Ēku siltināšanas pamatprincipi

Izsenis viens no plašāk apspriestajiem tematiem būvniecībā ir bijusi ēku siltināšana. Lielākoties siltināšanas sistēmas veida izvēles aspekts ir materiālu un darba izmaksas nevis potenciālais ieguvums ilgtermiņā.

Apkurināmu ēku ekspluatācijas izmaksas vislielākajā mērā ietekmē ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās īpašības un apkures sistēmas efektivitāte. Vienstāvu apkurināmai ēkai ar grīdu uz grunts un siltinātu pārsegumu lielākie siltuma zudumi ir caur ēkas ārsienām, aptuveni 40% no kopējiem zudumiem, tad seko zudumi caur pārsegumu – 20%, caur ventilāciju – 15%, caur logu un durvju konstrukcijām – 15% un visbeidzot atlikušie 10% – caur grīdas konstrukcijām. Protams, siltuma zudumu sadalījums var mainīties atkarībā no norobežojošo konstrukciju tehniskā stāvokļa un apkurināmās telpas ekspluatācijas īpatnībām.

Pirms jebkuru siltināšanas dabu uzsākšanas ir jādefinē un jārod atbildi pamatjautājumiem. Ko siltināt? Ar ko siltināt? Kā siltināt?  Siltināšanas darbi katrā situācijā ir jāvērtē no individuālā skatupunkta, tāpat kā jebkura būve ar savam konstruktīvajām īpatnībām un pielietotajiem materiāliem.

Ko siltināt?

Jebkurš saprot, ka jaunbūvē ir jāsiltina gan sienas, gan grīda un pārsegums vēlamā efekta iegūšanai, kā to ir paredzējis projektētājs būvprojekta izstrādes gaitā. Esošu būvju siltumtehnisko prasību uzlabošanas nolūkos visērtāk un drošāk pieaicināt pieredzējušu un sertificētu energoauditoru, kurš apsekos un sniegs situācijai atbilstošus risinājumus.

Protams, vienkāršās situācijās atrast problēmu cēloņus var arī pašu spēkiem. Pirmkārt, jāpārbauda siltumizolācijas slāņa stāvoklis, vai nav sapelējis, nosēdies, satrūdējis, bojāts vai saplacināts, kā arī jāpievērš uzmanība, vai materiālu salaiduma vietās nav izveidojušās spraugas. Situācijās, kad siltumizolācijas materiālā ir novērojama pelējuma sēnīšu klātbūtne nav daudz iespēju, kā tikai materiālu demontēt un aizstāt ar jaunu. Šādas situācijas rodas, materiālu iestrādājot neatbilstošos ekspluatācijas apstākļos, neievērojot ražotāja iestrādes sistēmas un norādījumus. Otrkārt, jāpievērš uzmanība siltināšanas tehniskajiem risinājumiem, vai tie atbilst vispārpieņemtajai siltināšanas praksei. Pamatā tā ir siltumizolācijas slāņa atrašanās konstrukcijā, mūra ēkas siltumizolācijas slānis atrodas konstrukcijas “aukstajā” pusē, respektīvi – ārpusē. Karkasa konstrukcijās – viss sienas aizpildījums, pretkondensāta membrānas novietojums ēkas iekšpusē, tā panākot siltumizolācijas slāņa aizsardzību pret ūdens tvaiku nonākšanas tajā no telpas iekšpuses. Visbeidzot siltumizolācijas slāņa aizsardzība pret ārējo apstākļu iedarbības. Siltumizolācijas slānis savu funkciju vairs nepilda, ja tajā veidojas paaugstināts mitruma līmenis, tieši otrādi, tas sāk kalpot par siltuma “vadītāju”, kas pasliktina ēkas energoefektivitāti. Treškārt, siltuma zudumi veidojas caur neblīviem logiem un durvīm, un neefektīvām ventilācijas sistēmām.

Ar ko siltināt?

Siltumizolācijas materiāla izvēlē ir svarīgs siltināšanas darbu priekšuzdevums. Latvijas tirgū ir pieejams plašs materiālu un tehnisko risinājumu klāsts. Visbiežāk sastopamie siltumizolācijas materiāli ir putu polistirols (EPS), minerālvates (stiklašķiedras, akmensvate), ekovate, putu polistirola-grafīta granulas, putustikls, kokšķiedras un kaņepju vates, kokšķiedru plāksnes, fibrolīta plātnes.

Siltināšanas materiāla un tā biezuma izvēlē vislielākā uzmanība jāpievērš konstrukcijas turpmākajam ekspluatācijas stāvoklim un tam, kā mainīsies konstrukcijas siltumtehniskais un mitrumtehniskais stāvoklis.

Tomēr nevajag aizmirst arī par sekojošiem izvēles kritērijiem:

• Būtiskākais no tiem ir materiāla, tā iestrādes, papilkomplektācijas izmaksas.
• Materiāla siltumpretestība ir spēja aizturēt siltumu, to raksturo siltumvadītspējas koeficents, jo tas ir zemāks, jo labāka materiāla siltumpretestība, un mazāk siltuma izplūst caur materiālu.
• Mehāniskā izturība, spēja pretoties un saglabāt noturību apkārtējās vides ietekmē. Būtiska īpašība, kas jāizvērtē, ja siltumizolācija tiek pielietota pamatu, peldošo grīdu, lēzeno jumtu siltināšanai.
• Mitrumizturība/ūdensuzsūce, – ir skaidrs, ka nenoturīgus materiālus neizmantos pagraba, pamatu un telpu ar paaugstinātu mitruma režīmu siltināšanai.
• Tilpumsvars vietās, kur netiek pievērsta uzmanība slodzei, kas radīta no siltumizolācijas slāņa, var tikt pielietots blīvāks materiāls, kurš arī ir mehāniski izturīgāks.
• Skaņas izolācijas spējas – jāvērtē, aizpildot starpstāvu pārsegumus, starpsienas, kā arī ārējās konstrukcijas, lai samazinātu trokšņu līmeni iekštelpās un starp tām.
• Materiāla gaiscaurlaidība un ūdens tvaika caurlaidība atbilstoši jāvērtē, ja telpās ir svarīgs veselīgs mikroklimats.
• Kalpošanas laiks ir noteicošais faktors, ja būves ekspluatācija ir paredzēta ilgtermiņā.

Kā siltināt?

Garantiju par darbu kvalitāti un vēlamo efektu iegūsiet tikai, ja esat siltināšanas darbu speciālists, vai arī darbus uzticēsiet pieredzējušiem meistariem ar atbilstošu kvalifikāciju. Tomēr, veicot siltināšanas darbu pašrocīgi, būtu vēlams ievērot sekojošus priekšnoteikumus:

• Pēc atbilstošā siltumizolācijas materiāla izvēles rūpīgi iepazīties ar tā ražotāja sniegtajiem tehniskajiem norādījumiem un iestrādes noteikumiem.
• Pievērst uzmanību, vai materiāla pielietojums attiecīgajā situācijā ir akceptējams no ražotāja puses.
• Vēlams siltināšanas darbus veikt gada siltajā periodā. Iestrādes un montāžas laikā nepieļaut materiālu saskarsmi ar nokrišņiem.
• Mūra sienām pirms siltināšanas aizdarīt plaisas, novērst elementu brīvkustības un izlīdzināt virsmu. Līmējot siltumizolācijas plāksnes, montāžas līmi uzklāt pa visu loksnes perimetru un 6–8 līmes pikas – pa loksnes vidusdaļu.
• Lokšņu materiālu iestrādē strikti ievērot savienojumu precizitāti pārlaidumsavienojumos starp loksnēm.
• Grīdas un pamatu siltināšanai izvēlēties siltumizolācijas materiālu ar atbilstošām mehāniskajām īpašībām.
• Pārsegumu siltināšanai vispiemērotākie ir beramie siltumizolācijas materiāli, ar kuriem ērti aizpildīt spraugas starp siju konstrukcijām. Beramie siltumizolācijas materiāli jāiestrādā ar rezervi no paredzētā siltumizolācijas slāņa biezuma, ievērtējot materiāla sēšanos.
• Visbeidzot – ievērot kopējo konstrukcijas būtību, jo nereti tikai ar siltumizolāciju netiks panākts vēlamais efekts. Konstrukcijas “pīrāgā” jāiestrādā atbilstošās tvaika izolācijas membrānas, pretvēja plēves un vēdināmas gaisa šķirkārtas, ja tādas ir nepieciešamas.

Kristaps Stūriška,

LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris