Austrumu brīnumsēne iedzīvojas Elejā

Jelgavas novadā, pašā Elejas ciemata nomalē, savu šitake sēņu audzēšanas izmēģinājuma “laboratoriju” ir izveidojis jaunais uzņēmējs Jānis Volksons. Jānis savu dzimtas zemnieku saimniecību “Trubenieki” pārņēmis 2016. gadā, un tās sākotnējā pamatdarbības nozare bija cūkkopība. Līdz saimniecības juridiskai pārņemšanai saimniecība jau trīs gadus izmēģinājumu ceļā attīstīja šitake sēņu audzēšanu.

Izveidots sēņu inkubators

Saimniecības īpašumā nav lielu zemju platību, lai nodarbotos ar graudkopību, tāpat nav arī iespējas piepirkt zemi klāt, tāpēc jaunā uzņēmēja uzdevums bija atrast savu nišu – pēc iespējas sarežģītāku, bet tajā pašā laikā peļņu nesošu, ar zemu konkurences risku un augstu pieprasījumu. Tā kā šitake sēnes Latvijā nav nekāda inovācija un ikviens interesents var iegādāties micēliju, sapotēt ar to lapu koku baļķus un audzēt sēnes pašpatēriņam vai arī plašākai realizācijai, uzņēmēju ieinteresēja iespēja audzēt sēnes tām neierastajā sezonā. Tāpēc, izmantojot savas zināšanas darbā ar apkures un ventilācijas sistēmām, kā arī pētot pieejamos materiālus, Jānis izveidoja savu sēņu inkubatoru.

Visus aprēķinus saimnieks veic pats

Galvenais uzdevums bija panākt vajadzīgo klimatu un pareizos apstākļus sēnes augšanai. Jo lēnāk sēne aug, jo veidojas brūnāka un skaistāka. Visus aprēķinus saimnieks veica pats, jo šajā nozarē konsultanti nav pieejami, lielākajā daļā internetā atrodamo materiālu informācija ir maldinoša, tāpat pilnībā nevar paļauties arī uz publicētajiem zinātniskajiem materiāliem, jo tos nevar piemērot visiem gadījumiem un situācijām.

Inkubatorā visas sistēmas ir automatizētas – gan siltuma, gan mitruma padeve. Sēnes nepārtraukti tiek mitrinātas ar auksto tvaiku, lai nodrošinātu tām vajadzīgo mitruma līmeni. Pirms smidzināšanas ūdens plūst cauri filtrēšanas sistēmai, nodrošinot ūdens kvalitāti un arī iekārtu ilgtspēju. Tāpat pilnībā tiek kontrolēts CO₂ līmenis. Ņemot vērā daudzos procesus un nepieciešamību pēc kārtīgas gaisa apmaiņas, inkubatora izveides laikā tika piedomāts arī pie tā energoefektivitātes. Jānis Volksons šo inkubatoru nodēvē par eksperimentālo laboratoriju, kurā viņš sāk saprast, kas būs nepieciešams lielās fermas izveidei.

Svarīgas ir dabas norises

Ar tehniskajām zināšanām vien nepietiek, lielu lomu sēņu augšanā spēlē arī dabas ietekme un mēness fāzes. Ir jāpārzina dabas ritms, jo, piemēram, sēnes, kas pareizā janvāra datumā ieliktas 1 m³ koksnē, var veidot līdz pat 50 kg lielu sēņu ražu. Turklāt arī pašas sēnes labāk aug jaunā mēnesī, noteiktos datumos. Sēnes tad ir mazāka izmēra, daudz un ar labākām garšas īpašībām. Saimnieks uzsver, ka koks ir kā vienots organisms, – ja izaug viena sēne, tā būs liela un pāraugusi, Japānā tās sauc par donko sēnēm, taču, ja viņas būs vairākas, – tad tās būs mazāka izmēra, un tieši pēc šādām sēnēm ir vislielākais pieprasījums.

Pirmās sēņu ražas laikā saimniecība saskārās ar nopietnu problēmu, kas ietekmēja inkubatora sistēmu darbību, – sadegot platēm, sensoriem un sabojājoties ventilācijai. Iemesls bija pavisam vienkāršs – sēņu sporas no savlaicīgi nenovāktām sēnēm. Sēņu sporas ir smalkas kā milti, un tās strauji izplatījās pa telpu, salīpot visās iekārtās. Tāpēc sēnes jālasa savlaicīgi, ražas laikā tas notiek divas reizes dienā, un visu laiku jāseko līdzi sēņu gatavībai, jo izlidojušās sporas kaitē ne tikai sistēmām, bet arī padara sēni vieglāku, un sēnes zaudē lielu daļu savu vērtīgo vielu.

Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Ziemas sēņu raža tika izsniegta kā degustācijas materiāls ēdināšanas uzņēmumiem, veicinot sadarbību un potenciālo noieta tirgus veidošanos, tā rezultātā tika noslēgti jau pirmie līgumi ar restorāniem. Jāņa audzēto sēņu ēdieni drīzumā būs skatāmi arī žurnālā četrassezonas.lv.

Šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Pirms Lieldienām pieprasījums būtiski pieauga, tāpēc no lauka tiks vesti papildus koki, kurus piecas dienas turēja inkubatorā siltumā, tad mērcēja divas diennaktis baseinā un izvietoja atpakaļ inkubatorā. Šādi micēlijam tiek radīts šoks, un sēnes paātrina augšanu.

Kopumā sēņu audzēšanai apstādītās koksnes daudzums ir 140 m³, kas ir aptuveni 5000 baļķu. Daži baļķi nav pārziemojuši, tos saimnieks jau atpazīst pēc koksnes struktūras, dažiem baļķiem jau var manīt steidzīgākos primordijus (sēņu pumpurus), kuri paguvuši izspraukties, pirms baļķi ir salikti stirpās. Daļu baļķu ir apciemojušas peles, kuras ziemā grauž ārā micēliju, taču saimnieku tas īpaši neuztrauc, – līdz pašai sēnes saknei peles neaizgraužas. Saimnieks micēliju iepērk Beļģijā, kur tas tiek tirgots ar visiem atbilstības sertifikātiem. Konkrētā šķirne ir ziemcietes un ir piemērota mūsu platuma grādiem.

Eksperimentu lauciņš paplašinās

Šitake sēnes nav vienīgais saimnieka eksperimentu lauciņš. Ir izmēģinātas austersēnes, bet rezultāts viņu neapmierināja, turklāt sēnes tika audzētas kūdras maisos, kas savukārt neveicinās restorānu ieinteresētību. Lielāks pieprasījums ir uz kokiem audzētām sēnēm, tāpēc nākamajā gadā arī austersēņu micēlijs tiks ievadīts kokos. Savu kārtu gaida arī reiši un maitake sēnes.

Pārdodot sēnes svaigā veidā, liela uzmanība tiek pievērsta to kvalitātei un izskatam, līdz ar to brāķētā produkcija negūst lielu pieprasījumu un var iet zudumā, tāpēc 2016. gada nogalē saimniecība ar LLKC Jelgavas nodaļas konsultantes palīdzību izstrādāja projekta pieteikumu ELFLA LEADER finansējuma piesaistīšanai, lai jau 2017. gada beigās ierīkotu sēņu pārstrādes cehu, kurā sēnes tiks sagrieztas, kaltētas un samaltas. Pieaug arī tūristu interese, kas vēlas apskatīt saimniecību klātienē, tāpēc LEADER finansējums tiks izmantots arī tūrisma vietas iekārtošanai, kurā būs iespēja uzņemt viesus un pagatavot degustācijai sēņu zupu.

Jānis Volksons ļoti pozitīvi novērtē sadarbību ar savu konsultantu un sniegto palīdzību projekta izstrādē, jo viņam pašam viss ir jauns, un nav iespējams apgūt visu informācijas apjomu, kas pieejams dažādos avotos. Projekta izstrādes pieredze viņu iedrošina startēt arī citās projektu kārtās. Uzņēmējs arī citiem iesaka nebaidīties no uzraugošajām institūcijām, jo līdz šim viņam ir bijusi pozitīva pieredze un pretimnākšana. Kļūdas un sodi viņu nebiedē, jo tā ir iespēja mācīties un pilnveidot savu darbību.

P. S. Margarita Lāže ir arī z/s “Trubenieki” LEADER projekta konsultante.

Margarita LĀŽE,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante