You are here
Precīzas slaucamo govju ēdināšanas nozīme piena lopkopībā
Eiropas piensaimniecības pēc piena krīzes vairāk nekā jebkad agrāk fokusējas, lai sekotu līdzi saimniecības izmaksām un problēmu novēršanai. Tāpat emisijas jautājumi liek skatīties efektivitātes virzienā. Tomēr, lai veidotu priekšstatu par saimniecības efektivitāti, vēlams iegūt skaitļu materiālu. Kā pasaulē, tā Eiropā saimniecībās strādā pie “atslēgas” jeb mērķa indikatoriem (KPI-key performance indicators).
Mērķa indikatori katrai saimniecībai vajadzīgi, lai ģenerētu peļņu. Mērķa rādītāji iespējami tur, kur varam iegūt mērījumus. Skatoties uz saimniecības mērķiem, – tiem jābūt specifiskiem, ar mērījumiem apstiprinātiem, jēgpilniem un laikā iegūstamiem [Alex Bach; ICREA, seminārs “Fostering, improving dairy production efficiency””, 2017]. Šobrīd atsevišķās ES valstīs tiek veidotas datu bāzes, kur saimniecība var salīdzināt savu efektivitāti uz līdzīgu saimniecību fona vai sava reģiona saimniecību starpā.
Arī Latvijā LLKC Zālēdāju projekta ietvaros šī gada izmēģinājuma piena lopkopības saimniecība tika izvēlēta no ģimenes saimniecību kopuma, kas ir plašāk pārstāvētais saimniecību spektrs, lai pēc ikdienas saimniekošanas pieredzes savāktos skaitļus izvērtētu no efektivitātes viedokļa.
Galvenie mērķa rādītāji, kas raksturo ganāmpulka efektivitāti, ir veselības un barības vielu izmantošanās rādītāji. Ieteikumi, kā labāk veikt efektivitātes rādītāju izvērtēšanu, radušies pielietojamās zinātnes centros.
Kā barības vielu izmantošanās rādītājs ir ēdināšanas efektivitāte un proteīna efektivitāte. Proteīna efektivitāte tiek izteikta kā % proteīna/10/NEL (Mcal/kg) [ Bach et al, 2006]. Proteīna izlietojuma lietderīgumu vērtē arī pēc urīnvielas satura pienā. Izēdinot proteīna barības līdzekļus par daudz, piena analīzēs var parādīties paaugstināts urīnvielas daudzums.
Ļoti daudz par ēdināšanas kļūdām var pateikt no pārraudzības rādītājiem, tomēr ar to vien nepietiek, ir jāzin pamatdarbības barības vielu rādītāji.
Barības vielu stabils nodrošinājums, kas atbilst dzīvnieka vajadzībām, ir viens no faktoriem, kas ietekmē ganāmpulka ēdināšanas efektivitāti [Dave Mertens, Shur-Gain Dairy Seminar, 2011]. To varam saukt par precīzo saimniekošanu, kuru ES saimniecībās cenšas sasniegt, un savu saimniekošanu novērtēt. Ir jāņem vērā vēl svarīga lieta, – kāda saimniecībā ir govju sausnas uzņemšanas spēja, jo, lai cik labi aprēķināta un bagātīga būtu barības deva, ja govs to neapēdīs, tai nebūs jēgas. To sasniedz ar sausnas apēdamības regulāru kontroli, ar barības devas maksimāli precīzu nodrošināšanu uz barības galda, rupjās lopbarības radītāju izsekojamību un dzīvnieku snieguma radītāju un veselības rādītāju novērošanu. Rupjās lopbarības kvalitāte/sagremojamība ievērojami saistīta ar spurekļa darbību un ietekmē sausnas apēdamību (DMI), kas sekojoši ietekmē ēdināšanas efektivitāti [Understanding forage quality, Bill Woodley, Woodley Dairy Direction, seminārs “Fostering, improving dairy production efficiency”, 2017].
Lai panāktu augstu ganāmpulka efektivitāti pēc atnešanās, samazinātu govju slimību gadījumus, jāuzskaita un jāatrod to cēlonis [Huzzey et al, 2007, Dairy Science 90. 3220-3233]. Tas tāpēc, ka šīm govīm, kas pārslimojušas, ir zemāka sausnas apēdamība, tas ir iemesls, kāpēc samazinās peļņas iespējas saimniecībā. Jo mazāka sausnas apēdamība agrās laktācijas govij sausnas, jo mazāk piena tā saražos [Douglass et al, 2006, Dann et all, 2006].
Ganāmpulka peļņas iespēju izvērtē, iegūstot datus un veicot to apstrādi, analīzi; veidojot izvērtējumu par slaucamo govju vielmaiņas un kāju veselības rādītājiem un barības vielu izmantošanās rādītājiem. Šajā gadā uzsāktā izmēģinājuma “Precīzas ēdināšanas nozīme slaucamo govju ganāmpulkā, urīnviela kā proteīna izmantošanu ietekmējošais faktors” kopējais mērķis – analizēt ēdināšanas tipa ietekmi uz produktivitāti, redzēt saimniecībā momentus, ko var organizēt precīzāk, veikt precīzas darbības piena ganāmpulkā, uzlabojot tā produktivitāti un līdz ar to ekonomisko efektivitāti.
Antra Gražule,
ēdināšanas konsultante piena lopkopībā