You are here
Vai un kādu izvēlēties mulču
Daudzi dārzu saimnieki izmanto dažādus mulčas veidus, lai mazinātu nepieciešamību ravēt vai akcentētu stādījumus dārzā. LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils sagatavojis praktisku padomu apkopojumu kur un kādiem nolūkiem izmantojami dažādie mulčas veidi.
Mulčas veidi atšķiras pēc izcelsmes - organiskie (zaļa zāle, koku lapas, komposts kūdra, salmi, siens), minerālie – oļi, šķembas, smalki akmeņi, smilts, grants un sintētiskie – melnā polietilēna plēve, melnais agrotīkls, neaustais polipropilēns (ģeotekstils). Organiskās izcelsmes mulča atšķirsies vēl arī ar to, cik daudz tās saturā ir slāpeklis un ogleklis (celuloze). Ja sastāvā daudz slāpekļa, mulča sadalīsies ātrāk, ja vairāk celulozes - sadalīsies lēnāk.
Ēveļskaidas – iedarbības ziņā ir starp šķeldu un zāģu skaidām. Lēni sadalās, tādēļ ļoti ieteicamas ilggadīgām kultūrām – kā ēdamām, tā dekoratīvām. Prasa slāpekļa mēslojumu.
Zāģskaidas – labākas ir lapu koku sugu, no skuju kokiem iegūtās, var uzrādīt augus nomācošu iedarbību. Prasa slāpekļa mēslojumu. Ilgas iedarbības mulča, izmanto daudzgadīgajiem augiem.
Skuju koku mizas – izmanto skujeņiem un citām daudzgadīgām dekoratīvām kultūrām. Pieejamas ir trīs frakcijas – smalkā vidējā un rupjā. Augstās sveķu koncentrācijas dēļ nedrīkst izmantot viengadīgajām dārza kultūrām. Rupjākās frakcijas, jo sevišķi priežu mizas, tiek iekrāsotas dažādos toņos, tā panākot interesantus krāsu laukumus un, radot lieliskus akcentus, dekoratīvajā dārzā.
Šķelda – populārākā un ilgākās iedarbības mulča. Izmantojama, kā ilggadīgajām dekoratīvajām, tā ēdamajām kultūrām. Arī šķelda var tikt iekrāsota. Vajag nedaudz slāpekļa mēslojuma.
Augu izcelsmes mulčas
Zaļa zāle – ļoti pieejams mulčas materiāls, viens no labākajiem slāpekļa avotiem visām kultūrām. To drīkst izmantot tikai līdz jūnija beigām dārzeņiem un jūlija beigām daudzgadīgajām kultūrām. Vispār nedrīkst izmantot ēdamām kultūrām ar īsu augšanas periodu – dilles, visa veida salāti, salāti, spināti, redīsi. Pēc tam nopļauto zāli izmanto komposta gatavošanai.
Siens – mulča nedrīkst būt pelējusi, jo sevišķi, ja mēs to izmantojam ēdamu kultūru mulčēšanai. Jo vairāk pāraugusi zāle, jo ilgāk pēc uzklāšanas mulčā tā saglabāsies. To klāj vismaz 10 cm biezumā. Sadalīšanās procesā kalpo kā mēslojums. Var izmantot arī rudens periodā uz ziemu, tikai sienam jābūt sausam.
Salmi – piemēroti ir garie rudzu, kviešu, auzu salmi. Tie gan var saturēt nezāļu sēklas, un graudaugu graudus, padarot tos pievilcīgus grauzējiem. Populārs izmantošanai zemeņu audzēšanā. Vidēji noturīgs mulčas materiāls, bet vienai sezonai ir labi izmantojams. Parasti nelieto dekoratīvām kultūrām. Klāj 10 cm biezumā, Prasa nedaudz slāpekļa mēslojumu.
Koku lapas – sausas ir lielisks siltuma izolators, ziemošanas periodam, klāj vismaz 15 cm biezu kārtu. Nekad kompostēšanai neizmanto augļu koku un ogulāju lapas.
Frēzkūdra – praktiski nesatur nezāļu sēklas un slimību ierosinātājus. Nav lēts, tāpēc parasti izmanto skābu vidi mīlošām kultūrām - skujeņiem, rododendriem, krūmmellenēm, dzērvenēm, brūklenēm. Ja ir vēlēšanās, var izmantot arī citām kultūrām, tikai tad tai jābūt obligāti neitralizētai.
Koksnes pārstrādes materiāli
Papīrs - izmanto pavisam nelielās platībās, ar nosacījumu, ka papīrs nedrīkst būt glancēts un ar krāsainu apdruku. Var izmantot viengadīgām kultūrām. Klājot vairākās kārtās, lapas jāliek vismaz ar 50 % pārsedzi. Klāšana vienmēr jāsāk pretī valdošam vēja virzienam.
Kartons – tā pieejamība ir ierobežota, bet, ja mājas bēniņos ir uzkrājies, tad to droši var likt mulčā. Izmanto tikai nebalināto, vai balināto ar melno apdruku. Labi izmantojams visām rindu kultūrām. Klāšanas tehnoloģija līdzīga kā papīram, tikai atšķirībā no tā, pārklājumam starp loksnēm pietiek ar 30 %.
Komposts – labs mulčas variants, kurā apvienoti daudzi augu izcelsmes materiāli un, iespējams, pievienoti kūtsmēsli. Ideāli savieno mulčas un mēslošanas līdzekļa īpašības. Izmanto vienai sezonai, visām mēslojuma prasīgām kultūrām un pie nosacījuma, ka dārzā nav daudzgadīgo nezāļu.
Neorganiskās mulčas – visvairāk izmanto tieši dekoratīvos nolūkos un, kombinējot kopā ar sintētiskajiem materiāliem, var izmantot arī citos nolūkos.
Oļi – augstas dekorativitātes mulčas materiāls, var būt dažādas krāsas un lieluma, bet līdz ar to tam ir salīdzinoši augsta cena. Izmanto pārsvarā dekoratīvām kultūrām, var kombinēt ar krāsotām mulčām, veidojot krāsainus, mozaīkas tipa laukumus, kas kombinēti ar krāsainām puķēm un dekoratīvo lapu augiem. Var izmantot virs melnā ģeotekstila, tā panākot efektu, ka cauri neizaugs nezāles.
Šķembas – ražo gan no kaļķakmens, gan laukakmeņiem un granīta. Izmantošanas mērķis ļoti līdzīgs, tikai šajā gadījumā pārsvarā klāj virs ģeotekstila, jo šķembām ir asas malas, kas citus sintētiskos mulčas materiālus sabojās.
Sintētiskie mulčas materiāli – vairāki veidi, kas nodrošina iespēju mulčēt, ja pārējie organiskās mulčas materiāli nav pieejami. Visbiežāk izmanto tieši daudzgadīgām kultūrām, vai tām dārzeņu kultūrām, kurām ir lielākā pievienotā vērtība (arbūzi, melones, sparģeļi).
Mulčas materiāls īpašu sagatavošanu neprasa, izņemot, ja liek pašu gatavotu kompostu. Tad vispirms to izsijā, bet drīkst likt tikai tādu, kas ir izkarsis (aerobā - gaisa vidē gatavots), jo tad tur nebūs nezāļu sēklu un slimību ierosinātāju. Pirms izviett mulču uz augsnes, izvēlētā vieta jāizravē un jāuzrušina, vislabāk pēc lietus. Ja lietus nav, tad obligāti ir jāsalaista.
Kad, kā un kādēļ mulčēt?
Mulčas slāni klāj 5-12 cm biezu, pavasarī plānāku, uz ziemu biezāku. Slāni jāuzklāj vienmērīgi pa visu platību, nedrīkst mulčas materiālus cieši pieraust augiem – tie var izsust un, tos vairāk var bojāt grauzēji (peles). Pavasarī mulču uzliek pēc augsnes iesilšanas. Uzliekot uz aukstas augsnes, palēnināsies augu augšana (kā ledusskapī), jo mulčas slānis neļaus uzņemt saules siltumu augsnē. Zemenēm salmus klāj, sākoties ziedēšanai, citiem augiem, atkarībā no gada - maija beigās, jūnija sākumā. Uz ziemošanas periodu (daudzgadīgiem augiem – ziemcietēm, ogulājiem, augļukokiem), mulču uzliek kamēr augsne vēl ir silta, tātad septembra beigās, vēlākais oktobra sākumā. Ja grib tikai pasargāt no sala ziemā, piemēram, rozes, tad mulču klāj tikai pirms sala iestāšanās – plānu 5 cm kārtu, kuru papildina ja gaidāms lielāks sals – zem -10oC. Mulčas slāni parasti uzliek vienā paņēmienā, nākamajā sezonā to atjauno. Vairākos paņēmienos var klāt var uz ziemu, pie barga sala. Pavasarī virsējo kārtu vajadzēs nogrābt nost, lai paliktu tikai jau ieteiktais slāņa biezums. Šķeldas mulču daudzgadīgiem augiem papildina 1 x 3 gados, priežu mizu mulču 1 x 2 gados. Nedrīkst mulčēt augus pirms sadīgšanas un ļoti maziņus, parasti nemulčē arī īsa veģetācijas perioda augus – dilles, spinātus, redīsus, dažus no salātiem (baldriņi). Stādāmās kultūras mulčē pēc iesakņošanās vai, kad augsne iesilusi. Mulčēt vienmēr ir labāk nekā nemulčēt. Darbs ko izlietosiet pie mulčas slāņa ieklāšanas, ar uzviju ietaupīsies mazāk laistot, ravējot un cīnoties ar dažādiem kaitīgiem organismiem. Nemulčēt var, piemēram, ļoti spēcīgi augošus augus, kā kāposti. Dekoratīviem augiem krāsotā mulča jau kalpos kā ainavu elements.
Ieguvumi no mulčēšanas
Ar mulču augi jutīsies ievērojami labāk – tiem nebūs nezāļu konkurences, būs labāk nodrošināti ar mitrumu, komfortablāks būs temperatūras režīms augsnē, samazināta augsnes un augu lapu patogēnu darbība, ievērojami pieaugs augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, augiem būs mazāk stresa, labāk pārziemos. Bez mulčas augs nezāles, prasīs laistīšanu, vairāk izžūs, cietīs no temperatūras stresa, vairāk slimos un būs pakļauti kaitēkļiem, prasīs vairāk mēslojuma un protams, tas viss kopā ir daudz darba dārzā. Mulča ir labs organiskais mēslojums. Mulču parasti nekad nenoņem, bet iestrādā augsnē, šādi rīkojas, piemēram, zemeņu audzēšanā. Noņem tikai sintētiskās mulčas - melno plēvi, melno agrotīklu, ģeotekstilu, viengadīgiem augiem sezonas beigās, daudzgadīgiem, kad beidzas audzēšanas cikls.
Informāciju sagatavoja
Ilze Rūtenberga-Bērziņa
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja