You are here
Gaidāmas izmaiņas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba regulējumā
No 2018. gada 1. novembra ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāpiemēro Dzīvnieku audzēšanas regula, kuras mērķis ir uzlabot tīršķirnes dzīvnieku audzēšanas sistēmas, kā arī piemērot vienotus nosacījumus visās ES dalībvalstīs.
Dzīvnieku audzēšanas regula aizstās pašlaik spēkā esošās ES dzīvnieku audzēšanas direktīvas un lēmumus un ir tieši piemērojama. Regula attiecas uz tīršķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu audzēšanu, kā arī krustojuma cūku audzēšanu.
Dzīvnieku audzēšanas regulā iekļautas prasības šķirnes liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, minēto sugu dzīvnieku audzētājiem un citām personām, kuras nodarbojas ar minēto sugu tīršķirnes dzīvnieku vai krustojuma cūku izaudzēšanu. Tāpat Dzīvnieku audzēšanas regulā ietvertas prasības oficiālo kontroļu veikšanai, kā arī noteiktas veicamās darbības, ja kontrolēs konstatēs, ka netiek pildīti regulas nosacījumi. Jāņem vērā, ka regulā ir noteiktas arī Eiropas Komisijas kontroles jebkurā ES dalībvalstī.
Dzīvnieku audzēšanas regulā ir paredzētas atvieglotas prasības apdraudētām šķirnēm (t.i., vietējām šķirnēm, kurās ir ļoti mazs dzīvnieku skaits), lai tās varētu veiksmīgi saglabāt.
Lai nedublētu Dzīvnieku audzēšanas regulas normas, kā arī noteiktu pārējās nepieciešamās prasības (kas nav reglamentētas ES līmenī) dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba sistēmas uzlabošanai valstī, Latvijai ir jāprecizē nacionālās tiesību normas. Lai nodrošinātu iepriekš minēto, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums”, kas aizstās pašlaik spēkā esošo Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā līdz 2018. gada 1. novembrim.
Tā kā lauksaimnieks pats izvēlas savas saimniekošanas virzienus, tad likumprojektā ir precizētas un arī nodalītas dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomas:
1) lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, kuras mērķis ir dzīvnieku izcelsmes produktu, piemēram, piena, gaļas, olu, vilnas u.c., ražošana, tai skaitā dzīvnieku iegūšana (izņemot tīršķirnes lauksaimniecības dzīvnieku iegūšana). Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas process ietver arī pārraudzību, līdz ar to šo dzīvnieku audzētāji, tāpat kā līdz šim, brīvprātīgi varēs veikt pārraudzību, kas ietvers tikai dzīvnieku produktivitātes datu uzskaiti,
2) ciltsdarbs, kas ir dažādu pasākumu komplekss audzēšanas programmas īstenošanai, un tā mērķis ir tīršķirnes lauksaimniecības dzīvnieku vai krustojuma cūku iegūšana. Ja saimniecība iesaistītās ciltsdarbā, tai ir jāsadarbojas ar attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju un jāveic visi ciltsdarba pasākumi, tostarp snieguma pārbaude. Snieguma pārbaudes laikā iegūst datus par lauksaimniecības dzīvnieku, tā produktivitāti, eksterjeru, kā arī citus datus, ar kuru palīdzību var noteikt lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti.
Jaunajā likumprojektā “Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums” paredzēto jomu sadalījuma uzskatāmībai ir pievienota lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba shēma.
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte
Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste