Jaunas atziņas augkopības izmēģinājumos

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ik gadu organizē izmēģinājumu ierīkošanu saimniecībās. Uz augkopības izmēģinājumu rezultātu izvērtēšanu 6. decembrī Ozolniekos bija sapulcējušies gan lauksaimnieki, gan konsultanti, gan ierēdņi, gan zinātnieki un citi interesenti. Izmēģinājumus saimniecībās ierīko, lai risinātu lauksaimniekiem aktuālus jautājumus augkopībā, demonstrētu efektīvākās kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, novērtētu ekonomiski efektīvākos variantus.

Semināru atklāja Ieva Braņicka no Zemkopības ministrijas, kura iepazīstināja ar Baltijas jūras vides stāvokli un augu barības vielu ieplūdes apjomiem. Lektore norādīja, ka pēc HELCOM datiem 97% no Baltijas jūras teritorijas skar eitrofikācija – ūdens bagātināšanās ar augu barības elementiem (slāpekļa, fosfora, silīcija savienojumi), izraisot aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamas ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes izmaiņas. Pēc zinātnieku datiem, lauksaimniecība ir galvenais piesārņojuma avots Baltijas jūrā. Zinātnieki izstrādājuši dažādas metodes fosfora koncentrācijas samazināšanai ūdenī, piemēram, dziļāko ūdens slāņu bagātināšana ar skābekli, merģeļa izmantošana fosfora adsorbcijai, sedimentu apstrāde ar alumīniju bezskābekļa zonās, aļģu novākšana u.c. Lauksaimniekiem, lai mazinātu augu barības vielu noplūdi ūdensobjektos, jāievēro labas saimniekošanas prakses principi, it īpaši attiecībā uz slāpekļa un fosfora mēslojuma pielietošanu un organisko mēslu apsaimniekošanu.

Seminārā Iveta Grudovska, Zemnieku saeimas eksperte, iepazīstināja ar Auces novada saimniecībā iegūto pasējas augu un starpkultūru audzēšanas praktisko pieredzi. Saimniecībā ierīkots demonstrējums, lai novērtētu pasējas augu un starpkultūru audzēšanas iespējas, lai veicinātu augu barības vielu izmantošanos rudens periodā, kā arī, lai nodrošinātu platību maksājumu prasību izpildi. Demonstrējumā veikts vasaras kviešu ar āboliņa un timotiņa pasēju, kā arī septiņu dažādu starpkultūru maisījumu salīdzinājums. Starpkultūru maisījumos iekļauti rudzi, sinepes, auzas, facēlija, viengadīgā airene, eļļas rutks un griķi. Eksperte atzīst, ka nevar pārņemt citu valstu ieteikumus starpkultūru audzēšanā, bet tie jānovērtē Latvijas apstākļos: gan maisījumu izvēlē, gan izsējas normu un sējas laiku noteikšanā. Ekonomiski efektīvākais starpkultūru maisījums demonstrējuma apstākļos nebija efektīvākais starpkultūru funkciju nodrošināšanai. Eksperte aicina turpināt demonstrējumus un pētījumus, lai iegūtu ieteikumus starpkultūru audzēšanai Latvijas apstākļos.

Galveno laukaugu (ziemas kviešu, rapša un kartupeļu) produkcijas ražošanas ekonomisko izvērtējumu seminārā sniedza LLKC ekonomikas konsultante Liene Dabiņa. Viņa informēja, ka Latvijā ir viena no zemākajām ziemas kviešu un rapša ražām, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kā rezultātā tiek negatīvi ietekmēta gan pašizmaksa, gan bruto segums. Ziemas kviešiem pēc prognozēm 2017. gadam pašizmaksa aprēķināta 160,7 eiro/t intensīvā saimniekošanas sistēmā. Tomēr prognozēts, ka, ja nebūtu atbalsta maksājumu, tad šī gada apstākļos graudaudzētāji saimniekotu ar zaudējumiem. Savukārt secināts, ka rapšu audzēšana ir rentabla, jo realizācijas cena pārsniedz rapša ražošanas pašizmaksu. Laukaugu produkcijas ražošanas ekonomisko novērtējumu lauksaimnieki var ņemt vērā, plānojot ražošanas attīstību.

Ekonomisks izvērtējums tika veikts arī katram LLKC augkopības konsultantu ierīkotajam izmēģinājumam saimniecībās. 2017. gadā tika ierīkoti seši augkopības izmēģinājumi. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, joprojām pētījumu aktualitāte saistīta ar integrētās audzēšanas pamatprincipu ieviešanu un inovācijām bioloģiskajā lauksaimniecībā. Konsultanti sadarbībā ar zinātniekiem un lauksaimniekiem īstenoja izmēģinājumus zemnieku saimniecībās Kuldīgas, Gulbenes, Krimuldas, Beverīnas un Lielvārdes novados, kā arī LLU MPS “Vecauce” Auces novadā.

Izmēģinājumu saimniecības augkopībā 2017. gadā

Seminārā augkopības konsultanti iepazīstināja ar iegūtajiem rezultātiem graudaugu un rapša sējumos, kā arī ķiploku un augļu dārza stādījumos. Rezultātu izvērtējumu papildināja arī katra varianta ekonomiskais novērtējums, raksturojot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu, salīdzinot ar kontroles variantu.

LLKC direktors Kaspars Žūriņš LLKC vārdā pateicās gan konsultantiem, kuri ierīkoja izmēģinājumus, gan saimniekiem, kuri izmēģinājumus īstenoja saimniecībās, gan zinātniekiem, kuri palīdzēja izstrādāt metodiku, gan arī interesentiem, kuri apmeklēja lauku dienas saimniecībās un dalījās pieredzē.

Izmēģinājumi augkopībā tika ierīkoti Valsts Lauku tīkla pasākuma “Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana laukkopībā un dārzkopībā” ietvaros.

Izmēģinājumu rezultāti apkopoti izdevumā “Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017”, kas elektroniski pieejams ŠEIT

Ilze Skudra,

LLKC konsultante augkopībā