Latvijā saražotā piena kvalitātes izmaiņas pēc iestāšanās ES

Divpadsmit gadu periodā kopš Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā piena nozare ir ievērojami mainījusies.  Lauksaimniecības datu centra sniegtā informācija liecina, ka lielākās izmaiņas ir notikušas piena ganāmpulku struktūrā un saražotā piena apjomā saimniecībās, kuras veic piena pārraudzību.

1.attēls

Piena pārraudzības ganāmpulku skaits Latvijā

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Neskatoties uz to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, piensaimniekiem tika piešķirts atbalsts piena kvalitātes uzlabošanai atbilstoši ES standartiem, 12 gadu periodā piena pārraudzības ganāmpulku skaits ir samazinājies 2,2 reizes. Šāda situācija piena nozarē mulsina jebkuru Latvijas nodokļu maksātāju, jo būtībā sniegtais atbalsts 2004. gadā situāciju nozarē nav uzlabojis, tāpēc cēloņi jāmeklē dziļāk, un tie nav šoreiz saistīti ar ekonomiku, bet gan ar Latvijas iedzīvotāju novecošanu un strauju lauku iedzīvotāju izbraukšanu darba meklējumos ārpus valsts robežām.

2.attēls

Ganāmpulki, kuros ir 1–10 slaucamās govis

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Būtiski ir samazinājies mazo ģimenes saimniecību skaits, kas lielu daļu no saražotā piena izlietoja pašpatēriņam un nelielu daļu realizēja piena pārstrādātājiem. Var vērtēt šo procesu dažādi, taču, ja nosacījums ir ar atbalsta maksājumu uzlabot piena kvalitāti, vajag iepazīties ar LDC informāciju par somatisko šūnu daudzumu pienā (1. tabula).

1.tabula

Piena somatisko šūnu skaita izmaiņu dinamika svaigpienā no 2004.–2016. gadam

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ES noteiktos piena kvalitātes standartus varēja izpildīt reti kura piensaimniecība, kritiska situācija 2004. gadā bija saimniecībās līdz 10 slaucamajām govīm, grupā no 31–50 un 101–200 slaucamajām govīm, taču, ja vērtē piena kvalitāti, kā tā uzlabojusies 12 gadu periodā, tad 2016. gadā vislabāko piena kvalitāti spējušas nodrošināt saimniecības, kurās govju skaits ir 50 un vairāk. Īpaši par kvalitatīva piena ražošanu tiek domāts saimniecībās, kurās tura 300 un vairāk slaucamas govis, tas nozīmē, ka subsīdijas piena standartu sasniegšanai atbilstoši izvirzītiem mērķiem sevi pilnībā attaisnojušas ir saimniecībās ar lielāku dzīvnieku skaitu, bet ne tik labi kā saimniecībās, kurās govju skaits ir no 1–10, jo šajā grupā ir vislielākais likvidēto saimniecību skaits.

Būtiski ir arī tas ka, saimniecību grupās, kurās piena kvalitāte ir ievērojami labāka, iegūtais piena daudzums laktācijā no govs ir būtiski lielāks.

2.tabula

Vidēji iegūts piens (kg) laktācijā no govs no 2004.–2016. gadam

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

Dati, kas apkopoti 2. tabulā, liecina, ka 2004. gadā vidējais piena izslaukums no govs laktācijā bija 4992 kg, ko tieši ietekmē somatisko šūnu skaits pienā. Samazinoties somatisko šūnu skaitam pienā, palielinās saražotais piena daudzums laktācijā no govs, kas tieši norāda, ka daudz pienu var iegūt tikai no govīm, kurām ir laba veselība.

Taču neskatoties uz sasniegto 12 gadu periodā darāmā vēl ļoti daudz piena kvalitātes uzlabošanā. Laika periodā no 2013. –2017. gadam Pārtikas un veterinārais dienests ir uzlicis ierobežojumus dzīvnieku pārvietošanai un piena realizācijai (3. attēls).

3.attēls

PVD uzliktie ierobežojumi novietnēm periodā no 2013. –2017. gadam

Īpaši jāsasparojas piensaimniekiem, kuriem PVD ir izteicis aizrādījumus par neapmierinošo iegūtā piena kvalitāti, pārkāpumiem dzīvnieku apzīmēšanā, reģistrēšanā un ārstēto dzīvnieku identifikācijā un uzskaitē. Šie aizrādījumi saimniecībām būtiski turpmāko triju gadu periodā var ietekmēt saņemamā vienotā platību maksājuma apjomu pilnā vai daļējā apmērā. 705 saimniecības, kurām ir liegums realizēt svaigpienu sastāda ~12% no visu kopējo piensaimniecību skaita (3. attēls). Tas ir nopietns signāls piensaimniekiem. Tādēļ vienmēr profilaktiskie pasākumi piena fermās, kas saistīti ar kvalitatīva piena ieguvi, būs izdevīgāki, nekā seku likvidēšana un ieguldītie līdzekļi, kas saistīti ar PVD ierobežojumu atcelšanu.

Sagatavoja

Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā