Kopējā lauksaimniecības politika Latvijā. Diskusijas turpinās

Jau šovasar ES iestādes – Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un ES Ministru padome – panāca vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada. Par to, kā konkrēti reforma tiks īstenota Latvijā, šobrīd notiek spraigas diskusijas starp ZM un lauksaimnieku organizācijām.

Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai KLP mērķu īstenošanai kopumā atvēlēts par 50% vairāk naudas no ES budžeta nekā līdz šim – kopējais pieejamais finansējums ir 2,686 miljardi eiro (1,7 miljardi tiešmaksājumiem un 969 miljoni lauku attīstībai). Salīdzinājumam – šajā plānošanas periodā Latvijas laukiem tika 1,786 miljardi eiro (731 miljoni tiešmaksājumiem un 1,05 miljardi eiro lauku attīstībai).

ES noteikusi, ka nākamā plānošanas perioda KLP ir trīs lieli mērķi.

Pirmais – dzīvotspējīga pārtikas ražošana. Tas nozīmē labāku konkurētspēju, ienākumu stabilitātes nodrošināšanu un atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri dzīvo teritorijās ar dabiskiem ierobežojumiem saimniekošanā.

Otrais – ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība un klimata pārmaiņu mazināšana, dodot vairāk labuma sabiedrībai un videi.

Trešais – līdzsvarota teritoriālā attīstība, veicinot lauku dzīvotspēju un ekonomiskās darbības dažādošanu.

Salīdzinot ar šo plānošanas periodu, nākotnē KLP būtu jākļūst vairāk vērstai uz lauku attīstību, nodrošinot zaļāku vidi un plašākās ekonomiskās darbības iespējas lauku ļaudīm.

Lauku attīstības programma

Latvijas Lauku attīstības programmai (LAP) šobrīd ir noteikti pieci galvenie uzstādījumi.

1. Ienākumu pieaugums no efektīvas ražošanas, palielinot produkcijas ar pievienoto vērtību ražošanu un uz tirgu orientētas produkcijas ražošanu.
2. Mazo un vidējo saimniecību atbalsts.
3. Katrs zemes un meža hektārs un Latvijai piederošie ūdeņi tiek izmantoti vērtības radīšanai.
4. Latvijas laukus apstrādā ģimenes saimniecības, kas spēj sevi apgādāt un nodrošināt ar pietiekamiem ienākumiem.
5. Zinātnes attīstība un zināšanu līmeņa celšana.

Lai gan Lauku attīstības programma ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem joprojām tiek apspriesta, šobrīd ir skaidrs, ka atbalsts nepieciešams gan zināšanām un konsultācijām, gan saimniecību modernizācijas turpināšanai, gan jaunajiem lauksaimniekiem, gan mazajām saimniecībām.

Kādi konkrēti ir plānotie atbalsta pasākumi? Šis ir jautājums, ko aizvien vairāk uzdod ar nozari saistītie cilvēki. Tādēļ „Lauku Lapā” sniedzam vispārīgu ieskatu LAP atbalsta pasākumos.

Zināšanu pārnesei un informācijai no LAP budžeta būtu atvēlami 13 miljoni eiro. No pasākuma īstenošanas tiešie labuma guvēji būtu lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē un mežsaimniecībā strādājošie, mazie un vidējie uzņēmumi. Pasākuma ietvaros plānots rīkot apmācības, kursus, seminārus, praktiskās apmācības un pieredzes apmaiņu Latvijā, kā arī specifisku tālākapmācību citās valstīs.

Konsultāciju pakalpojumiem, saimniecību pārvaldības un atbalsta pakalpojumiembūtu atvēlami 10 miljoni eiro. Atbalstīti tiktu konsultanti konsultāciju pakalpojumu sniegšanai lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un lauku teritorijās esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar mērķi uzlabot dzīvotspēju, kā arī veicināt izpratni par ekonomisku un videi draudzīgu saimniekošanu.

Ieguldījumiem materiālajos aktīvos būtu atvēlami 500 miljoni eiro. Atbalsta saņēmēji – lauku saimniecības, kooperatīvi, juridiskas personas, kas nodarbojas ar pārstrādi, kā arī meliorācijas sistēmu tiesiskie valdītāji. Nākamo septiņu gadu periodā viens atbalsta pretendents varētu iesniegt projektus par kopējo summu 4 miljoni eiro, bet attiecināmo izmaksu summa varētu būt līdz 2 milj. eiro, no kuras tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei varētu sniegt atbalstu ne vairāk kā 700 tūkst. eiro apmērā. Attiecināmās izmaksas pārstrādei būtu līdz 3 milj. eiro, mājražotājiem – 100 tūkst. eiro, bet meliorācijai – līdz 300 tūkst. eiro. Šobrīd ir vienošanās, ka tehnikas iegādei tiktu sniegts 20% liels atbalsts no iegādes izmaksām, bet būvēm – 40% liels. Par 10% lielāka atbalsta intensitāte plānota jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī saimniekiem, kuri darbojas zālēdāju lopkopībā.

Saimniecību un biznesa attīstība sadalīta trīs pasākumos. Jauno lauksaimnieku (līdz 40 gadiem) atbalstam iecerēti 14 miljoni eiro. No šīs summas atbalstītu ražošanas pamatlīdzekļu, t.sk. lauksaimniecības dzīvnieku un zemes iegādi, segtu uzņēmumu dibināšanas izmaksas utt. Maksimālais atbalsta apjoms būtu līdz 70 tūkst. eiro, atbalsta intensitāte – līdz 80%. Atbalstam kvalificētos tie lauksaimnieki, kuriem saimniecība ir pamatdarba vieta un/vai saimniecību pilnībā pārņemta no vecākās paaudzes.

Mazo saimniecību attīstībai būtu atvēlami 35 milj. eiro. Uz atbalstu varētu pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kuru gada apgrozījums ir no 2000 līdz 15 000 eiro. Maksimālais atbalsta apjoms būtu līdz 15 000 eiro un atbalsts pienāktos par ražošanas pamatlīdzekļu un būvmateriālu iegādi, būvniecību, ilggadīgajiem stādījumiem, kā arī vaislas dzīvnieku iegādi.

Uzņēmumu radīšanai un attīstībai no LAP plānots atvēlēt 50 milj. eiro. Finansējums tiktu juridiskām un  fiziskām personām, kuri atbilst mikrouzņēmuma definīcijai, un atbalstīta tiktu uzņēmumu dibināšana (atbalsta apjoms līdz 70 tūkst. eiro), uzņēmumu attīstība (atbalsta apjoms līdz 200 tūkst. eiro), ieskaitot lauku tūrismu, kā arī nelauksaimniecisko darbību dažādošana (70 tūkst. eiro). Atbalsta intensitāte – 55%.

Pamatpakalpojumiem lauku apvidos plānots atvēlēt 126 milj. eiro, un šī nauda paredzēta pašvaldībām lielākoties ceļu atjaunošanai.
Ieguldījumiem mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā atvēlēti 31,3 miljoni eiro, un uz šo atbalstu varētu pretendēt privāto mežu tiesiskie valdītāji un mežu kooperatīvi jaunaudžu kopšanai, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai, valdošās koku sugas nomaiņai pāraugušās apšu un baltalkšņu audzēs un mežu ieaudzēšanai un kopšanai.

Mežsaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošanai un preventīvu pasākumu ieviešanai atvēlēti 5,6 milj. eiro. Šis atbalsts būtu izlietojams meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringam un nelaimēs cietušu mežu atjaunošanai.

LAP paredzēti arī maksājumi saimniecībām ar dabas ierobežojumiem – 267,5 milj. eiro. Ar šo atbalstu paredzēts turpināt mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalstu. MLA atbalsta principi joprojām tiek saskaņoti ar ES.

Agrovides un klimata atbalsta pasākumiem, kas ietver apakšpasākumus bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, integrētās dārzkopības ieviešanu un veicināšanu, kā arī videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanu, plānots atvēlēt 89 milj. eiro. Šie pasākumi tiek saskaņoti ar ES.

Tāpat arī pēc normatīvo aktu saskaņošanas ar ES tiks precizētas likmes un nosacījumibioloģiskās lauksaimniecības (plānots atvēlēt 151 milj. eiro) un Natura 2000 mežiem un laukiem atbalstam.

Nākamajā plānošanas periodā tikts turpināts atbalsts LEADER pasākumiem, tiem atvēlot 76 milj. eiro.

Pēc ZM prognozēm, pirmās atbalsta programmas varētu tikt atvērtas jau nākamā gada otrajā pusē.

Iveta Tomsone,
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja