Koku lapas – iespēja vai apgrūtinājums

Klāt kārtējais zelta rudens un lapkritis, izaicinājums sētniekiem pilsētās un katram privātās zemes īpašniekam laukos un apdzīvotajās vietās. Var lapas uztvert kā papildu darbu un apgrūtinājumu, bet var arī saskatīt iespējas. Kā tās likt lietā, lai dārzam dotu labumu?

Pašvaldības šajā periodā aktīvi piedāvā iespējas bez maksas lapas maisos aizvest uz speciāliem savākšanas laukumiem. Ir pašvaldības, kas pat ir paredzējušas iespējas šīs lapas kompostēt.

Lapas kā mulčas materiāls

Koku lapas ir nozīmīgs materiāls mulčēšanai, it sevišķi pirms ziemošanas perioda. Nozīmīgākās koku sugas, kuru lapas var izmantot, ir lielie lapu koki – dažādu sugu ozoli, kļavas, gobas, vīksnas, zirgkastaņas. Nelielo izmēru dēļ mazāk piemērotas ir bērzu un liepu lapas. Lapu mulča ir jāliek vismaz 15 cm biezā kārtā, jo lapas mitruma ietekmē pamazām sasēdīsies. Obligāti jāmulčē no jauna iestādītie vai pārstādītie augi, bet pārējiem, ja lapu ir daudz, mulča arī nāks tikai par labu. Vislabāk ir mulčēt ar sausām lapām. Mulču uzklāj, sākoties sala periodam. Ja ir iespējams, nedaudz lapu var paturēt rezervē, lai mulčas slāni varētu papildināt sala jutīgiem augiem, ja iestājas  spēcīga sala periodi.

Citi lapu izmantošanas veidi

Uz augsnes virskārtas. Ar lapām var mulčēt augsni, tad tā tiks pasargāta ne tikai no klimatisko apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, bet arī veicinās augsnes auglību dārzā. Mikroorganismi un sliekas ļoti aktīvi uzsāks lapu sadalīšanu no apakšas. Šajā gadījumā mulču klāj, līdzko raža ir novākta, negaidot sala iestāšanos. Uzrakt augsni nav nepieciešams. Pavasarī nesadalījušos lapu atlikumu ierok irdenajā augsnes virskārtā un sēj vai stāda, ko nu vajag.

Lapu ierakšana tranšejā. Izrok 20–25 cm dziļu tranšeju gar ogulāju, augļu koku rindu, arī gar dekoratīviem augiem. Tranšeju līdz pusei piepilda ar lapām, šajā gadījumā labāk, ja tās būs mitras, un apber ar augsni. Tādā veidā var pārrakt arī visu augsni dārzā. Pirmās tranšejas augsni nober blakus, līdz pusei piepilda ar lapām un apber ar augsni no nākamās izraktās tranšejas tā, līdz visā dārzā lapas ir ieraktas.

Lapu kompostēšana maisos. Var izmantot lielos atkritumu maisus – 100, 150, 200 l, kurus vienkārši, nedaudz pieblīvējot, piepilda ar mitrām lapām. Maisus novieto šķūnī vai citā neapkurināmā telpā zem jumta. Maisus aizsien un ar asu metāla stieni ik pa 20–25 cm visapkārt sadursta. Šo procesu ik pa 2–3 mēnešiem atkārto. Pēc diviem gadiem būs vērtīgs satrūdējušu lapu organiskais mēslojums. Galarezultāts tiks sasniegts ātrāk, ja katrai ap 20 cm biezai lapu kārtai uzbērsiet sauju gatava komposta, bet vēl ātrāk, ja mazliet salaistīsiet vai sabērsiet ar kādu no biokompostētājiem. Tad rezultāts būs jau aptuveni pēc gada.

Kompostēšana. Lapas kā vienu no sastāvdaļām pievieno kopējai komposta kaudzei. Rudens ir pateicīgs laiks kārtējās komposta kaudzes izveidošanai. Kad lapas savāktas, kopā ar pārējām sastāvdaļām komposta kaudzi izveido un pabeidz vienas dienas laikā.

Dedzināšana. Lapu sadedzināšana būs iespējama tikai lauku apvidū vai nelielos daudzumos, vai atsevišķu pilsētu pašvaldībās. Mans ieteikums ir sadedzināt tikai augļu koku un ogulāju lapas, to apjomi nebūs lieli. Pārējās lapas vajadzētu izmantot vērtīga organiskā mēslojumu iegūšanai.

Riski, kas saistīti ar lapu izmantošanu

Kā mulčas vai mēslošanas materiālu nevajadzētu izmantot augļu koku lapas, jo tās lielākoties ir dažādu slimību un kaitēkļu skartas. Tā mēs netīši varam sekmēt dažādu kaitīgo organismu izplatību dārzā nākamajā gadā. Kā jau ar jebkuru mulčas materiālu, ir jāizvairās lapas piegrābt biezā kārtā cieši ap dekoratīvo krūmu, ogulāju un augļu koku sakņu kakliem. Tas var izraisīt izsušanu.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā