You are here
Piena bakterioloģiskais piesārņojums
Viens no svarīgākiem piena kvalitātes rādītājiem ir baktēriju kopskaits pienā. Lai to samazinātu, ir jāveic pareiza slaukšanas un dzesēšanas iekārtu mazgāšana un dezinfekcija.
Mazgāšanas un dezinfekcijas process ir atkarīgs no slaukšanas un dzesēšanas iekārtu ražotāja, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļa veida un ražotāja.
|
Dažās slaukšanas un dzesēšanas iekārtās, piemērām, Fullwood viss mazgāšanas uz dzesēšanas process tiek nodrošināts, izmantojot tikai karstu ūdeni (vairāk par 70 0C). Slaukšanas un dzesēšanas iekārtas tiek izmazgātas un nodezinficētas, neizmantojot nekādus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Tiek ietaupīti naudas līdzekļi ķīmisko līdzekļu iegādei, taču tiek patērēts vairāk elektroenerģijas karstā ūdens uzsildīšanai. |
|
Izmantojot šāda tipa slaukšanas iekārtas, to ražošanas un komplektēšanas procesā vairāk tiek izmantots tērauds un stikls, mazāk – plastmasas sastāvdaļu, jo ilgstoši karsto temperatūru iedarbības rezultātā tās sāk deformēties. Šāda tipa slaukšanas iekārtām arī gumiju sastāvdaļas nolietojās ātrāk, un tās biežāk ir jāmaina. Labus rezultātus var sasniegt, ja saimniecībās tiek izmantotas atkaļķošanas un atdzelžošanas iekārtas vai ūdens, kuru izmanto mazgāšanas un dezinfekcijas procesā, ar zemu cietību un mazu dzelzs saturu.
Pārējo ražotājfirmu slaukšanas un dzesēšanas iekārtās tiek lietoti speciālie mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Latvijā tiek piedāvāti vairāku ražotāju ķīmiskie līdzekļi slaukšanas un dzesēšanas iekārtu mazgāšanai un dezinfekcijai gan konvencionālajām, gan bioloģiskajām saimniecībām.
|
Vairums slaukšanas un dzesēšanas iekārtu ražotāju piedāvā mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kuri tiek izstrādāti speciāli iekārtu mazgāšanai un dezinfekcijai. Šo ražotāju līdzekļi vairāk saudzē iekārtu sastāvdaļas (plastmasas, gumijas). Piensaimniecībā tiek izmantoti gan “parastie”, gan kombinētie mazgāšanas un dezinfekcija līdzekļi. “Parastie” mazgāšanas līdzekļi veic iekārtu mazgāšanas funkciju. Lai samazinātu baktēriju kopskaitu pienā, pēc mazgāšanas obligāti ir jāveic arī iekāru dezinfekcija.
Kombinētajiem mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem bez “mazgāšanas” vielām klāt ir pievienota arī dezinfekcijas viela, līdz ar to slaukšanas un dzesēšanas iekārtas vienlaikus tiek gan izmazgātās gan dezinficētas. Slaukšanas un dzesēšanas iekārtu mazgāšanai un dezinfekcijai tiek izmantoti sārmainie un skābie mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Sārmainie līdzekļi parasti ir zilas krāsas tilpnēs un kannās vai ar ziliem vāciņiem, tie veic visu organisko vielu (tauku, olbaltumvielu un cukuru) mazgāšanu. Skābie līdzekļi parasti ir sarkanās kannās vai tilpnēs ar sarkanu vāciņu, tie veic visu neorganisko vielu (plienakmens, kaļķakmens, rūsu utt.) mazgāšanu. |
|
Optimālo mazgāšanas efektivitāti var sasniegt, mazgājot ar šķīdumu, kura temperatūra ir robežās no 38 līdz 42 0C. Tikai pie tādas temperatūras ir iespējams nomazgāt gan taukus, gan olbaltumvielas un cukurus. Ja mazgāšanas šķīduma temperatūra ir zem 38 0C, tad labi mazgājas olbaltumvielas un cukuri, bet taukus pilnībā nav iespējams nomazgāt. Savukārt temperatūrā virs 42 0C labi mazgājās tauki, bet sāk “piedegt” cukuri un olbaltumvielas, un piena caurules nokrāsojas sārtā nokrāsā.
Mazgāšanas efektivitāte ir atkarīga no koncentrācijas, temperatūras un iekārtu apstrādes laika.
Mazgājot iekārtas ar rokām un intensīvi iedarbojoties uz apstrādājamo virsmu, mazgāšanas laiks parasti ir no 3 līdz 5 minūtēm.
Slaukšanas un dzesēšanas iekārtu mazgāšanā izmanto dalīto mazgāšanas ciklu:
- Tūlīt pēc slaukšanas vai piena iztukšošanas iekārtas ir jāskalo ar remdenu ūdeni – optimāli 18–20 0C. Skalošanas process parasti ilgst 3 līdz 5 minūtes.
- Pēc skalošanas veic mazgāšanas procesu. Šķīduma temperatūra mazgāšanas procesa atkarībā no līdzekļu ražotājfirmas parasti ir 55–65 0C robežās. Jāseko, lai mazgāšanas procesa beigās temperatūra nesamazinās zem 40 0C. Iekārtās, kurās nav iespējams nodrošināt šo minimālo temperatūru, ir jāizmanto līdzekļi ar zemākām mazgāšanas temperatūrām. Galvenās mazgāšanas process parasti ilgst 10 līdz 20 minūtes.
- Pēc galvenās mazgāšanās fāzēs ir jāveic iekārtas skalošana, lai aizskalotu mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu atliekvielas. Ieteicam veikt vismaz 2 skalošanas ar vēsu ūdeni. Skalošanas process parasti ilgst no 3 līdz 5 minūtēm.
Mazgāšanas līdzekļu koncentrācija ir atkarīga no mazgāšanas līdzekļa ražotāja un saimniecības ūdens kvalitātes. Jo cietāks ir ūdens un vairāk dzelzs, jo specifiskāki vai lielākas koncentrācijas mazgāšanas līdzekļi ir jālieto. Pārbaudot ūdens kvalitāti saimniecībās, mēs konstatējām, ka Latvijā vairāk nekā 75% saimniecībās ir ciets ūdens ar lielu dzelzs saturu.
Latvijā ir pieejami divu tipu mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Lielākai daļai līdzekļu ir maināma koncentrācija, parasti no 0,5 līdz 1% ( jo cietāks ūdens, jo lielākā koncentrācijā mazgāšanas līdzeklis ir jālieto). Ja saimniecībā ir mīksts ūdens, tad pietiek ar 50 ml uz 10 litriem ūdens, ja saimniecībā ir ciets ūdens tad jālieto maksimālā koncentrācijā 100 ml uz 10 litriem ūdens. Ir līdzekļi, kuri izmantojami pie mazas, vidējas un lielas ūdens cietības. Pievienojot mazgāšanas līdzekli karstam ūdenim, viņš mēģina padarīt šķīdumu mīkstāku, reaģē ar ūdenī esošiem karbonātiem, fosfātiem, dzelzi un tikai tad veic mazgāšanas funkciju. Lietojot neatbilstošus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, vai lietojot tos minimālās koncentrācijas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu efektivitāte samazinās.
Ilmārs Gruduls,
LLKC konsultants piena kvalitātes jautājumos
