Zīdītājgovju un vaislas buļļu ēdināšana sekmīgai lecināšanai

Lai zīdītājgovju ganāmpulkā katru gadu notiktu regulāra govju atnešanās, ir ļoti būtiski, lai servisperiods (dienas no atnešanās līdz veiksmīgai aplecināšanai vai apsēklošanai) ganāmpulkā būtu 80 dienas.

Kompakts atnešanās periods, kad 97% zīdītājgovju atnesās 12 nedēļu periodā, ir iespējams tikai tad, ja servisperiods nav garāks par 80 dienām.

Tikko atnesusies govs savu enerģiju sadala sekojošām vajadzībām:

• lai ražotu pienu teļam un palielinātu piena daudzumu atbilstoši teļa pieaugošajām vajadzībām;
• lai atgūtos pēc dzemdībām;
• lai atsāktu meklēšanos;
• (ja iespējams) lai atgūtu ķermeņa kondīciju.

Ja barība nav pietiekami kvalitatīva, lai nodrošinātu visas vajadzības, tad viennozīmīgi prioritāte ir teļa nodrošināšana ar pienu. Ķermeņa kondīcijas jeb dzīvsvara palielināšana, dzemdes involūcija un meklēšanās cikla atjaunošanās tiek atlikta uz vēlāku laiku.

Hormonu darbība, kas kontrolē auglību un barošanu, ir cieši saistīta. Tāpēc zīdītājgovju ēdināšana pirmajās nedēļās pēc atnešanās ir ļoti svarīga, jo ķermeņa kondīcijas zaudēšana (novājēšana) šajā periodā būtiski pasliktinās olšūnu kvalitāti un embriju dzīvotspēju.

Atnešanās periodu saīsināt neizdosies, ja tīri mehāniski vaislas bulli pievienosiet ganāmpulkam ātrāk. Govīm dzemdes būs sakārtojušās, un meklēšanās būs atjaunojusies ne ātrāk kā 40 dienas pēc atnešanās. Ja mērķis ir saīsināt atnešanās periodu, tad tās govis, kas atnesās pēdējās, ir jāpārdod vai jābrāķē.

Govīm pēc atnešanās barībā ir nepieciešams augsts enerģijas līmenis. Tāpēc arī atnešanās ir jāplāno laikā, kad to varam nodrošināt visvieglāk un vislētāk. Tā ir arī atbilde, kāpēc pavasara atnešanās ir vispopulārākā zīdītājgovju ganāmpulkos.

Uz veiksmi nevar paļauties, nodrošinājums ar barību ir jāuzrauga.

Atnešanās laiks un piena ražošanas periods ir jāplāno tā, lai barība būtu gan pietiekamā daudzumā, gan kvalitatīva. Pietiekama un sabalansēta ēdināšana šajā periodā ietekmēs ne tikai apaugļošanos, bet arī teļa atšķiršanas svaru.

Ēdināšanai uzreiz pēc atnešanās ir jābūt tādai, lai govs nezaudētu svaru. Ja vien ir iespējams, tad šajā periodā barībā nevajadzētu pārāk lielu proteīna daudzumu, jo tas veicinās piena veidošanos, kas var būt par iemeslu teļu caurejām un govju mastītiem. Ja govis uzreiz pēc atnešanās iet ganībās, tad šajā periodā ganību platības ir krietni jāpalielina, lai samazinātu slimību (caureju) izplatīšanos starp teļiem.

Teļam augot, palielinās arī nepieciešamā piena daudzums, izslaukuma maksimumu zīdītājgovs sasniedz praktiski tajā pašā laikā, kad tās ir jālecina (~80 dienas pēc atnešanās).

Ēdināšana ir jāsakārto tā, lai uz šo laiku nodrošinātu vislielāko piena veidošanos, bet vienlaicīgi arī ķermeņa kondīcijas palielināšanos veiksmīgai lecināšanai vai sēklošanai.

Pareiza ēdināšana ir atslēgas vārds zīdītājgovju auglībai.

Neaizmirsīsim par vaislas buļļiem.

Astoņas nedēļas (~2 mēnešus) pirms vaislinieka pievienošanas govju ganāmpulkam, buļļa barības devā ir jāiekļauj 2–3 kg spēkbarības, kas ir pietiekami šķiedraina un satur 14% proteīna. Papildus spēkbarības izēdināšana ir jāturpina arī lecināšanas periodā. Mērķis ir ķermeņa kondīciju noturēt virs 3 visu lecināšanas periodu.

Ja vien govju ēdināšana ir bijusi pareiza un tām ir lecināšanai nepieciešamā ķermeņa kondīcija, 12 nedēļas jeb 3 mēneši ir pietiekams periods vaislas buļļa būšanai kopā ar govīm. Labi aprūpētos ganāmpulkos šo periodu var saīsināt līdz 9 nedēļām.

Vaislas buļļiem ir jānodrošina kustību iespējas, lai tie būtu sagatavoti aktīvajam lecināšanas periodam. Ja buļļus tur novietnē, tad pastaigu laukuma ierīkošana ir veids, kā nodrošināt aktīvas kustības un sagatavot “darbam” ganībās. Vaisliniekiem barības galdam ir jābūt atstatus no dzirdnes, lai radītu nepieciešamību kustēties.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopībības nodaļas vadītāja

Materiāla sagatavošanā izmantotas rekomendācijas gaļas liellopu rentablai audzēšanai Lielbritānijā.