Kā rīkoties, lai novērstu karstuma stresu govīm

Svaigs gaiss ir viens no galvenajiem govju veselības priekšnoteikumiem. Slaucamās govis pašas saražo ļoti daudz siltuma, tāpēc viskomfortablāk tās jūtas -5 līdz +15 ⁰C. Temperatūrai paaugstinoties, govīm ir jāsāk sevi dzesēt. Atkarībā no gaisa mitruma karstuma stress govīm sākas, temperatūrai paaugstinoties virs +20 līdz +23 ⁰C. Šādā temperatūrā liellopi ir izsmēluši savas organisma spējas pašatdzesēties, un, temperatūrai paaugstinoties, dzīvniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.

Vispopulārākās metodes, lai mazinātu karstuma stresu dzīvniekiem, ir efektīva dzesēšana un izmaiņas barības devā. Vissvarīgāk tas ir augstražīgajām govīm. Ir vairāku darbību kopums, kas nepazemina barības uzņemšanu un izslaukumus govīm karstuma stresa laikā:

1. Govis jāpasargā no tiešiem saules stariem;
2. Dzīvnieki ir jādzesē ar ventilatoru palīdzību un jāapsmidzina ar ūdeni;
3. Govju barošanu (barības dalīšanu) pārkārto uz vēsāko diennakts laiku, kad govis jūtas salīdzinoši komfortablāk. 60–70% no kopējās barības izēdina laikā no plkst. 21 vakarā līdz 8 no rīta;
4. Palielina barošanas reižu skaitu, lai nodrošinātu lielāku barības apēdamību un svaigāku barību;
5. Jāizbaro vislabākās kvalitātes rupjā lopbarība;
6. Nepārtraukti jānodrošina tīrs, svaigs ūdens;
7. Jāpārrēķina barības devas ar atbilstošu proteīna, enerģijas, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, ņemot vērā samazināto sausnas uzņemšanas spēju. Barības devā papildus ir jāiekļauj augu tauki vai eļļas augu sēklas.

Pārrēķinot barības devas, jāseko līdzi aizsargātā un šķīstošā proteīna attiecībām (īpaši augstražīgajām govīm). Šķīstošajam proteīnam nevajadzētu būt vairāk par 65% no kopproteīna, tāpēc barības devā labāk iederētos sojas sprukumi, karsētie rapšu rauši, lopbarības pupas. Barībā ir jāpaaugstina kālija (K) līmenis līdz 1,3–1,5% barības sausnā, nātrijs (Na) – 0,4–0,6%, magnijs (Mg) – 0,35%.

Karstā laikā govīm automātiski samazinās sausnas uzņemšana. Tas rada nepietiekamu rupjās lopbarības uzņemšanu, kam var sekot acidoze un pazemināts tauku procents pienā. Tieši tāpēc ieteikums šajā periodā ir izbarot viskvalitatīvāko rupjo lopbarību, jo ar mazāku daudzumu var nodrošināt nepieciešamās barības vielas. Lai vai kā, bet barības devā kokšķiedrai ir jābūt pietiekoši – ADF ne zemāk par 18–19% un NDF – 25–28%.  Ja govīm samazinās sausnas uzņemšanas iespēja, tad barības devai  jākļūst koncentrētākai, jo vajadzība, piemēram, pēc kopējās uzņemtās enerģijas laktācijai nemainās, bet enerģija ķermeņa dzesēšanai pat palielinās.  Nākamais piemērs parāda, ka barības vielu vajadzību izmaiņas sausnas uzņemšanas spējai samazinās par 20%.

Biežāk lietotie paņēmieni barības devu sabalansēšanai ir augstas kvalitātes rupjā lopbarība, graudu palielināšana barības devā un augu tauku iekļaušana barības devā. Kopējais tauku daudzums gan nedrīkst pārsniegt 7%.

Papildpiedevu un bufervielu (dzīvais raugs, soda) pievienošana var pasargāt no tauku procenta samazināšanās pienā un uzlabot sausnas uzņemšanas spēju.

Jāatceras, ka karstajā laikā, kad govis jau tāpat dzīvo stresā, būtiskas izmaiņas barības devā jāpārrunā ar savu konsultantu, jo drastiskas izmaiņas barībā var novest pie rezultātu pasliktināšanās, nevis uzlabošanās.

Runājot par ūdeni, ļoti svarīgi nodrošināt brīvu tā pieejamību. Ieteikums ir 1 dzirdne uz 15–20 dzīvniekiem vai vismaz 2 dzirdnes uz grupu. Dzirdnēs nedrīkst būt sastāvējies ūdens, tāpēc dzirdnes šajā laikā ir jātīra katru dienu.

Jāatceras, ka govis pašas atradīs visvēsāko vietu, tāpēc, lai paaugstinātu barības uzņemšanu, barībai un ūdenim ir jābūt visvēsākajā vietā.

Svarīgi ir nodrošināt gaisa kustību, – vai nu izvietojot papildu ventilatorus, vai maksimāli atverot kūts sienas. Govis laižot ganībās, tām ir jānodrošina ēna. Tam var izmantot dabas resursus – kokus, krūmus, vai arī uzkonstruēt vieglas nojumes (koka vai metāla konstrukcijas) ar brezenta uzliekamiem jumtiem. Nojumes vēlamais augstums ir 3,5 m, un laukums uz vienu govi minimāli 2,3 m² (vislabāk 4,6 m²).

Karstuma stresa ietekme uz reproduktīvo sistēmu

Karstuma stresa ietekmē saīsinās arī meklēšanās ilgums un mazinās meklēšanās intensitāte. Šajā periodā daudz ir kluso meklēšanos vai vispār – nemeklēšanās.

LH (luteīnhormona) izdalīšanās

Govīm karstuma stresa apstākļos novērojams būtiski samazināts LH izdalīšanās biežums un daudzums (koncentrācijas svārstību frekvence un amplitūda).

Tāpēc augstas apkārtējās gaisa temperatūras apstākļos:

1.      Dominantais folikuls attīstās zema LH līmeņa gadījumā. LH (luteīnhormona) izdalīšanās.

Govīm karstuma stresa apstākļos novērojams būtiski samazināts LH izdalīšanās biežums un daudzums (koncentrācijas svārstību frekvence un amplitūda).

Tāpēc augstas apkārtējās gaisa temperatūras un zema LH līmeņa gadījumos.

1. Tas samazina estradiola sekrēciju (folikulos).
2. Meklēšanās pazīmes izteiktas vājāk, un auglība ir sliktāka.
   (Rensis et al., 2003).
3. Tas samazina estradiola sekrēciju (folikulos).
4. Meklēšanās pazīmes izteiktas vājāk un auglība ir sliktāka. (Rensis et al., 2003).

LH svārstību frekvences un amplitūdas samazināšanās sekas ir:

1. Folikula pārāk ilga dominēšana.
2. Aizkavēta ovulācija.
3. Persistenta dominantā folikula veidošanās.
4. Ievērojami sliktāka oocīta kvalitāte un samazināta grūsnības veidošanās iespēja. (Diskin et al., 2002; Bridges et al., 2005).          

Karstuma stress negatīvi ietekmē:

1. Endokrīno vidi un folikulu attīstības struktūru;
2. Embrija kvalitāti un attīstību.

Jau iepriekš minēts, ka karstuma stresa apstākļos govīm samazinās sausnas uzņemšana. Tas savukārt sēklojamām govīm pagarina negatīvās enerģijas bilances periodu un negatīvi ietekmē insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs (Jonsson et al, 1997, Ronchi et al, 2001). Rezultāts tam ir:

1. Vāja folikulu attīstība;
2. Neizteikta meklēšanās;
3. Zemas kvalitātes oocīti. 

Shematiski iepriekš aprakstīto varētu attēlot šādi: 

Materiālu sagatavoja

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja