Izvēlēties tīršķirnes vai krustojuma zīdītājgovis

Izvēloties gaļas liellopu šķirni, svarīgi pirmkārt saprast pašiem savas vēlmes un saimniekošanas iespējas. Ja vien saimniecības mērķis nav audzēt tīršķirnes dzīvniekus, tad saimniekiem nav ierobežojumu turēt tikai vienas šķirnes dzīvniekus vai arī krustojuma dzīvniekus. Latvijā, apmeklējot gaļas liellopu saimniecības, ir skaidri redzams, ka lielākā to daļa ir meklējumos, kas būtu labākais risinājums katrā saimniecībā.

Šoreiz nepieskaršos tīršķirnes dzīvnieku audzēšanai, bet gan krustojumiem. Krustošana dod vienkārši papildus ienākumus heterozes efekta dēļ.

Mērķis dzīvnieku krustošanai ir:

1. Izmantot heterozes efektu;
2. Izveidot gaļas ražošanas ganāmpulku;
3. Ražot produkciju noteiktiem tirgiem.

Lai tas viss notiktu, ir nepieciešams skaidrs un precīzs dzīvnieku krustošanas plāns, kas ir izstrādāts katras konkrētās saimniecības vajadzībām.

Starpšķirņu krustošanā pirmās paaudzes (F1) dzīvniekiem izpaužas heterozes efekts (HE). HE pirmās paaudzes dzīvniekiem raksturīga palielināta dzīvotspēja, augšanas ātrums un citas pozitīvas īpašības. Starpšķirņu krustojuma dzīvniekiem gēni pāriet heterozigotā stāvoklī, līdz ar to pēcnācējos izpaužas heteroze. Tā neizpaužas visās organisma pazīmēs vienādā mērā, heteroze var arī neskart kādas īpašības.

Piemēram, ja šķirnes A teļiem atšķiršanas vidējais svars ir 220 kg, bet šķirnes B teļiem – 270 kg, tad vidējais svars starp šīm divām šķirnēm ir 245 kg. Bet, ja sakrusto šīs divas šķirnes, krustojuma teļam atšķiršanas svars ir 265 kg, tad heterozes efekts ir 20 kg (265 kg-245 kg) jeb 8,2%. Šis ekstra svars tad arī ir papildus ienākums, jo nekas papildus nav jādara, teļš vienkārši aug straujāk. Jo šķirnes ir atšķirīgākas, jo efekts ir lielāks. Līdzīgākām šķirnēm efekts procentuāli nebūs tik liels, bet pēc svara pārsniegs abu šķirņu vidējos.

Ganāmpulki Latvijā kopumā nav lieli, tāpēc krustošanas shēmas ir jāizvēlas atbilstoši saimniecības spējai veidot govju grupas, kā arī  jāsaprot, kā tiks ataudzētas vaislas telītes, jo krustojuma telītes ne vienmēr ir izmantojamas ganāmpulka atražošanai.

Divu šķirņu rotācija. Vienas šķirnes govis tiek lecinātas ar citas šķirnes bulli.

          Sistēma ir:

• Vienkārša;
• Visas govis ir vienas šķirnes;
• Visas zīdītājgovis var turēt vienā grupā;
• Svara pieaugumi, salīdzinot ar mātes šķirni, ir ~15%;
• BET nav ataudzējamo telīšu.

Divu šķirņu atpakaļ krustošana. Šajā gadījumā govis ir divu šķirņu un tiek lecinātas ar otras šķirnes bulli. Pēc tam telītes tiek lecinātas ar tās šķirnes bulli, kas nav tēva šķirne.

          Sistēma ir:

• Ar labu šķirņu efektu;
• Jābūt divām govju grupām;
• Teļi tiek iegūti salīdzinoši viendabīgi;
• Zīdītājgovis var nebūt viendabīgas.

Lai labāk varētu saprast, kāds ir šķirnības sadalījums pa paaudzēm, skatīt 2. attēlu.

Asinība stabilizējas pie sadalījuma 65/35% vai 35/65%. Tā 65% ir tai šķirnei, kuras vaislinieks tika izmantots.

Trīs šķirņu terminālie krustojumi. Zīdītājgovis, kas ir divu šķirņu krustojumi, tiek lecinātas ar trešās šķirnes bulli.

          Šajā sistēmā:

• lielākais ieguvums ir dubultais heterozes efekts, kas nodrošina pat par 20% lielāku svaru;
• nav ataudzējamo telīšu;
• ļoti viendabīgs ganāmpulks un iegūtie teļi;
• ir nepieciešama tikai viena govju grupa un vienas šķirnes vaislinieks.

Ja saimniecība ir pietiekami liela, tad F1 krustojuma telītes – zīdītājgovis var audzēt saimniecībā, kā parādīts 3. attēlā, vai arī iepirkt no kādas citas saimniecības.

Ir svarīgi izanalizēt, pārdomāt un atrast piemērotāko krustošanas shēmu, un tad arī pie tās stigri pieturēties. Haotiska, nesistemātiska un eksperimentējoša krustošana dos neprognozējamu rezultātu. Ja to tomēr gribas darīt, tad neatstājiet telītes vaislai, bet visus pēcnācējus realizējiet nobarošanai.

1. attēls. Divu šķirņu rotācija. Vienas šķirnes govis tiek lecinātas ar citas šķirnes bulli.

2. attēls. Atpakaļkrustošanas grafiskais attēls un asinību sadalījums pa paaudzēm.

3. attēls. Trīs šķirņu krustojumu veidošanas grafiskais attēls.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja