Saldie ķirši pasaulē un Latvijā

Raksturojot situāciju pasaulē, iepazīstināšu ar informāciju, kāda izskanēja pēdējā saldo ķiršu audzētāju pasaules forumā Japānā.

Saldo ķiršu labākas apputeksnēšanas nodrošināšanai ASV tiek izmantoti speciāli šķidrumi, kas izmaksā 250 dolārus uz ha. Jaunas šķirnes parādīja Čehija, piemēram, ‘Christiana’, ‘Elka’, ‘Felicita’, ‘Irena’, ‘Korvin’ un ‘Early Korvin’. Ungāri tirgū piedāvā šķirni ‘Petrus’, kuras lielā priekšrocība – tā ir pašauglīga, ‘Carmen’ ir ar ļoti lieliem augļiem, savukārt ‘Vera’ saldie ķirši ir ar salīdzinoši lieliem augļiem – tāpēc laba tirgus prece. Potcelmu tirgū joprojām dominē ‘Gisela-5’, savukārt ‘Gisela-6’ trūkst noturības, pieejama arī ‘Gisela-12’. Krievijā strādā ar potcelmu ‘Krimin-5’, Polijā ar potcelma ‘Mahaleb’ izcelsmi, izmanto arī ‘Pilst’ un ‘Popiel’. Vācijā strādā ar potcelmiem ‘Weigi-2’ un ‘Weigi-1’, kas dod vidēja auguma kokus, ‘Weigi-3’ potcelms paredzēts, ja dārzu ierīko smagāka mehāniskā sastāva augsnēs. ASV strādā ar potcelmiem ‘Clinton’, ‘Caare’ un ‘Cass’. Itāļi strādā ar ķiršveida plūmi ‘Prunus cerasifera’.

Kopšanas tendences

ASV un Polijā izmanto zaru mehānisko apgriešanu. Apdobēm izmanto sintētiskos segmateriālus (neaustais polipropilēns – ģeotekstils). Saldos ķiršus audzējot auglīgās augsnēs, pasaules prakse ir apgriezt saknes. Tas nozīmē, ka tādā veidā tiek samazināta barības vielu pieplūde kokam un samazinās tā augšanas spars. Vainagi tiek veidoti specifiski, izplatītākais ir “kausveida” vainags un vainags, kuram vadzars tiek noliekts paralēli augsnes virskārtai un ražojošie zari simetriskā attālumā cits no cita atzarojas pilnīgi vertikāli. Visbiežāk tiek izmantota “slaidā vārpsta”, kad no vadzara atzarojas pamatzari ar augļzariņiem, kuri regulāri, ik pēc četriem gadiem pakāpeniski tiek nomainīti ar jauniem. Modificēts šī vainaga paveids ir šaurā slaidā vārpsta, kas atšķiras ar to, ka vainags tiek veidots vēl šaurāks. Bieži izmantojot šo paņēmienu, koki tiek stādīti, satuvinot ne tikai rindstarpas, bet, stādot kokus divrindu vai pat trīsrindu slejās, jo sevišķi segtās platībās. Koki rindā tiek sabiezināti pat līdz 0,8–1 metra attālumam. Mērķis ir iegūt maksimālu ražu no ierobežotas platības vienības, līdz ar to iegūstot augstākus ienākumus un peļņu. Mūsu apstākļos vairākrindu slejas nav izmantojamas sliktāku gaismas apstākļu dēļ.  Klimata pārmaiņu dēļ saldo ķiršu audzēšana dienvidu valstīs kļūst problemātiskāka augsto gaisa temperatūru dēļ.

Augļu plaisāšanas novēršanai izmanto abscilskābes un kalcija hlorīda šķīdumu maisījumu. Spānijā mēģina palēnināt ķiršu nogatavošanos, izsmidzinot melatonīnu. Būtisks aspekts ir starpvalstu konkurence. Ja kādreiz Dānijā daudz audzēja skābos ķiršus un izmantoja vīna raudzēšanai, tad tagad vīndari šos ķiršus par lētāku cenu labprātāk ieved no Polijas. Viena no problēmām, kas pagaidām nav parādījusies pie mums, ir augļu muša Drosophila suzukii. Ārzemēs mēģina sterilizēt mātītes, audzēt tuneļos, izmantojot pretinsektu tīklus. Šīm mušiņām patīk lieli, nekopti un ēnaini koki.

Japānā pirmie saldie ķirši nonāca 1868. gadā. Interesanti, ka joprojām 70% apmērā tiek audzēta šķirne ‘Satonishiki’, kam ir krēmkrāsas mīkstums, bet miziņa ir dzeltenā krāsā ar sārtu virskrāsu. Pie mums noteikti šie ķirši negūtu ievērību, bet šis fakts tikai pierāda, ka Japāna ir izteiktu tradīciju zeme no paaudzes paaudzē. Šķirne tiek audzēta uz ‘Colt’ potcelma, veicot sakņu apgriešanu. Jaunākās šķirnes spēj aizņemt tikai 30% no platībām. Segtās platībās retina ne tikai ziedus, bet arī augļaizmetņus, atstājot 2–3 ķekarā, darbs pie viena koka tiek turpināts pat astoņas stundas. Koki bieži tiek stiprināti pie atsevišķa mieta. Uz apdobēm liek saules gaismu atstarojošus segumus. Augļi tiek vākti mazās kastītēs, kilograma cena ir 17 eiro. Par 30 minūšu uzturēšanos ķiršu dārzā ar ēšanu maksā no 12–30 eiro. Savukārt lasītājiem maksā 10 eiro stundā. Pamata vainagu veidi ir divi simetriski paralēli atliekti vadzari, no kuriem vienādos attālumos audzē pamatzarus ar augļzariņiem; otrs variants – vecākiem kokiem tiek izveidoti divi vadzari plata “V” veidā. Ļoti bieži šādi ķiršu koki tiek nodoti mantojumā no paaudzes paaudzei.

Situācija Latvijā

Tendences, kas nosaka, kādēļ mēs vēl nevaram lepoties ar lieliem saldo ķiršu dārziem, ir vairākas.

Pirmkārt, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, tas ir zināšanu trūkums, jo saldo ķiršu stādījums kļūdas nepiedod. Diemžēl iespējas pieļaut kļūdas ir gana lielas. Labā ziņa ir tā, ka zināšanas iespējams papildināt praktiski katru gadu. Taču atziņas daudzviet ir jāuzkrāj pašiem, jo Latvijā klimats ir ļoti mainīgs un daudzveidīgs.

Klimatiskie apstākļi

Saldos ķiršus var izaudzēt praktiski visā Latvijā, tikai atšķiras riska faktoru daudzums. Lai arī ģeogrāfiskie attālumi nav lieli, tomēr atšķirības veģetācijas periodā pie nelabvēlīgas sakritības starp Latvijas ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem var sasniegt pat 21 un vairāk dienu. Atšķiras nokrišņu dinamika un sadalījums pa mēnešiem. Arī saules spīdēšanas ilgums atšķiras, kam ir ļoti būtiska loma cukuru uzkrāšanai ogās.

Potcelmi

Lai arī regulāri turpinās pētījumi par saldo ķiršu potcelmiem, uzrādot perspektīvas kombinācijas, taču kopumā Latvijā, izņemot smaržīgā ķirša (‘Cerasus mahaleb’) potcelmu, pārējie tik drošus rezultātus neuzrāda, lai arī īslaicīgi rezultāti ir labāki, tomēr koku mūžs uz citiem potcelmiem un ziemcietība nav tik laba, lai varētu droši ieteikt komercplatībām.

Audzēšanas tehnoloģijas

Saldie ķirši ir kultūra, kuras audzēšanā perfekti jāievēro  tehnoloģija, un katra novirze no tās izraisa negatīvas sekas. Saldie ķirši prasa kalcija mēslojumu, tādēļ to audzēšana, nenoregulējot pH augsnes skābuma režīmu, nesīs ļoti bēdīgus rezultātus. Mitruma nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo sevišķi pēc ziedēšanas augļu briešanas laikā. Pilienveida laistīšanas sistēmas izveidošana ne katru gadu nesīs papildu ienākumus, un gados ar nevienmērīgiem nokrišņiem ogu nogatavošanās laikā var atkarībā no šķirnes izraisīt pat 100% ogu plaisāšanu. Otrs veids, kā pasargāt stādījumus no pārmērīgiem nokrišņiem un krusas, ir segumu izmantošana. Diemžēl konstrukcijas nav lētas, un pagaidām, kamēr to izmaksas var sasniegt līdz 30 000 eiro uz ha, nav īsti pamata segumus izmantot komercsaimniecībās, lai gan pasaules tendences rāda, ka saldie ķirši ir gatavi pat pārcelties uz siltumnīcām.

Būtisks moments ir stādu izvēle, vai, pareizāk sakot, tas, kāda vecuma stādi tiks stādīti. Sāksim ar to, kādus nevajadzētu stādīt. Tie ir divgadīgie stādi, kam, pateicoties lielajam ķiršu zaru augšanas sparam, praktiski ir izveidojies vainags ar neatbilstošiem atzarošanās leņķiem. Pirmajā brīdi šķiet, ka tas nemaz nav tik slikti, tomēr saldiem ķiršiem tas nozīmē lēnu bojāeju. Izrādās, ka šaurāki leņķi izraisa ne tikai spēcīgu zaru augšanu, strauji izjaucot barības vielu balansu starp vadzaru un pamatzariem, bet spēcīgā augšana samazina ogu ražošanu. Bīstamākais notiek tieši ziemošanas periodā, šaurajos atzarošanās leņķos labprāt satek ūdens, tā sekmējot ne tikai iespējamās infekcijas, bet primāri lielākās problēmas sagādā sals. Ūdens sasalstot izplešas un rada sākumā nelielus, bet vēlāk arvien ievērojamākus koksnes bojājumus. Pamazām, no gada uz gadu, miza tiek atplēsta arvien vairāk, koks tiek it kā izģērbts, un tas ir tikai laika jautājums, kad koks pilnībā iet bojā. Vai no tā var izvairīties? Var, ja izmanto stādīšanai viengadīgos acotņus, kuriem perfekti izveido vainagu ar platiem atzarošanās leņķiem, jo valnīša izveidošanās pie pamatzaru pamatnes pasargā no šādiem bojājumiem, un koki labi ražo. Tā kā saldajiem ķiršiem ir tendence ražot bagātīgi, tad ir gadījumi, kad ir jēga augļaizmetņus paretināt, tas uzlabos koku ziemcietību. Mazāk būs iespēja izplatīties pelēkai puvei un parastai augļu puvei, kas sevišķi nozīmīgi var būt tieši bioloģiskos dārzos. Ziemcietību ievērojami var ietekmēt bagātīgas ražas gads un mitrā vasarā – lieli jauno dzinumu pieaugumi. Koki būs ļoti novārdzināti, tādēļ ražas normēšana un jauno dzinumu īsināšana līdz 50 cm būs vitāli nepieciešama.

Pasargāšana no putniem

Ļoti svarīgs moments ir pasargāšana no putniem, jo daudzviet tieši šis faktors pieliek punktu attiecīgā gada ražai. Tikai kompleksa un radoša pieeja palīdz tikt ar to galā. Šogad sekmīgi sevi ir pierādījuši atbaidītāji, sākot no putnu briesmu signāliem, kas strādā uz kustības (putnu) principu, līdz plēsīgo putnu pūķiem un baloniem.

Ievērojot visus minētos faktorus, būs liela iespēja, ka saldie ķirši jums atnesīs arī peļņu.

No patērētāju viedokļa, cilvēki arvien mazāk izvēlas mums zināmos saldo ķiršu kompotus, daudz labprātāk vairāk  uzturā lieto saldo ķiršu sulas, ar katru gadu pieaug patēriņš sukādēm. Cilvēki sāk vairāk gatavot smūtijus.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā