racējam, pacēlājam – ir jāstrādā maksimāli produktīvi. Iespējams, ka labos laika apstākļos darbs jānoorganizē maiņās, dodot cilvēkiem brīvdienas lietainās dienās. Noteikti jāpadomā gan par taras rezervēm un telpu papildu iespējām, kas dod jums iespējas manevram nepastāvīgos laika apstākļos. Liela nozīme būs tam, cik daudz laika un līdzekļu ir ieguldīti tehnikas remontos. Tai uz ražas laiku ir jābūt perfekti saremontētai. Doma: “vēl jau noteikti darbosies”, nestrādās, jo tehnika plīsīs pašā nepiemērotākajā brīdī. Zinu saimniekus, kuri aizdomīgos mezglus vienkārši nomaina, vai maina pie noteikta veiktā darba apjoma, jo sevišķi, ja to ieteicis pats ražotājs.
  • Novākšanas darbu metodes. Šķiet, kas tur sarežģīts: rok, griež, met, saliek tarā, un prom – uz noliktavu. Izrādās, ka nemaz tik vienkārši nebūs. Nemākulīgas darbu metodes novākšanas laikā var radīt masveidīgus mehāniskos bojājumus, pazemināt darbu ražīgumu. Tāpēc, lai cik tas jocīgi nešķistu, gadījumos, kad tiek piesaistīts papildu darbaspēks, pirms darbu veikšanas ir vērts saimniekam vai novākšanas darbu vadītājam pārdomāt efektīvākās darbu metodes. Ne visi cilvēki savā mūžā būs saskārušies ar konkrētajiem lauku darbiem. Noteikti ir svarīgi nodrošināt cilvēkus ar kvalitatīviem darba instrumentiem, lai tie būtu gana asi, nebojātos pie pirmās slodzes un būtu atbilstoši cilvēku augumam, labās vai kreisās rokas tvērienam. Sīkumi, kā jums šķiet pirmajā brīdī, īstenībā var izšķirt lietas jums par labu kopumā.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils