Būsim vērīgi un sargāsim Latvijas ozolus!

Pagājušā gada nogalē izplatījās satraucoša informācija par Talsu apkārtnē konstatēto akūto ozolu kalšanu. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), pēc Valsts meža dienesta (VMD) informācijas par kalstošiem ozoliem, Talsu pauguraines dabas parka teritorijā noņēma paraugus, un pirmo reizi konstatēja bīstamo ozolu slimību – akūto ozolu kalšanu (Acute oak decline).

Pēc VAAD informācijas, akūto ozolu kalšanas ierosinātājas ir zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas, visbiežāk – Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii. Slimība ir īpaši izplatīta  Lielbritānijā, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 cm. Slimības izplatīšanās ceļš nav identificēts, bet laboratoriski ir pierādīts piecās valstīs, neformāli konstatēts astoņās.

Slimības pazīmes

No inficētā koka stumbra 1–2 metru augstumā iztek tumšs, lipīgs eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī (martā–jūnijā) un rudenī (oktobrī–novembrī). Zem mizas saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi, kas mēdz izplatīties aplievas koksnē.  Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole (Agrilus biguttatus). Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.

Novērojumi liecina, ka reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie salīdzinoši ātri aiziet bojā – parasti 3–5 gadu laikā kopš simptomu parādīšanās.

VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns: ”Pagaidām akūtā ozolu kalšana konstatēta tikai Talsu apkārtnē. Slimības iemesls varētu būt vairāku faktoru kopums, kas veicina slimības attīstību. Piemēram, maijvaboles, ozolu tinējs, miltrasa, sausums vasarā, pārāk lielais mitrums rudenī, uz ko ozols reaģē ļoti izteikti. Ja slimība konstatēta, koks uzreiz var neaiziet bojā. Ja būs labvēlīgāki augšanas apstākļi, koks var izdzīvot.”

Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai.

Aicinām ziņot par ozolu slimību!

Valsts augu aizsardzības dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu ir sagatavojis informatīvo materiālu un anketas slimības apzināšanai. Informatīvais materiāls un video pieejams Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv sadaļā Meža nozare.

VMD aicina inficētos kokus neaiztikt, bet ziņot dienestam par konkrētiem ozoliem ar slimības simptomiem inženieriem vides aizsardzības jautājumos:

Oskars Zaļkalns (tālrunis: 26188968;

e-pasts: oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv),

Vasilijs Kolačs (tālrunis: 29441040;

e-pasts: vasilijs.kolacs@ziemelvidzeme.vmd.gov.lv).

Informējot jānorāda atrašanās vieta un kontaktinformācija, lai varētu sazināties. Sūtot e-pastu, vēlams pievienot attēlu, kur redzams ozola stumbrs ar plaisu, no kura izdalās tumšais šķidrums (eksudāts).

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā

Foto: VMD