Teles pirmās atnešanās vecuma nozīme

LLKC Lopkopības kompetenču centrs Zālēdāju projekta ietvaros otro gadu veic izmēģinājumu par zīdītājgovju auglību un atnešanās pazīmju ietekmi uz ganāmpulka atražošanu un teļu izaudzēšanu. Tēma ir ļoti aktuāla, jo, zīdītājgovju skaitam pieaugot, aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas ganāmpulkos rodas paviršības vai nezināšanas pieļauto kļūdu dēļ.

Zīdītājgovju auglības spēju raksturojošās pazīmes ir teļu ieguve, starpatnešanās periods (SAI), teļu saglabāšana un pirmās atnešanās vecums. Šoreiz vairāk par pirmās atnešanās vecuma ietekmi.

Vidējie rādītāji Latvijā pirmajai sēklošanas reizei zīdītājgovju ganāmpulkos 2016. gadā, pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas, bija 22,5 mēneši, pirmā atnešanās 34,1 mēneši, bet z/s “Mežāres” ganāmpulkā, kur audzē tikai Šarolē šķirnes dzīvniekus, pirmā sēklošana notiek 16,4 mēnešos un pirmā atnešanās – 26,8 mēnešos.

Z/s “Mežāres” vaislas tele par pirmās laktācijas zīdītājgovi kļūst 220 dienas ātrāk nekā Latvijā vidēji, līdz ar to saimniecība samazina izmaksas, kas paredzētas lopbarībai (vaislas teles uzturei – 1,8 eiro dienā), jeb par 450 eiro mazākas izmaksas uz vienu teli izaudzēšanas periodā.

Vienas no lielākajām izmaksām ir vaislas teles izaudzēšanas izmaksas, tāpēc ganāmpulkos, kur saimnieks seko līdzi ekonomiskajiem  rādītājiem, vaislas telei tiek nodrošināti teicami apsaimniekošanas apstākļi izaudzēšanas periodā.

Izraugoties teles, kas paredzētas vaislai, tiek veikta zīdītājgovs un vaislinieka pazīmju izpēte par atnešanās vieglumu, pienīgumu, atšķiršanas dzīvmasu un dzīvmasu gada vecumā.

Izmēģinājuma saimniecībā 2016. gadā vidējā teles dzimšanas dzīvmasa bija 41,95 kg, koriģētā atšķiršanas dzīvmasa 222 dienās – 274 kg. Sasniedzot gada vecumu, koriģētā dzīvmasa telēm z/s “Mežāres” sasniedza 443 kg. Vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz gada vecumam bija 1120 g, bet periodā no atšķiršanas līdz gada vecumam dzīvmasas piegums diennaktī – 850 g. Uz lecināšanas brīdi teles svars bija robežās no 490–530 kg, tas ir, 70 līdz 75% no pieaugušas govs svara.

Telēm atnesoties, svars sasniedz 90% no pieaugušas govs svara. Saimniecībā izaudzētajām telēm dzemdību norise notiek bez asistēšanas. Pirmās laktācijas zīdītājgovīm teļu diennakts dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz atšķiršanai bija 1050 g.

Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē teles attīstību un tālāk –atražošanu, ir tās ēdināšanas sistēmas organizēšana, izvērtējot rupjās lopbarības analīžu rezultātus.

1. tabulā iepazīstinām ar z/s “Mežāres” vaislas telēm paredzētās ēdināšanas shēmu, barības devu dienā fiziskajos kilogramos.  Aprēķinos izmantoti rupjās lopbarības (siena, zāles skābbarību) analīžu rezultāti (3. tabula), teles dzīvmasa un ķermeņa kondīcija (ĶK) pirms un pēc atnešanās. Teles vidējā kondīcija pirms atnešanās 9 baļļu sistēmā bija 7 balles un pēc atnešanās – 6,8 balles. Uzsākot ziemošanas periodu, 1. laktācijas govīm ķermeņa kondīcijas vērtējums bija 7,04 balles, atnešanās plānota februārī, martā.

Ķermeņa kondīcija (ĶK) līdz atnešanās laikam praktiski tiek noturēta vienādās ballēs no 6,8–7,0, kas raksturo pareizi organizētu ēdināšanas sistēmu.

1.tabula

Telīšu ēdināšanas shēma z/s “Mežāres”

2.tabula

Barības vielu nodrošinājums gaļas šķirņu vaislas telēm

Saimniecībā organizētā atnešanās sezona pavasarī un pilnvērtīgs nodrošinājums ar barības līdzekļiem dod iespēju teles lecināt 16–17 mēnešu vecumā. Agrā atnešanās raksturojas ar jaundzimušo teļu spēcīgāku attīstību salīdzinājumā ar vasarā dzimušajiem teļiem. Arī z/s “Mežāres” bija 11 teļi, kas dzima vasarā (jūnijā, jūlijā). Pavasarī dzimušajiem teļiem diennakts dzīvmasas pieaugums līdz atšķiršanai bija 1180 g, bet vasarā dzimušajiem – 1008 g, par 172 g vai 15% mazāki diennaktī, salīdzinot ar pavasarī dzimušajiem.

3.tabula

Rupjās lopbarības analīžu rezultāti

Kopsavilkums:

• Z/s “Mežāres” vaislas teli izaudzē par 220 dienām ātrāk nekā vidēji Latvijā, līdz ar to tas saimniecībai ļauj ietaupīt 450 eiro vienas vaislas teles izaudzēšanai līdz pirmās laktācijas uzsākšanai.

• Lai gūtu panākumus teles izaudzēšanā, regulāri un precīzi jāizvērtē gan barības līdzekļu, gan ēdināšanas stratēģija.

• Lai sastādītu teles dzīvmasai un fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošu barības devu, saimniecībā nepieciešams veikt rupjās lopbarības analīzi.

• Lai izaudzētu kvalitatīvas vaislas teles, tām regulāri būtu nepieciešams veikt dzīvmasas kontroli.

• Zīdītājgovs atražošanas spējām pastāv cieša saikne ar govs ķermeņa kondīciju (ĶK) un ķermeņa uzbūvi.

• Ja vaislas telēm uz lecināšanas brīdi ir 70 līdz 75% no pieaugušas govs svara, tad telēm, uzsākot pirmo laktāciju, svars sasniedz 90% no pieaugušas govs svara. Šādām saimniecībā izaudzētajām telēm dzemdību norise notiek bez asistēšanas. Pirmās laktācijas zīdītājgovīm teļu diennakts dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz atšķiršanai bija 1050 g, kas ir labs rādītājs, šāda saimniekošana ir ekonomiski izdevīga.

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja konsultante lopkopībā

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns