Zviedru līnijas Šarolē vaislinieku ieguve un izvērtējums

Latvijas lopkopības saimniecībās arvien vairāk palielinās gaļas liellopu skaits. Lielu popularitāti pēdējos gados ieguvušas saimniecības, kas veido un apsaimnieko zīdītājgovju ganāmpulkus. Vērojama pozitīva tendence, jo palielinās gan zīdītājgovju skaits, gan saimniecību skaits, gan lopu skaits ganāmpulkos. Pēc Lauksaimniecības datu centra sniegtās publiskās informācijas, ganāmpulkos, kuros audzē gaļas liellopus, uz 1.01.2014. ganāmpulku skaits bija 4324 ar 48 tūkstošiem gaļas liellopu, kas uz 1.01.2017 bija palielinājies līdz 8466 ganāmpulkiem ar 96 tūkstošiem gaļas liellopu.

Ievērojami palielinājies to saimniecību skaits, kuros tiek veikta pārraudzība. Pārraudzību 2014. gadā veica 918 ganāmpulkos, 2016. gadā – 1243 ganāmpulkos. Jau vēsturiski, uzsākot gaļas liellopu audzēšanu Latvijā, saimnieki gaļas liellopu audzēšanai ir izvēlējušies Šarolē (ŠA) šķirnes dzīvniekus. Tāpēc tieši tie ieņem vadošo pozīciju ganāmpulkos. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, pārraudzības ganāmpulkos bija 13 651 ŠA šķirnes dzīvnieki 2014. gadā, bet jau 18 965 ŠA šķirnes dzīvnieki 2016. gadā. Tie ir importēti no dažādām valstīm, kurās ir kvalitatīvi šķirnes dzīvnieki, pēdējā laikā arī no Zviedrijas, kā arī Zviedrijas izcelsmes dzīvnieki iegādāti no citām ES valstīm, kur šos dzīvniekus audzē un realizē vaislai. Šo izvēli ietekmē līdzīgie Ziemeļeiropai raksturīgie klimatiskie apstākļi, kā arī fakts, ka Zviedrijā audzētiem ŠA šķirnes dzīvniekiem ir noteikti augsti kvalitātes standarti.

Tā kā zīdītājgovju ganāmpulki Latvijā veidojušies salīdzinoši nesen, tad, lai nozarē sasniegtu labus rezultātus, ir būtiski jāpilnveido saimniekošanas sistēma, ieviešot soli pa solim saimniecībās labāko pieredzi. Tāpēc, ierīkojot izmēģinājumus, tiek aktualizēti nozarei problemātiskākie jautājumi. Jāņem vērā fakts, ka Latvijā uz 100 ŠA šķirnes zīdītājgovīm 2016. gadā piedzimuši vien 88 teļi. Ziņas par atšķirtiem teļi nav. Atnešanās vieglums Latvijā ŠA šķirnes zīdītājgovīm ir vien 88,8%, un zīdītājgovju ganāmpulku apsaimniekotājiem ļoti nopietni būtu jāanalizē katrs apgrūtinātu dzemdību gadījums. Piemēram, Zviedrijā 2014. gadā no ŠA šķirnes zīdītājgovīm atšķirti 99,5 teļi no 100 piedzimušiem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Zālēdāju projekta ietvaros rīkotajā fermu dienu seminārā, kas 6. oktobrī notika Kuldīgas novada SIA “Lāses AM”, veterinārārsts Olārs Obodņikovs izskaidroja zīdītājgovju teļu mirstības iemeslus, kā galvenos minot vāju dzemdību norisi, kas izsauc skābekļa badu teļam. Šo problēmu bieži novēro nepietiekoši izaugušām telēm, kas dzemdē jaunākas par 24 mēnešiem, vai telēm pēc 30 mēnešu vecuma. Vājas vai pārbarotas teles nespēj pietiekami uzņemt mikroelementus Ca un Mg, jo dzemdību ceļi klāti ar tauku slāni. Jāatceras, ka zīdītājgovij ķermeņa kondīciju (ĶK) nosaka pēc 9 baļļu sistēmas, ieteicamā kondīcija, zīdītājgovij atnesoties, ir robežās no 5–6,5 ballēm. Ja atbilstoši dzīvnieku fizioloģiskajam stāvoklim netiek sistemātiski izēdinātas minerālvielas, piemēram, Se, J, Zn, Cu, dzemdību procesā dzemdei var nebūt nepieciešamā tonusa, kas var radīt problēmas. Jāizbaro arī citi mikroelementi, kas atbild par pārējo orgānu darbību. Ļoti būtiska ir vide, kurā nonāk teļš. No mammas vēdera siltās un sterilās vides bieži vien tas nokļūst nesagatavotos apstākļos. Svarīgi ir gaidīt dzemdības un sagatavot tīru, bagātīgiem un sausiem pakaišiem klātu novietni, kur vienai govij būtu paredzēti ne mazāk kā 10–14 kvadrātmetri platības, bez stresa apstākļiem. Lai dzemdības nesāktos nesagatavoti, jānodrošinās ar aprīkojumu un iespēju nepieciešamības gadījumā sazināties ar veterinārārstu.

Neskatoties uz to, ka gaļas šķirņu dzīvnieku skaits palielinās, nav nemaz tik daudz saimniecību, kas spēj piedāvāt kvalitatīvus vaislas dzīvniekus. Eiropas prakse rāda, ka no visiem zīdītājgovju ganāmpulkiem apmēram 20% būtu jāaudzē vaislas materiāls, bet Latvijā patlaban šādu saimniecību ir mazāk.

Tāpēc LLKC Zālēdāju projekta ietvaros ierīkoja izmēģinājumu par gaļas šķirnes vaislinieku pēcnācēju salīdzināšanu SIA “Lāses AM” Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Ar tīršķirnes gaļas liellopu audzēšanu saimniecība nodarbojas piecus gadus, un tai ir piešķirts šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss, un saimniecība strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Šobrīd saimniecībā ir 138 tīršķirnes vaislas zīdītājgovis, 6 vaislas buļļi, vairāk nekā 100  ŠA šķirnes zīdītājgovi. Pavisam saimniecībā ir 328 gaļas šķirņu dzīvnieki. “Lāses AM” apsaimnieko 422 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem ilggadīgie zālāji – 55 ha, sētie zālāji – 325 ha. Saimniecības mērķis ir izveidot ļoti kvalitatīvu selekcijas dzīvnieku kodolu, lai iegūtu augstvērtīgus, produktīvus dzīvniekus – vaisliniekus ar teicamiem dzīvmasas pieauguma rādītājiem pēcnācējiem, izciliem šķirnei atbilstošiem eksterjera rādītājiem, mierīgu temperamentu, labiem auglības rādītājiem un ļoti būtiski – vieglu atnešanos. Saimniecības lopkopības nozares vadītāja Dace Meldere ir pārliecināta, ka, lai iegūtu labu rezultātu, ir nepieciešama kvalitatīva ģenētika, teicama dzīvnieku apsaimniekošana un sabalansēta ēdināšana. Ja kaut viena prasība no iepriekš pieminētājām nav nodrošināta, – rezultāts nav sasniedzams.

Izmēģinājuma mērķis ir vērtēt Šarolē šķirnes vaislinieku ietekmi uz pēcnācēju augšanas un attīstības rādītājiem vienādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos; analizēt vaislinieku izcelsmi, eksterjera lineāro vērtējumu un temperamentu. Pirmā gada uzdevums – vērtēt teļu ieguvei izmantoto zīdītājgovju dzīvmasu, eksterjera lineārā vērtējuma pazīmes, temperamentu un atražošanas rādītājus, 2017. gadā dzimušo teļu dzīvmasu piedzimstot, 30 un 90 dienu vecumā.

Izmēģinājumā tika analizēti 54 teļi, kuri dzimuši laikā no 2017. gada aprīļa līdz jūnija sākumam, kuru mātes bija Šarolē tīršķirnes dažāda vecuma zīdītājgovis. Pēcnācēji iegūti no Šarolē tīršķirnes trīs vaisliniekiem, kuri dzimuši Zviedrijā. Teļu svēršana tika veikta piedzimstot, no teļa 15. līdz 40. dzīves dienai (15. maijā un 20. jūnijā), no teļa 78. līdz 110. dzīves dienai (2. un 31. augustā). Zīdītājgovju svēršana veikta 2016. gada 11. augustā (govju grūsnības laikā) un pēc atnešanās. Analizēta LDC datu bāzē uzkrātā pārraudzības informācija, vaislinieku un zīdītājgovju eksterjera pazīmju lineārais vērtējums, zīdītājgovju vecums pirmo reizi atnesoties un teļa dzimšanas laikā, teļu dzīvmasa (kg) piedzimstot, koriģētā dzīvmasa 30 dienu vecumā, koriģētā dzīvmasa 90 dienu vecumā, dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz 30 un 90 dienu vecumam, no 30. līdz 90. dienai.

1. tabula

Zīdītājgovju dzīvmasa un atražošanas pazīmes

Izmēģinājumā iekļautajām zīdītājgovīm, no kurām tika iegūti teļi, pirmā atnešanās reize vidēji bija 25,3 mēnešos, dzīvmasa pirms atnešanās – vidēji 773,8 kg, bet pēc atnešanās – 756,9 kg. Vidējais pirmo dzemdību vecums 2014. gadā Zviedrijā ŠA dzīvniekiem ir 25,6 mēneši.

 2. tabula

Vidējā dzimšanas dzīvmasa teļiem

* Vidējā dzīvmasa būtiski atšķiras starp dzimumiem (p<0,05)

Izmēģinājumā iekļautajiem teļiem dzimšanas dzīvmasa vidēji ir 52,6 kg, telēm vidējā dzimšanas dzīvmasa vidēji ir 51 kg, bet buļļiem – 54,2 kg. Zviedrijā vidējie dzīvmasas rādītāji 2014. gadā piedzimstot bullim bija 49 kg, telei – 46 kg.

Izmēģinājumā iekļautās zīdītājgovis pirmo reizi atnesās no 24,7 līdz 25,8 mēnešu vecumam, kas ir ekonomiski izdevīgi. Zīdītājgovju vidējā dzīvmasa gan pirms, gan pēc atnešanās būtiski atšķīrās atkarībā no to atnešanās reizes, bet bija atbilstoša zviedru līnijas Šarolē šķirnes izvirzītajiem kritērijiem. Teļu dzimšanas dzīvmasu ietekmēja gan teļa dzimums, gan mātes laktācija. Lielākā pienība tika novērota vecāku laktāciju govīm. Dažādu vaislinieku pēcnācēju dzīvmasa būtiski neatšķīrās, izmēģinājumā tika iekļauti trīs dažādu vaislinieku pēcnācēji. Starp teļu dzimšanas dzīvmasu un dzīvmasu 30 dienu vecumā novērota vidēji cieša sakarība.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja