You are here
Meža dārzi – unikāla ekosistēma 2. daļa
(Turpinājums, sākumu skat. “Lauku Lapas” 2017. gada decembra numurā) vai ŠEIT
Programmas Erasmus ietvaros 2017. gada augusta beigās man bija lieliska iespēja iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību Norvēģijā, dodoties 600 km uz ziemeļiem no Oslo, uz Tingvolu starp Alesundu un Tronheimu.
Pavisam tuvu okeānam, pie paša fjorda, atrodas mazā Tingvolas pilsētiņa. Vietējie augkopības konsultanti mums radīja iespēju paviesoties vienā no pirmajiem meža dārziem Norvēģijā. To izveidojis no Dānijas ieceļojušais Benžamins Bro–Jorgensens, kurš kopā ar sievu Irju audzina divas meitiņas, un visi kopā veido savu sapni – vienu no pirmajiem meža dārziem šajā valstī. Tā kā man pašam ir cieša apņemšanās tādu dārzu izveidot savā saimniecībā Latvijā, bija liels piedzīvojums redzēt tikko stādītu dārzu, kuru vēl turpina veidot. Viens ir tādus dārzus skatīt bildēs, fotogrāfijās un videoklipos, bet pavisam kas cits – to skatīt klātienē.
Dārzā ierodamies vēlā pēcpusdienā. Jau iebraucot atpazīstu, ka ceļa abās pusēs ir meža dārza stādījumi 1,7 ha platībā (to uzzinājām vēlāk). Īsa iepazīšanās, un dodamies uz dārzu. Pārņem tāda dīvaina sajūta, jo sapnis ieraudzīt “dzīvu” meža dārzu, pirms esmu sācis savējo, piepildījies ātrāk, nekā cerēts. Viss ir sācies 2014. gada vasarā ar pirmo augu stādīšanu. Dārza apskati sākam ar pašu tālāko stūri, kur lepni uz mums raugās Grieķijas valrieksts, kas, izrādās, izceļojis no Ukrainas uz Zviedriju un tad uz Norvēģiju. Tas ir “liecinieks” nu jau mūžībā aizgājušā Ukrainas valriekstu selekcionāra darba rezultātam. Te ir daudz dažādu sugu Eleagni, man gan pagaidām ir tikai viens. Saimnieks ar lepnumu rāda Aziminu (Asimina triloba), kas nāk no Anonu dzimtas. Tur ir vēl daudz dažādu augu, kas dod gardus augļus, piemēram, čerimoja u. c. Augļi palieli, 200–300 g smagi, bet garša kā mango, banāns, melone kopā ņemti, un vēl vaniļas aromāts. Benžamins audzē siltumnīcā varen daudz stādu, kurus pēc tam sūta uz visu Eiropu. Ir ziņas, ka tie varētu augt arī Latvijā. Zinu, ka man ar laiku šī suga noteikti būs. Dārzā ir daudz lazdu, vispār meža dārzos liela uzmanība tiek veltīta riekstaugiem. Dārzā ļoti labi tiek izmantotas reljefa priekšrocības, būtībā tā ir kalna dienvidu nogāze, tātad gaismas apstākļi ir labākie, kādi var būt tādos apstākļos. Koki un krūmi tiek grupēti rindās nevis, kā bieži permakultūras dizainā novērots, ka koki un krūmi tiek grupēti apļos. Taču stādījumam rindās arī nav ne vainas, ja tiek stādīts pa reljefa augstuma līnijām. Tie, kas ir sastapušies ar vecajiem meliorācijas plāniem, zina, kas tās ir. Tā tiek panākts ideāls koku un krūmu izvietojums reljefā. Parādās arī zināmi augi – aronijas, ērkšķogas, jāņogas. Ik pa laikam ir pa kādam smiltsērkšķim, jo tie palīdz augsnē piesaistīt slāpekli. Slāpekļa saistītājaugiem tiek pievērsta liela uzmanība. Nonākam līdz lielai angāra tipa siltumnīcai, kurā gozējas daudz dažāda izmēra aziminas stādu, bet pa malām labu ražu briedina ķirbji. Benžamins savā dārzā lielu uzmanību pievērš tieši daudzgadīgajiem lakstaugiem, no kuriem var iegūt dažādas ēdamas daļas. Liels ieguvums ir tas, ka Benžaminam rados ir austrumu augu zinātāji, tādēļ dārzā atrodami daudzi svešādi augi, kurus mums dod nogaršot. Starp tiem atrodas arī viena bambusa suga, kuras dzinumi pavasarī ir ēdami. Vēl viena atziņa ir par augiem, kas pavasarī ir ēdami, bet vēlāk – nē. Pie tiem pieder arī mums visiem zināmās hostas. Interesantākā atziņa ir par to, ka daudzas pie mums augošās ziemcietes ir ēdamas. Garšojam dienziedes ziedus, visādas citas lapas un lapiņas. Saimnieks, ēdot pats, iedrošina ēst arī mūs. Drosmīgi mēģinām to arī darīt.
Otrpus ceļam jau redzam, kā notiek cīņa ar daudzgadīgajām nezālēm, – tiek izmantota biodegradējoša melnā polietilēna plēve. Viss pārējais ir nomulčēts ar šķeldu. Sastādīts arī daudz zemeņu. Benžaminam īpaši patīk ēdamā kastaņa, kuras stādījumi stiepjas vairākās rindās, saimniekam par prieku, atrodam jau vienu aizmetušos augli, tikai trīs gadus vecam kociņam. Plaši pārstāvēti dažādi sīpolaugi, garšaugi un aromātiskie augi. Tie visi aizņems apakšējo augšanas telpu tikmēr, kamēr melnā plēve pamazām sadalīsies. Tā visa zemsedze zem pārējo stāvu augiem tiks nosegta. Interesanti, ka liānu augiem, piemēram, aktinīdijām, citronliānām par balstaugu kalpo apgrieztas liepas. Nemanot ir aizritējušas vairāk nekā divas stundas, sāk pamazām krēslot, laiks atvadīties. Ideju pilna galva, tikai uz priekšu – jau pašu Latvijā. Pazīstu vismaz četrus cilvēkus, kuriem ir interese izveidot ko līdzīgu arī Latvijā, turklāt ļoti atšķirīgās un dažādās vietās Kurzemē un Vidzemē.
Kāpēc tādiem dārziem vajadzētu būt Latvijā?
- Viens no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbības virzieniem ir palīdzēt attīstīties mazajām zemnieku un ģimenes saimniecībām. Tikai lauku daudzveidībā ir sagaidāma ilgtspēja un nodarbinātības saglabāšanās lauku apvidū.
- Šādu dārzu attīstīšana un veidošana ir ļoti vēlama tieši mazajās saimniecībās. Tāds dārzs nodrošina nodarbinātību visai ģimenei praktiski visa gada garumā. Tas nozīmē, ka vienmērīgāk ir sadalāmi vajadzīgie resursi, nav tik izteikti periodi, kad pastiprināti nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, līdz ar to arī vairāk naudas nav nepieciešams ne pavasarī, ne rudenī. Meža dārzā darbi un ražas vākšana ir daudz izlīdzinātāka un vienmērīgāka.
- Sugu daudzveidība nodrošina pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, jo spēj piesaistīt daudzus derīgos organismus – zīdītājus, putnus, abiniekus, rāpuļus, entomofāgus. Turklāt tas viss veidojas pa augšupejošu līkni, jo tradicionālā augļu dārzā, kur sugu ir maz, tas nav iespējams, jo, dārzam novecojot, trauslā sistēma tiek izjaukta. Meža dārzā sugu ir tik daudz, ka ekosistēma turpina attīstīties.
- Daudzveidīgais produkcijas iznākums dod iespēju ģimenei ne tikai nodrošināt pašiem sevi, draugus un radus, bet pārdot ļoti svaigu un daudzveidīgu augļu, ogu un riekstu produkciju nekā no tradicionālā dārzā. Sevišķi pievēršu uzmanību riekstaugu audzēšanai. Uzskatu, ka šīs vērtīgās sugas Latvijā ir atstātas novārtā un ir pelnījušas lielāku ievērību. Lielā lazdu dažādība, vēl dažādu sugu valrieksti un daudzas citas sugas spēj iedzīvoties arī Latvijas klimatiskajos apstākļos.
- Šāda tipa dārzos ir pavisam maza iespēja attīstīties kaitīgajiem organismiem, jo pastāv ļoti liela sugu daudzveidība, un ir liels derīgo organismu īpatsvars.
- Prasmīgi izvietojot dažādu sugu augus, var iegūt arī labas ražas, ir daudz plašāks sortiments, nekā mēs esam pieraduši. Par to noteikti priecāsies visi veģetārā dzīvesveida piekritēji, kā arī svaigēdāji.
- Liels ir ieguvums, ka daudzgadīgie augi prasa mazāku kopšanu (ne tik regulāru), jo plaši tiek izmantota mulčēšanas iespēja, kas ļoti labi nodrošina augus ar barības vielām, tā pietuvojoties dabiskajam augu barošanās ciklam. Dabiskā mežā neviens augus ar minerālmēsliem nemēslo.
- No šādiem dārziem nākusī augu produkcija dod iespējas attīstīties arī jauniem nišas pārstrādes produktiem.
- Mežu dārzu pastāvēšana palīdzēs Latvijā ienākt daudziem produktīviem augiem, kam pievērst uzmanību nav laika, un iespēju zinātniskajām institūcijām.
- Tas var radīt jaunu nišu arī stādaudzētavām, pavairojot šos augus.
- Tādu dārzu apskate var būt ne tikai interesants lauku tūrisma objekts, bet ar savu daudzveidību var sniegt interesantu piedāvājumu gardēžiem. Tas nozīmē jaunu potenciālu pavāriem, jaunas receptes visiem veselīga dzīvesveida piekritējiem.
- Dārzs var kalpot kā izpētes objekts – biologiem, vides speciālistiem, botāniķiem, ornitologiem. Skolēniem un studentiem tā var būt vieta, kur praktiski apgūt daudzus mācību priekšmetus.
- Šādā dārzā pastāv reāla iespēja vēlākajos gados nodrošināties arī ar kurināmo, izmantojot ekonomiskās raķeškrāsnis.
Kā no sugu daudzveidības viedokļa izskatās iespējas Latvijā? Jāsaka, ka pārsteidzoši labas. Derīgo un uzturā lietojamo augļu koku, ogulāju, vīteņaugu un riekstkoku saraksts ir patiešām iespaidīgs. Ir iespējams audzēt vairāk nekā 30 sugu augļu koku, ap 140 sugu ogulāju. Riekstu koku sugu saraksts ir apstājies pie 36 sugām. Tagad vien jau būtu izmantojamas vairāk nekā 200 sugas, neskaitot jau izveidotās šķirnes. Būtībā šis saraksts nemitīgi mainās, un atrodas arvien jauni uzturā lietojamie augi. Tāds ir saraksts, bez pie daudzgadīgajiem lakstaugiem nav ietverti ne ārstniecības augi, ne garšaugi.
Māris Narvils, Vecākais speciālists dārzkopībā