Proteīnavotu ķīmiskais saturs

Lauksaimniecības dzīvniekiem ir svarīgi nodrošināt sabalansētu barību, tādēļ nepieciešams aprēķināt barības devas un sekot līdzi to izpildei. Katrai dzīvnieku sugai pa vecuma grupām barības devu sastāda atsevišķi. Lai veicinātu sabalansētu ēdināšanu, nedrīkst aizmirst par enerģijas un proteīna avotu sabalansēšanu.

Galvenokārt kā proteīna avotus atgremotāju ēdināšanā izmanto rapšu, sojas, saulespuķu spraukumus vai raušus, lopbarības pupas un zirņus, kuru cenas variē atkarībā no pirktās barības daudzuma, kvalitātes, partijas, izcelsmes vietas.

Vērtējot skābbarības analīžu rezultātus saimniecībās, varam vērot gan lielas proteīna satura svārstības (no 11 līdz 19,5% skābbarībai), vidēji kopproteīns 13–14% skābbarības sausnā. No tā jāatņem vēl ~1–1,5% saistītais proteīns, un paliek tikai 12–13,5% kopproteīna, kuru govs var izmantot. Augstražīgām govīm tas pilnīgi noteikti ir nepietiekoši, jo vajadzība ir lielāka gan pēc izslaukuma līmeņa, gan laktācijas perioda. Minētais skābbarības proteīns nodrošinās tikai līdz 20 kg izslaukumu laktācijas beigu periodā.

Augstražīgākām govīm, lai nodrošinātu govs vajadzības, ir jāiegādājas papildus ar proteīnu bagāta barība. Šobrīd lopbarības tirgū ir plašs barības piedāvājums ar dažādiem ķīmiskiem sastāviem un attiecīgi – cenas. Pirms izdara izvēli par kādas  proteīnbarības iegādi, nepieciešams veikt saimniecībā sagatavotās rupjās barības un pašaudzētās spēkbarības analīzes. Piesaistot konsultantu vai zinošu speciālistu, aprēķina sabalansētu barības devu, vadoties no situācijas konkrētajā ganāmpulkā. Tas dos iespēju maksimāli izmantot pašražoto barību un piemeklēt atbilstošu papildu barības avotu.

Jāņem vērā vēl svarīga lieta, – kāda ir sausnas uzņemšanas spēja govīm katrā konkrētajā saimniecībā, jo, lai cik labi aprēķināta un bagātīga būtu barības deva, ja govs to nevarēs apēst, tad nebūs rezultāta.

Parasti, lai saražotu 1 kg piena, govij jāuzņem 100 g proteīna ar barību. Laktācijas beigu periodā govis patērēs 120–140 g proteīna 1 kg piena ražošanai.

Tā kā proteīna avoti nav no lētākajiem barības līdzekļiem, esam izveidojuši nelielu tabulu ar ķīmisko sastāvu visbiežāk izmantotajiem līdzekļiem. Ja saimniecībā iegādātais barības sastāvs atšķiras, ir iespējams ievadīt konkrētos sastāva rādītājus un aprēķināt 1 t proteīna cenu un salīdzināt starp vairākiem piegādātājiem, izcelsmes vietām utt..

Saimniecībās mainot barības līdzekļus, ir iespēja kalkulēt un vērtēt sev izdevīgāko un piemērotāko variantu atbilstoši situācijai.

Daiga Baltiņa,

LLKC Lopkopības konsultante